Novērtē kvalitāti un daudzveidību 0
Jānis Oga uzskata, ka “Mansarda” autoru panākumi skaidrojami ar apgāda vēsturiski izvēlēto kursu – augstvērtīga literatūra, kuru mīl lasītāji un ar kuru daudzmaz ir apmierināta arī kritika. Tomēr viņš piebilst: “Manuprāt, nacionālā literatūra tik mazskaitlīgai nācijai kā latvieši ir pārāk šaura telpa, lai to dalītu darbos, kas rakstīti, kā reiz izteicās kāda literatūrkritiķe, “stadiona gaumei”, un elitārajā literatūrā. Ja kvalitatīvs un profesionāli uzrakstīts prozas darbs gūst atbalsi gan kritikā, gan lasītājos, acīmredzot autoram ir izdevies.”
Evija Veide, domājot par pērn veiksmīgākajām “Lauku Avīzes” izdevniecībā iznākušajām daiļliteratūras grāmatām, pirmkārt pievēršas Veras Volkēvičas romāna “Pļauka” panākumiem un jaunam attīstības lokam “Lata romānu” sērijā: “Bijām patīkami pārsteigti, ka lasītāji palika uzticīgi “Pļaukai” līdz pēdējai, ceturtajai grāmatai. Savukārt “Lata romāna” konkurss pērn apliecināja, ka veidojas gluži jauns spējīgu rakstītāju loks, kas nebaidās no tā saucamās vieglās literatūras, un ka, ienākot jaunajiem rakstītājiem, darbu kvalitāte nav pazeminājusies, tieši pretēji, ienākušas jaunas tēmas un idejas.”
Pašreiz vērojamo tendenci mīlēt latviešu autorus Evija Veide lielā mērā skaidro arī ar to, ka pasaulē šobrīd gaida nākamo “lielo lietu” – ko līdzīgu “Harijam Poteram”, “Da Vinči kodam”, “Krēslai” vai “Greja piecdesmit nokrāsām”: “Kamēr nav radusies kāda grāmata, kas pārņem visu pasauli kā ugunsgrēks, varam kvēli mīlēt savējos. Jo, kad nāk lielā pasaules grāmata, tā ļoti uzstājīgi pieprasa savu vietu gan izdevēju, gan lasītāju apziņā.”
Savukārt Jānis Oga piebilst, ka latviešus šobrīd mīl ne tikai pašu mājās: “Esam saņēmuši labas atsauksmes par Māras Zālītes “Piecu pirkstu” tulkojumu igauniski. Tikko Zviedrijā izdots Zigmunda Skujiņa romāna “Miesas krāsas domino” tulkojums. Ceram, ka jaunas durvis pavērs Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94″ tulkojums franciski. Latviešu literatūras tulkojumiem pasaulē diemžēl jāsaskaras ar tieši tiem pašiem nosacījumiem kā tulkojumiem Latvijā. Latvieši labprāt lasa tulkojumus no angļu, franču, itāļu, skandināvu valodām, varbūt vēl igauņu rakstnieku darbus, taču lietuviešu, poļu, čehu, slovāku, bulgāru rakstnieku darbus gan lasītāji, gan tā dēvētie intelektuāļi parasti ignorē.”
