Vai latvieši tiešām negrib bērnus? 13
Nesen sabiedrību pāršalca satraucoša ziņa – latvieši it kā vairs nevēloties kuplas ģimenes. Vai tiešām tā ir taisnība un piepildīsies drūmākās prognozes par to, ka latviešu kļūs arvien mazāk, līdz izzudīs pavisam?
Vēlētos vismaz “divarpus” bērnus
Ar šiem jautājumiem vispirms vērsos pie pazīstamā demogrāfa, Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāja Ilmāra Meža.
– Šī ziņa, par laimi, ir nepatiesa – Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā kopumā cilvēki pagaidām vēl vēlas, lai ģimenē būtu vairāki bērni. Daudz sliktāka situācija ir, piemēram, Vācijā, kur ļaudīm var piesolīt zelta kalnus, bet pat ar tiem viņus neiekārdināt radīt vairākus pēcnācējus. Arī pētījumu centra “SKDS” nesen veiktā aptauja liecina, ka latvieši joprojām vēlas, lai ģimenēs aug vairākas atvasītes. Vidējais pēcnācēju skaits, kuru vēlētos ģimenes mūsu valstī, ir 2,5 bērni pašreizējo 1,3 vietā. Valsts politiku pakāpeniski vēršot par labu ģimenēm ar bērniem, arī Latvija varētu tuvoties vismaz divām atvasēm ģimenē.
Turklāt mūsu valstī pēdējos gados ir vērojams dzimstības pieaugums. Pagaidām gan tas ir ļoti, ļoti nepietiekams. Valdībā pirms gada, diviem norisinājās apjomīgi cīniņi, tā dēvētie demogrāfijas ultimāti, par labvēlīgas situācijas radīšanu ģimenēm ar bērniem. Lielā mērā pateicoties sabiedrības atbalstam, izdevās uzvarēt. Vadošie politiķi piekāpās un piekrita daudz vairāk nekā līdz tam atbalstīt ģimenes. Piemēram, minimālā “māmiņu alga” agrāk bija 50 lati un to maksāja tikai līdz bērna viena gada vecumam, tagad – 120 lati un to maksā pusotru gadu. Jāpatur prātā, ka minimālo “māmiņalgu” saņem 36% māmiņu, – stāsta I. Mežs.
Viena no problēmām, kas joprojām nav pilnībā atrisināta, lai mudinātu pārus veidot kuplas ģimenes, ir bērnudārzi. To nepietiekamā skaita dēļ “akmentiņš” metams pašvaldību dārziņā, uzsver Ilmārs Mežs. Tās atļāva privatizēt daudzas tajā brīdī it kā nevajadzīgas bērnudārzu ēkas, bet pēc tam atjēdzās, ka vairs nav kur likt savus bērnus.
– Ja bērnudārzu būvei būtu atvēlēta kaut desmitā daļa no summas, ko iztērēja, piemēram, Dienvidu tilta celtniecībai Rīgā, nekādu problēmu ar bērnudārziem nebūtu vispār. Lai gan rindas uz bērnudārziem joprojām ir garas, vecāki, kuru atvasītes netiek pašvaldības bērnudārzā, šobrīd no valsts var saņemt 130 līdz 160 latu dotāciju. Par šo summu vismaz daļēji iespējams apmaksāt privāto bērnudārzu vai auklīti. Un tas ir liels sasniegums, jo, pateicoties tam, vecāki var atgriezties darbā, – uzsver I. Mežs.
Liels cīniņš bija ar Labklājības un Finanšu ministrijām – tās ļoti nevēlējās strādājošiem vecākiem, kuri audzina bērnus, nodrošināt būtiski lielākas ienākuma nodokļu atlaides, turpina Ilmārs Mežs. Darba devēju konfederācijai ar lielām pūlēm un sabiedrības atbalstu izdevās pielauzt abas šīs ministrijas dot priekšroku ģimenēm ar bērniem un neapliekamo ienākumu par katru apgādājamo bērnu no 70 latiem palielināt līdz 116.
