Vai Latvija atkal noslīks parādos? Eksperte brīdina par pieaugošo valsts parādu un salīdzina situāciju ar Igauniju 86
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” tiek aktualizēts jautājums: kas notiks, ja valsts turpinās aizņemties?
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka atgādina, ka pandēmijas periodā Eiropas Komisija atcēla ierobežojumus un tas veicināja inflāciju. Tad, kad inflācija bija samērā augsta, tad sāka rīkoties Eiropas Centrālā banka.
“Ir pieņemts pilnīgi jauns fiskālās politikas regulējums. Atkal ir ieviesti tie griesti virs kuriem nedrīkst celt budžeta deficītu. Tie ir atkal tie paši 3% no IKP,” skaidro Inna Šteinbuka.
Tomēr viņa atzīmē, ka katrai valstij būs individuāla pieeja. Eiropas Komisija rīkosies atbilstoši katras valsts parāda lielumam.
“Jau tagad Eiropas Komisija septiņām dalībvalstīm uzsāka deficīta pārkāpuma procedūru. Tai skaitā Grieķijā un Francijā,” komentē Šteinbuka.
Savukārt, Igaunijai prognozē nākamajā gadā budžeta deficītu arī virs 3% no IKP. Arī igauņiem varētu ierosināt to pašu deficīta pārkāpuma procedūru.
Tomēr, runājot par Igauniju, Šteinbuka uzsver, ka kopš neatkarības atgūšanas mūsu kaimiņvalsts ar likumu aizliedza veidot budžeta deficītu.
“Tāpēc 2008.gadā, kad sākās krīze, Igaunijā bija pārpalikums. Viņiem bija rezerves fonds no budžeta pārpalikuma. Viņi ne tikai neaizņēmās, bet mums piedāvāja aizdot. Mēs to neizmantojām,” atceras Inna Šteinbuka.
Domājot vai šādu piemēru varētu ņemt Latvija, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja ir skeptiska: “Mēs, protams, varam sapņot… Kādā brīdī bija tas sapnis, ka mēs pamazām pāriesim uz to bezdeficīta budžetu, bet šobrīd tas vienkārši nav reāli.”
Šteinbuka atgādina nedienas ar Rail Baltic, investīciju trūkumu. Tas, kas Latvijai šobrīd ir nozīmīgi, nepieļaut budžeta deficīta palielināšanos virs 3%.
