Igaunijā labāk 13
– Kopš deviņdesmitajiem gadiem saglabājies astoņu latu lielais ikmēneša ģimenes valsts pabalsts vecākiem par katru bērnu ir labs piemērs ģimenes vērtību devalvācijai Latvijas valdībā. Nav taču pat jāskaidro, cik liela vērtība astoņiem latiem bija deviņdesmitajos gados un cik atšķirīga tā ir šobrīd. Taču paredzams, ka no 2015. gada ģimenes pabalstu beidzot palielinās. Par otro bērnu maksās 22 eiro, par trešo un nākamiem – 33 eiro. Jāpiebilst gan, ka Igaunijā ģimene, kurā aug trīs un vairāk bērni, jau šobrīd saņem 77 eiro, bet no jaunā gada šo summu palielinās līdz 100 eiro par katru bērnu. Vēl – Igaunijā visu klašu skolēniem garantētas brīvpusdienas. Daudzbērnu ģimenēm Igaunijas valsts piedāvā pabalstu mājokļa iegādei 6,5 tūkstošus eiro, bet septiņu un vairāk bērnu māmiņām ik mēnesi maksā 119 latu lielu kompensāciju par to, ka viņas ir “pilna laika” māmiņas un nestrādā algotu darbu. Dīvaini, bet Latvijā pret šādu pabalstu kardināli iebilda tieši iepriekšējā labklājības ministre. Igaunijā ģimenēm ar bērniem valsts nodrošina arī bērnudārzu, nodokļu un citas atlaides. Ar to Igaunija ir sasniegusi minimālo mērķi – četru piecu gadu laikā panākusi, ka dzimušo un mirušo skaits ir gandrīz izlīdzinājies. Arī Lietuvā mirušo pārsvars pār dzimušajiem nav tik liels kā Latvijā. Un kaimiņvalstīs tas nenotika tāpēc, ka šo valstu iedzīvotājiem kaut kas pēkšņi notika galvā vai viņi kļuva patriotiskāki. Nē! Situāciju mainīja politiķi, kuri pierādīja valstisku ilgtermiņa domāšanu. Igaunijā viena procenta vietā no iekšzemes kopprodukta ģimenēm ar bērniem atvēlēja divus. Latvija ir to Eiropas valstu vidū, kuras uz saviem bērniem cenšas maksimāli ietaupīt. Ne tikai aizsardzības budžetu mūsu valstī ir svarīgi palielināt līdz diviem procentiem no IKP. Arī demogrāfiskās situācijas normalizēšanai vajadzīga vismaz tāda pati summa.
Kamēr skolās dramatiski samazinās bērnu skaits, sabiedrība par demogrāfisko nākotni īpaši nesatraucas. Bet, kad ap 2020. gadu sāks trūkt darbaspēka, jo jau daudzus gadus dzimst uz pusi mazāk bērnu, nekā vajadzīgs, iestāsies izmisums. Vienu paaudzi vēlāk, kad nepiedzimušos bērnus vajadzēs, lai viņi nomainītu pensijā aizgājušos, viņu vienkārši nebūs. Vai nu Latvijas valdība sāks rūpēties par bērnu dzimstību, vai arī drīz darbaspēks būs jāieved no citām valstīm.
Lai gan dzimstība Latvijā pēdējos gados ir nedaudz pieaugusi, pašapmierinātībai nav nekāda pamata. Demogrāfiski sliktākajos gados dzima 19 līdz 20 tūkstoši bērnu gadā, šobrīd – 21 līdz 22 tūkstoši. Bet jāņem vērā, ka mirstība ik gadu ir 28 līdz 29 tūkstoši. Jāpanāk, lai šie cipari vismaz izlīdzinās. To sasniedzot, Latvijas sabiedrība varētu justies apmierināta, jo mēs būtu nodrošinājuši paaudžu nomaiņu, – uzsver Ilmārs Mežs.
