Vai Latvijā beidzot nebūtu laiks ieviest ceļa zīmi “Melnais punkts”? 22
Daina Kantāne, AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja
Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā . Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”. Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.
Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu
Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.
Arī pētījumi pierāda, ka negadījumu “melno punktu” identificēšanai ir ļoti liela nozīme, lai novērstu satiksmes negadījumus . Lietuvā patlaban uz valsts nozīmes ceļiem ir identificēti 42 “melnie punkti”, uz mazākas nozīmes ceļiem – 121. Arī Latvijas valsts ceļi veido “melno punktu” karti, tomēr tā pēdējo reizi ir atjaunota 2019. gadā, līdz ar to, daļa potenciāli bīstamo vietu visticamāk tur nav iekļautas. Tikmēr ceļu satiksmes negadījumu statistika arvien ir satraucoša – 2022. gadā reģistrēti 3381 negadījumi, kuros ir cietušie, 113 cilvēki gājuši bojā . Šogad, līdz 3. jūlijam, ir 63 bojāgājušie ceļu satiksmes negadījumos . Traģiski, ka Latvija arvien ierindojas Eiropas Savienības valstu negatīvā topa augšgalā, skatot bojāgājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos – ar 78 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotājiem, esam valsts ar trešo sliktāko rādītāju. Vēl vairāk traģisku negadījumu ir vien Rumānijā un Bulgārijā.
Šī statistika “kliedz” mums priekšā, ka jebkura iespēja samazināt traģisko statistiku uz ceļiem, ir jāizmanto. Un viens no preventīviem risinājumiem ir skaidra un precīza cilvēku brīdināšana, ka viņi tuvojas satiksmes posmam, kur ir lielāka iespēja nokļūt satiksmes negadījumā, ko var izdarīt ar “melnā punkta” ceļa zīmi.
Informācija ir, bet vai pieejama tiem, kam nepieciešams?
Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules valstīm, ir salīdzinoša maza, līdz ar to, iespējams, mums visiem šķiet, ka labi pārzinām mūsu valsts ceļus, tai skaitā arī bīstamākos, sarežģītākos posmus un “melnos punktus”. Iespējams, ka šis arī ir galvenais iemesls, kādēļ aktivitāte par ceļa zīmes “melnais punkts” ieviešanu nav tik liela, kā būtu nepieciešams. Turklāt vietēji iedzīvotāji, jeb tie, kas regulāri izmanto konkrētos ceļa posmus, noteikti ir informēti par to bīstamību un spēj attiecīgi izbraukt konkrētās vietas. Bet lielā daļā pasaules izmanto šo ceļa zīmi ne bez iemesla – tā dod iespēju šoferiem laicīgi pievērst uzmanību ceļam un attiecīgajam posmam.
Tādēļ uzskatu, ka šāda zīme noteikti ir nepieciešama, īpaši tādēļ, ka Latvija ir gana populārs gala mērķis tūristiem, turklāt daudz skaistu apskates objektu mums ir ārpus Rīgas. Kas nozīmē, ka liela daļa viesu Latviju apceļo ar automašīnu. “Melnā punkta” ceļa zīme dotu ieskatu par braucamo posmu ārzemju tūristiem un tiem vietējiem iedzīvotājiem, kas konkrēto ceļa posmu izmanto neregulāri. Un papildu uzmanība šādās vietās pilnīgi noteikti būs tikai ieguvums.
Vai “melnie punkti” tiek pietiekoši bieži pārskatīti?
Latvijā par “melno punktu” ceļa posmā tiek klasificētas vietas, kur pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši vismaz trīs ceļa satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi (ārpus apdzīvotām vietām), vai vismaz 10 ceļu satiksmes negadījumi (apdzīvotās vietās). Kā jau minēts iepriekš, Latvijas valsts ceļu veidotā karte nav tikusi atjaunota kopš 2019. gada, kas nozīmē, ka pēdējo gadu satraucošā statistika tajā nav ņemta vērā. Vislielākā “melno punktu” koncentrācija ir Rīgas apkārtnē, ko pierāda arī ceļa satiksmes negadījumu statistika – lielākā daļa no tiem 2022. gadā notikusi Pierīgā un Rīgā – 2136 no 3381.
Braukšanas kultūras uzlabošana
Tomēr tikai ar informatīvām zīmēm nevar atrisināt visas problēmas – ir svarīgi arī pašiem autobraucējiem mainīt braukšanas kultūru. AVIS apkopotie dati, rāda, ka ir ļoti konkrētas vietas, kur biežāk notiek negadījumi. Tie ir vieni no noslogotākajiem satiksmes apļiem Rīgā – Mūkusalas aplis un Slāvu rotācijas aplis. Daļu no bīstamām situācijām rada nekorekta braukšana, agresīvi manevri, arī satiksmes noteikumu nepārzināšana, bailīga braukšana. Savukārt ārpus Rīgas, ceļu satiksmes negadījumu dati liecina, ka nereti smagākās avārijas notiek pārgalvīgas braukšanas, nepārskatāmas apdzīšanas manevra veikšanas laikā.
Ļoti svarīga ir arī infrastruktūras sakārtošana gan Rīgā, gan uz Pierīgas ceļiem. Tā kā ir maz tiltu, neērti, sarežģīti plānoti krustojumi, veidojas lieli sastrēgumi un šoferi kļūst neiecietīgi, pat agresīvi, šādā veidā provocējot avārijas situācijas. Tas pierāda, ka par ceļa satiksmes drošību mēs nevaram nosaukt vienu atbildīgo iesaistīto pusi. Gluži pretēji – katrs satiksmes dalībnieks savā ziņā ir iesaistīts drošas satiksmes veidošanā, tomēr tas, ko var papildu darīt atbildīgās iestādes – sniegt pēc iespējas vairāk preventīvus risinājumus, lai autobraucējus padarītu uzmanīgākus un brīdinātu par potenciālām briesmām. “Melnā punkta” ceļa zīme pilnīgi noteikti ir viens no veidiem, kā ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem, novērst kādas potenciāli bīstamas situācijas uz ceļa.
