Vai laistīt ziedkāpostus var atļauties tikai bagātie? 1
Ziedkāpostu audzēšana izvirza īpašas prasības audzētājam. Plānveida ražas novākšana bez laistīšanas tikpat kā nav iespējama, bet daudzviet ūdens trūkst. Dažādām augsnēm ir atšķirīga ūdens saturēšanas spēja. Tādēļ ļoti svarīgi pareizi rīkoties ar tiem ūdens resursiem, kas ir audzētāja rīcībā.
Labs audzēšanas starts sākas ar augsnes sagatavošanu, kas variē atkarībā no augsnes tipa un laika apstākļiem. Labi strukturēta augsne nodrošina labāku mitruma režīmu, novadot lieko mitrumu un saistot pietiekami daudz ūdens augu vajadzībām. Reģionos, kur laistīšana ir ierobežota ūdens trūkuma dēļ, pareiza augsnes apstrāde ir svarīgākais ražas nosacījums. Šinī gadījumā ir nepieciešams uzart lauku rudenī vai ziemā un apstrādāt ar rotējošām ecēšām pirms stādīšanas.
Iesakņošanas laistīšana
Ir svarīgi uzsākt laistīšanu laikus, laistīt īstajos brīžos, pietiekamā devā un regulāri. Ārējie faktori, sevišķi augsnes stāvoklis, nosaka, vai ir nepieciešams laistīt stādīšanas laikā vai pirms tam. Sevišķi sausā laikā ir vērts vispirms aplaistīt lauku – deva 10 mm (tas ir 100 m3/ha) –, lai nedaudz uzlabotu augsnes struktūru. Arī tad, ja pirms stādīšanas augsne šķiet pietiekami mitra, 10–15 mm ūdens pēc iestādīšanas ievērojami uzlabo un paātrina augu apsakņošanos, saka holandieši. Vācijā iesaka laistīšanas devu 10–20 mm pēc iestādīšanas, jo tas veicina izlīdzinātāku dēstu iesakņošanos un turpmāko augšanu.
Tomēr augus nedrīkst laistīt pārmērīgi, saknēm pašām jāmeklē ūdens. Pirmajās četrās nedēļās pēc pārstādīšanas augiem jāizveido spēcīga sakņu sistēma, lai līdz veģetācijas perioda beigām tā spētu nodrošināt auga vajadzību pēc mitruma un minerālvielām. Jānovērš visi iespējamie augšanas traucējumi, lai nodrošinātu vienmērīgu, nepārtrauktu augšanu.
Pietiekams augsnes mitrums tūlīt pēc iestādīšanas ievērojami palielina augsnes herbicīdu efektivitāti. Latvijā ziedkāpostos ir reģistrēti Activus 330 EC, Butisan 400 un Lentagrāns 45 p.s., divi pirmie preparāti ir efektīvi tikai tad, ja augsnes mitrums ir pietiekams.
Ūdens deva
“Tik daudz, cik nepieciešams, bet ne par daudz,” saka pieredzējuši vācu dārzeņkopji, diemžēl šis ieteikums nav visai precīzs. Pareizo devu nosaka pēc pieredzes, ņemot vēra augsnes granulometrisko sastāvu (no tā ir atkarīga ūdens saturēšanas spēja), kā arī iztvaikošanu, vidējo nokrišņu daudzumu un šķirnes prasības.
Vācijā veiktie pētījumi liecina, ka visvairāk ūdens ir nepieciešams ziedkāpostiem to augšanas perioda pēdējā trešdaļā, kad veidojas un aug galviņa. Vasaras ziedkāpostiem ir nepieciešami pavisam 300 mm nokrišņu un laistāmā ūdens.
Protams, deva uz konkrētā lauka ir atkarīga no laika apstākļiem un ļoti sausā vasarā var sasniegt arī 400 mm. Apmēram trešā daļa no šīs devas augam jāsaņem līdz 10 lapu vecumam un pārējās divas trešdaļas atlikušajā laikā.
Sausā laikā minimāla laistīšanas deva ziedkāpostiem ir 20 mm, uzskata holandieši, bet tas ir atkarīgs no augsnes tipa (vieglākā un pavisam smagā augsnē jālaista biežāk un mazākās devās, bet vidēji smagā augsnē var laistīt retāk un lielākās devās). Jālaista arī tad, ja laika prognoze sola lietu kaut kad tuvākajās dienās. Sausa augsne spēj uzņemt pietiekami daudz ūdens, savukārt solītie nokrišņi var arī nebūt.
Ja nepieciešams, laistīšanu var apvienot ar papildmēslošanu, savukārt mitruma trūkums nebūt nenozīmē mēslojuma trūkumu. Ļoti bieži barības elementu daudzums augsnē ir pietiekams, bet mitruma trūkums neļauj augam tos uzņemt. Šinī brīdī laistīšana pati par sevi ir vislabākā papildmēslošana.
Galviņas ieriešanās
Ļoti svarīgs moments ir galviņas ieriešanās – ģeneratīvās attīstības sākums. Ziedkāpostiem šinī brīdī ir nepieciešams vēsums, pārmērīgs karstums vasarā traucē šo procesu vai pilnīgi novērš to. Šī problēma visbiežāk tiek novērota jūlijā un augustā, bet 2010. gadā karstuma dēļ Latvijā tika zaudēta lielākā daļa vasaras ziedkāpostu ražas. Arī šeit var līdzēt laistīšana.
Ar karstumu dienā neko izdarīt nav iespējams, temperatūras pazemināšanās naktīs vienlaikus pazemina arī vidējo diennakts temperatūru un veicina ziedkāpostu attīstību. Runa nav par lieliem ūdens daudzumiem, pilnīgi pietiktu ar 5–10 mm vakara pusē. Šinī gadījumā augu zonā veidojas vēss, pietiekami (bet ne pārmērīgi) mitrs mikroklimats. To pašu var teikt arī par galviņas augšanas periodu.
Karstums šinī laikā spiež augu patērēt ūdeni sevis atdzesēšanai, un lielākā daļa no augsnes uzņemtā ūdens tiek transportēta uz lielām ārējām lapām. Līdz ar to uz jaunākām lapām nonāk mazāk ūdens un barības elementu, tostarp kalcijs. Veidojas kalcija trūkumam raksturīga lapu malas iedega, bet uz lapas un galviņas attīstās sēņu un baktēriju infekcijas.
Šovasar Latvijā bakteriozes (Xanthomonas campestris) attīstību uz ziedkāpostiem daudzviet novēro tieši uz lapu malas iedegas fona bez vizuālajām infekcijas pazīmēm uz lapām (parasti šai infekcijai ir raksturīgi V veida dzelteni plankumi uz vecākām lapām).
Laistīšanas efektivitāte
Protams, laistīšana maksā naudu un daudzi audzētāji pat skumji joko, ka laista ar naudu, nevis ūdeni. Ir grūti novērtēt ražas pieaugumu no laistīšanas.Atsevišķās vasarās tas var būt niecīgs, bet sausuma periodos nelaistāmos laukos var zaudēt arī 100% ražas, kā tas pērn daudzviet Latvijā arī notika.
Svarīgi noskaidrot, cik daudz izlaistītā ūdens nonāk tieši auga rīcībā. Stiprs vējš, augsta augsnes temperatūra, augsta saules gaismas intensitāte un zems relatīvais gaisa mitrums mēdz samazināt faktiski saņemtā ūdens daudzumu par 50%, apgalvo firmas Rijk Zwaan speciālisti.
Laistīšanas metode
Rietumeiropā (un arī Latvijā) izplatītākā laistīšanas metode ir lietēšana ar spoles tipa laistītājiem, aprīkotiem ar tā sauktajiem lielgabaliem. Mēdz izmantot arī pārvietojamas un stacionāras sprinkleru sistēmas.
Lietēšana jeb tā sauktā laistīšana no augšas saslapina arī augu lapas un pašas galviņas un var veicināt infekciju (tostarp bakteriālo) izplatību. Lietojot šo paņēmienu, ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties laistīšanas brīdi diennakts laikā.
Svarīgi, lai lapas un galviņas paspētu apžūt, līdz iestāsies tumsa. To ir viegli ieteikt, bet daudzās saimniecībās šī ieteikuma ievērošanu sarežģī tehniski organizatoriskas problēmas un augus laista, kad izdodas. Tomēr pareizi būtu sākt laistīšanu agrāk no rīta un laistīt dienā, laikus beidzot darbu vakarā.
Laistīšanas beigu laiks jūlijā var būt vēlāks nekā augustā, jo augustā diena jau kļūst manāmi īsāka, bet naktis garākas. Jo ilgāks tumsas un mitru lapu periods, jo intensīvāk attīstās infekcijas.
Pilienlaistīšanas pieredze Vācijā
Dienvidu valstīs, tostarp Ukrainā, plaši tiek izmantota pilienlaistīšana. Rietumeiropā pagaidām nav plašas pieredzes pilienlaistīšanas lietošanā dārzeņu audzēšanā, bet tā tiek intensīvi krāta. Tā Vācijā pilienlaistīšana tiek izmantota ziedkāpostu audzēšanā 60 ha platībā Āhima Petkena saimniecībā, kas atrodas netālu no Vācijas un Nīderlandes robežas Kerkenē–Stendenē. Dēsti tiek iepirkti no dēstu audzētāju apvienības Grow Group un iestādīti no marta līdz jūlija beigām 36 stādīšanas reizēs.
Ziedkāpostiem ir nepieciešams vienmērīgs nodrošinājums ar ūdeni, un laistīšana ir vitāli svarīga sausuma periodos. Šinī saimniecībā spole ar lielgabalu tiek izmantota tikai vienu reizi, uzreiz pēc dēstu izstādīšanas, vēlāk augus laista tikai ar pilienlaistīšanas šļūtenītēm. Tas ļauj palielināt tirgus preces iznākumu no 75 līdz 90%. Ja vidējā ziedkāpostu galviņas cena ir 0,40 eiro, šāds pieaugums nodrošina papildu ienākumus 6 eiro no 100 iestādītiem augiem.
Vienlaikus ar pārēju uz pilienlaistīšanu saimniecībā par 10% tika palielināta augu biezība, to panāca, mainot attālumu starp augiem rindā (līdz 2010. gadam attālums starp augiem rindā bija 65 cm). Pārejot uz pilienlaistīšanu, attālumu rindā samazināja līdz 50–55 cm atkarībā no šķirnes. Tagad augi attīstās vienmērīgāk un ir izlīdzinātāki, arī tukšumi kacenos vairs neveidojas. Saimniecībā tiek audzētas 15–18 cm diametra galviņas, jo tādas pieprasa produkcijas pircējs.
Pilienlaistīšanas ieviešana ļāva samazināt izmaksas līdz 700 eiro/ha. Aprēķins ir vienkāršs, ar pilienlaistīšanu ūdens patēriņš samazinās par 50–60% salīdzinājumā ar lietēšanu no spoles. Ūdens tiek pievadīts tieši sakņu zonā, un tā iztvaikošana ir minimāla.
Cits nozīmīgs ekonomijas postenis ir energoresursi, to patēriņš samazinājies par 80%. Izmantojot pilienlaistīšanu, maksimālais nepieciešamais sūkņa spiediens ir 5 bāri, kas ir par pusi mazāks, nekā laistot ar spoli. Šinī saimniecībā, lai aplaistītu 5 ha ziedkāpostu ar spoli, ir nepieciešamas 70 darba stundas, patērējot stundā 10 l dīzeļdegvielas, tātad pavisam 700 l. Laistot 5 ha ar pilienlaistīšanu, to izdara maksimāli 10 stundu laikā, patērējot tikai 100 l dīzeļdegvielas. Nepieciešamais ūdens daudzums no urbuma tiek patērēts dienas laikā, un pēc plkst. 22 sūknis tiek izslēgts, tādēļ troksnis netraucē kaimiņu naktsmieru (Vācijā tas ir ļoti svarīgi).
Lauki ir sadalīti laistīšanas sekcijās, maģistrālas caurules iet gar vienu lauka malu, perpendikulāri rindām. Līdzko viena sekcija tiek apstādīta, laistīšana tiek pieslēgta. Saimniecībā izmanto firmas Netafim pilienlaistīšanas šļūtenes, kuras zemnieks pērk spolēs (3300 m katrā). Viena spole maksā 186 eiro, ja pērk vasarā, un 130 eiro, ja pērk ziemā. Šļūtenes tiek ieliktas zemē 5–7 cm dziļi uzreiz pēc dēstu izstādīšanas ar pašu konstruētu agregātu, viena šļūtene uz divām augu rindām smagākā augsnē un pa vienai šļūtenei katrā rindā smilšainā augsnē.
Pilienlaistīšanu izmanto arī fertigācijai, saimniecībā ir arī pašu konstruēts barības šķīduma gatavošanas mezgls. Fertigācijai mēdz būt arī trūkumi, jo ilgstoši lietainā laikā papildmēslošana pārmitrā augsnē nav iespējama. Tāpat pilienlaistīšana neļauj veikt rindstarpu rušināšanu un nezāļu apkarošanai tiek lietoti vienīgi herbicīdi.
Vācijā ziedkāpostos tūlīt pēc iestādīšanas lieto butizānu (1 l/ha) un Centium (80–90 ml/ha, darbīgā viela klomazons, Latvijā nav reģistrēta ziedkāpostos), bet nākamajā dienā laista ar spoli un lielgabalu 20 mm. Laista arī lietainā laikā, kaut gan augu aizsardzības speciālisti brīdina, ka šinī gadījumā darbīgā viela var tikt ieskalota augsnē.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.
