Grāmatas ar pievienoto vērtību 0
Šīs tendences apstiprina arī pieredze tajās divās Latvijas izdevniecībās, kas tika dibinātas tieši ar mērķi izdot latviešu autoru grāmatas, proti, “Lauku Avīzes” izdevniecība un apgāds “Mansards”. Laika gaitā gan abi apgādi veiksmīgi pievērsušies arī tulkotas literatūras izdošanai, tomēr prioritāte vienmēr bijusi oriģinālliteratūra. Tādēļ tieši šo izdevniecību pārstāvjiem lūdzu viedokli par to, vai latviešu autorus pērk un lasa – un, ja tā, tad tieši kāda veida grāmatas.
Apgāda “Mansards” galvenais redaktors Jānis Oga atgādināja, ka izdevniecība pirms 12 gadiem dzimusi ar Zigmunda Skujiņa “Rakstiem”. “Mansards” pastāvēšanas laikā apzināti kopis oriģinālliteratūras “vīrišķo” atzaru, kuru padomju laikos pārstāvēja ļoti iecienītie Zigmunda Skujiņa, Alberta Bela, Visvalža Lāma darbi. “Tāpēc jo lielāks prieks par Jāņa Joņeva un Māra Bērziņa panākumiem – viņa romāna “Svina garša” dramatizējums uz Nacionālā teātra lielās skatuves gadu pēc grāmatas iznākšanas šķiet kas nepieredzēts kopš Viļa Lāča “Zvejnieka dēla”,” komentē Jānis Oga.
“Lauku Avīzes” izdevniecības direktore Evija Veide savukārt norāda: vislielāko lasītāju atsaucību gūst darbi ar “pievienoto nacionālo vērtību”, proti, grāmatas, kurās autora vārda zīmols papildina Latvijas mazāk zināmajām vēstures lappusēm, kultūrai vai dabai veltītu saturu. “Tieši ar to skaidrojami Gunta Eniņa grāmatu panākumi – līdzsvars starp to, kas Latvijā ir īpašs, zināms un vēl iepazīstams. Savukārt otrs segments ir tepat blakus esošā, bet mazzināmā vēsture, kā to apliecina Gotharda Ādolfa Cauča, Alfrēda Bērziņa grāmatas, tagad arī Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmata “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941–1944″. Grāmatas rezonanse liecina, cik daudz vēl mums pašiem jāuzzina par vēstures notikumiem Latvijā.”
