Vai biodrošības pasākumi kavēsies arī Vidzemē? Nespēj laikus sagādāt konteinerus beigtajām mežacūkām 3
Sestdien, 19.jūlijā, zilās liesmās sadega Ērģemes pagasta “Dambīšu” saimniecības vairāk nekā pussimts cūku. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss novietnē bija konstatēts četriem dzīvniekiem, tāpēc bija jālikvidē viss ganāmpulks. Infekcija apstiprināta arī Turnas pusē atrastai vienai mežacūkai. Postošā slimība, kas kopš jūnija beigām plosās Latgalē, sasniegusi Vidzemi. Mednieki norāda uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) nespēju Latgalē laikus sagādāt konteinerus beigto mežacūku un medījuma atlieku uzglabāšanai pirms iznīcināšanas. Vai biodrošības pasākumi kavēsies arī Vidzemē?
“Bardaks” ar konteineriem
Divas nedēļas bija vajadzīgas PVD, lai ĀCM skarto teritoriju Latgalē, kurā kopš 2. jūlija bija noteikta ārkārtējā situācija, apgādātu ar pietiekamu daudzumu konteineru. Daugavpils apkārtnes mednieki bija gatavi gluži vai piketēt, jo mežacūku un medījumu atlieku savākšanai uzstādītās tvertnes Krāslavā un Dagdā regulāri bija pārpildītas, tā palielinot infekcijas draudus.
Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecības vadība savai 400 mednieku lielajai saimei deva uzdevumu pastiprināti medīt mežacūkas – tā noteikts arī 2. jūlija Ministru kabineta (MK) rīkojumā nr. 322: “Medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu.” Taču visai drīz mednieki ziņojuši, ka PVD solījumi par mežacūku savākšanas vietām neatbilst īstenībai. “Krāslavā konteineri gandrīz vienmēr bija pilni, mednieki atvestās mežacūkas novietoja blakus savāktuvei – teorētiski vīruss šādos apstākļos varēja izplatīties tālāk vēl ātrāk,” par pāris nedēļu “bardaku” mežacūku savākšanas vietās stāsta Daugavpils mednieku pārstāvis Viktors Friliņš. Pārrunās ar dienesta vadību panākuši, ka mednieki mežacūku liemeņus nodod PVD, kas nodrošina to tālāku transportēšanu.
Solītie konteineri pietiekamā skaitā Latgali sasniedza 16. jūlijā un ir izvietoti desmit vietās, plānoti vēl seši, stāsta PVD Veterinārās uzraudzības departamenta dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants. Kavēšanās notikusi Lietuvas aizlieguma dēļ uz pārstrādes uzņēmumu vest dzīvniekus no ĀCM skartajām teritorijām. Mežacūku iznīcināšana, tās sadedzinot, bija jāveic tepat Latvijā. PVD cerot uz Dānijas kolēģu solīto iekārtu, kas dedzināšanas procesu paātrinātu.
Norakt – riskanti
Kopš jūlija sākuma aktīvi iesaistījies, kā pats saka, karā ar ĀCM, Daugavpils mednieku pārstāvis V. Friliņš. “Nomedīšanas vietā jānodrošina loģistika tā, lai pēc iespējas mazāk būtu iesaistīts mednieku transports mežacūku pārvietošanā līdz konteineriem,” viņš spriež. Joprojām nav atrisināts jautājums par medījuma atlieku savāktuvēm medību teritorijās. “Būsim reāli – mežā aprakt ir bīstami, jo norok jau lāpstas dziļumā un jebkurš zvērs var ātri vien tikt klāt,” daudzu mednieku kolektīvu problēmu uzsver pagaidām vēl sērgas neskartā Preiļu novada mednieks Vitolds Luriņš. Jau pieminētajā MK rīkojumā gan šāds biodrošības pasākums ir atļauts.
PVD speciālists M. Seržants mežacūku atlikumu aprakšanu zemē uzskata par riskantu. Labāk tos esot sadedzināt uz vietas vai atgādāt līdz PVD konteineriem.
Vēl aprīļa sākumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ziedoto vienu miljonu eiro ĀCM profilakses pasākumiem piešķirt medījuma pirmsapstrādes vietu, tostarp arī nomedīto dzīvnieku atlieku savāktuvju, izveidošanai. 10% no naudas bija paredzēts novirzīt klasiskā cūku mēra vakcinācijas zonai Latgalē – līdz šai dienai miljons guļ bankā, bet Zemkopības ministrijas ierēdņi plāta rokas, sak, nesanāca.
Medniekiem – tumša bilde
Kā ĀCM nonācis Valkas novada Ērģemes pagastā, kas no Latgales ārkārtas teritorijām atrodas vairāk nekā divsimt kilometru attālumā – jautājums, uz kuru PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis vēl nevar atbildēt. Viena no versijām – “Dambīšu” cūkas barotas ar zirņauzām no lauka, kurā uzturējusies kāda ar vīrusu inficēta mežacūka. “Mežacūkām garšo kvieši, auzas – viņas iet uz tīrumiem un tur ēd, bet vīrusa izplatīšanās notiek ar izkārnījumiem, urīnu, kas ar inficēto masu var nonākt līdz mājas cūkām,” skaidro M. Ulmanis. Apkārtnes mednieki spriež arī par vietējiem gaļas pārstrādātājiem, kuri, iespējams, reizē ar kādu Latgalē iepirktu liellopu paķēruši līdzi pa kādam cūcim.
Kamēr PVD darbinieki sestdien veica “Dambīšu” cūku likvidēšanu, tuvākā apkārtne jau noteikta par ĀCM aizsardzības un uzraudzības teritoriju, taču daudziem medniekiem – vēl tumša bilde, ko drīkst vai nedrīkst darīt mežā, stāsta Jānis Biezais, mednieku kolektīva “Valkas meliorācija” vadītājs. Tieši viņu biedrības mednieks, apsekojot kādu labības lauku, kolektīva medību platībās atradis beigto mežacūku, kas izrādījās inficēta ar ĀCM.
“Gribētu informāciju saņemt operatīvāk – šodien ir sestdiena, man zvana mednieki un prasa, ko un kā darīt. Sazinājos ar Valsts meža dienestu, viņi gaida PVD rīkojumu un tad varēšot informēt medniekus, informatīvo “kampaņu” raksturo mednieku pārstāvis. Nepieciešamā informācija gan esot atrodama PVD mājas lapā, taču ne jau visiem ir pieeja internetam, norāda J. Biezais. Mednieki par atklāto vīrusa gadījumu Valkas pusē ir stipri norūpējušies, jo nevarot jau zināt, kas patiesībā notiek apkārtnes mežos, kuri plešas lielā teritorijā līdz Valmierai, Smiltenei un Alūksnei.
ĀCM dēļ PVD gatavojas ārkārtas situācijas zonu paplašināt visā pierobežā gar Krieviju un Igauniju.
