Vai latviešu valodas apguve ir obligāta? Pozitīvs diskomforts var palīdzēt integrēties 0
Valsts valodas lietojums un sabiedrības integrācija Latvijā ir temati, kas regulāri nonāk diskusiju centrā. Lai gan pēdējo 30 gadu laikā ir veiktas dažādas reformas, daudzi uzskata, ka būtiskas pārmaiņas nav panāktas. TV24 raidījumā “Preses klubs” savas domas par šo jautājumu pauda jurists, Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas tiesnesis un biedrības “Gods kalpot Rīgai” pārstāvis Andris Treimanis.
Kāpēc integrācija nav izdevusies pilnībā?
Treimanis uzsver, ka līdz šim valstī nav radīti apstākļi, kas citu tautību pārstāvjiem liktu iziet no savas komforta zonas un motivētu viņus pilnvērtīgi integrēties Latvijas sabiedrībā: “Mēs valstiski šos 30 gadus esam savā ziņā tiešām muļļājušies – domājuši, plānojuši, bet līdz galam nav radīta situācija, kas citās valstīs ir pašsaprotama.”
Viņaprāt, problēma slēpjas faktā, ka Latvijā iespējams dzīvot un funkcionēt, neizmantojot valsts valodu. “Ja cilvēks var mierīgi sarunāties veikalā, skolā, darba vietā un ģimenē tikai krievu valodā, tad viņam nerodas vajadzība apgūt latviešu valodu. Sabiedrībā eksistē atsevišķi informatīvie burbuļi, kur dominē cita valoda, tostarp arī Krievijas mediji, kas joprojām ir pieejami gan legāli, gan nelegāli,” norāda jurists.
Pozitīvais diskomforts – vai tas ir risinājums?
Lai veicinātu integrāciju, Treimanis iesaka radīt “pozitīva diskomforta apstākļus”, kas motivētu cilvēkus aktīvāk iekļauties sabiedrībā. “Nevis drastiski, bet jāpanāk situācija, kurā cilvēkiem pašiem rodas vēlme mācīties un integrēties,” viņš uzsver.
Šobrīd Latvijā jau tiek veiktas pārbaudes skolās, lai kontrolētu valsts valodas lietojumu. Taču, pēc Treimaņa domām, tas ir tikai sākums, un nepieciešams pakāpeniski ieviest papildu regulējumus, kas attiecas ne tikai uz izglītību, bet arī uz darba tirgu un sabiedriskajām organizācijām.
Vai visiem jāzina latviešu valoda vienādā līmenī?
Vēl viens būtisks jautājums ir latviešu valodas prasību noteikšana dažādām profesiju grupām. “Ir skaidrs, ka valsts valodas zināšanām jābūt obligātām noteiktām profesijām, taču prasību līmenis var atšķirties. Kurjeram nav jāzina latviešu valoda tādā pašā līmenī kā skolotājam,” skaidro Treimanis.
Viņš uzskata, ka valsts var palīdzēt, piedāvājot resursus valodas apguvei, taču darbiniekiem pašiem jāuzņemas atbildība par tās apgūšanu: “Ja tu gribi strādāt šajā valstī un būt darba ņēmējs, tev ir jāzina latviešu valoda. Tajā pašā laikā valsts var piedāvāt nelielu palīdzību, lai šo valodu apgūtu.”
