Vai lasāt dzeju? 0
Inga Nikolajeva: “Dzeju lasu diezgan daudz. Patīk Imanta Ziedoņa “Epifānijas”, Ojāra Vācieša “Es Tevī esmu iemīlējies, pasaule!”.
Dzeja ir brīžiem, kad jūtos garīgi iztukšota vai nomākta. Ļoti patīk lasīt dabā, kad neviens netraucē, kad apkārt ir tikai klusums. Tas ir mans rituāls. Dzeja sniedz emocionālu piepildījumu, varu atkal pasmaidīt un ripot pa dzīves kalniem augšā lejā. Diemžēl Dzejas dienu pasākumus šogad neapmeklēšu, bet es arī netiecos pēc masveida dzejas dienām, man vairāk patīk, kad esmu tikai es un grāmata.”
Emīls Učkēvičs: “Dzeju lasu, bet reti. Man patīk dzejoļi, kuros jūtams īsts prieks, laime, sāpe vai kādas citas emocijas. Tas ir ļoti svarīgi! Piemēram, atmiņā palicis Imanta Ziedoņa dzejolis “Motocikls”. Es ciest nevaru “modernos” dzejniekus un viņu hipsteru divrindes par dzīves jēgu. Dzejas dienas apmeklēju tikai skolas laikos, domāju, ka šogad vairs neiešu.”
Daira Šteinberga: “Lasot dzeju, varu uz mirkli apstāties, gluži kā Ziedonis apsēsties ceļa vidū zem rabarbera lapas un caur dzejoļu rindām nesteidzīgi izsmaržot pasauli! Domāju, ka ar dzejas palīdzību cilvēks attīrās – tas arī ir tas, ko meklēju. Mans vismīļākais dzejnieks ir Imants Ziedonis. Agrāk patika lasīt arī Raiņa darbus. Esmu cilvēks, kurš vairāk pieturas pie klasiskām, jau pārbaudītām vērtībām. Jauno dzejnieku daiļradei gan nesekoju. Daži darbi, kurus esmu lasījusi, neuzrunāja. Agrāk dzīvoju Liepājā un mēdzu apmeklēt dzejas pasākumus, bet pēdējos gados nav sanācis. Domāju, ka šogad painteresēšos par Dzejas dienu programmu un apmeklēšu kādu pasākumu.”
Arturs Uzols: “Man nepatīk forma, kādā dzeja tiek pasniegta un cenšas uzrunāt. Labāk patīk klausīties dziesmas ar vārdiem no dzejas vai arī palasīt kādus sev saistošus citātus vai slavenu cilvēku izteikumus, sakāmvārdus un aforismus. Tajā visā ir vairāk jēgas nekā dzejā, un šādi teksti vairāk liek aizdomāties.”
Ieva Briede: “Kādreiz patika Aleksandra Čaka un Jāņa Poruka dzeja. No jaunajiem dzejniekiem nejauši izlasīju Mārtiņa Freimaņa grāmatu. Tā mani uzrunāja. Varbūt dažiem cilvēkiem dzeja ir lieka, nevajadzīga, bet citiem tā palīdz izteikt vārdos citādi neizsakāmo. Dzejā savijas visas emocijas – gan labas, gan sliktas. Un ne visi spēs izprast īsto dzejoļa būtību.”
Raivis Vilūns: “Dzejai pievēršos, bet reti. Visvairāk patīk Imants Ziedonis, Valters Vitmans, dažkārt lasu arī japāņu haikas. Dzeja ir skaists veids, kā izteikt jūtas. Ritms un vārdi savienojas kopā, lai uzgleznotu skaistu ainavu. Taču to nav viegli lasīt, ir ļoti jākoncentrējas. Dažkārt ir fantastiski redzēt, cik daudz var pateikt dažas rindas un pāris teikumi.”
Uzziņa * Ik rudeni visā Latvijā ar dzejas lasījumiem un citiem pasākumiem norisinās Dzejas dienas. * Līdz 16. septembrim Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē norisinās festivāls “Dzejas dienas”, kura laikā notiek dažādi šim literatūras žanram veltīti pasākumi. * Šogad Dzejas dienu programmā iekļauti vairāki tradicionālie pasākumi. To vidū ir Metafiziskās dzejas lasījumi saieta namā “Vijoļšķūnis”, gada laikā iznākušo dzejas krājumu autoru lasījumi “Atvērt nevar aizvērt”, klasisks dzejas vakars un ceļojums ar dzejniekiem.
Reklāma
* Dzejas dienās aicināti piedalīties arī dzejnieki no ārzemēm – Bulgārijas, Alžīrijas, Maljorkas, Krievijas, Japānas un Amerikas Savienotajām Valstīm. * Vairāk informācijas par festivāla “Dzejas dienas” pasākumiem mājaslapā www.dzejasdienas.lv. |
