Vai laikmetīgajai mākslai vajag telpu: diskusijas video 2
Pēdējā gada laikā Latvijas sabiedrībā ir aktualizējusies diskusija par laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību. Galvenais jautājums, uz kuru tās ietvaros būtu jārod atbilde, – vai mūsdienu latviešu mākslai vajag telpu? Un, ja vajag, tad kādai tai ir jābūt?
Sabiedrībā cirkulē ļoti dažādi viedokļi. Tie pārstāv krasi atšķirīgas nometnes, tomēr vienojošais elements, pārsvarā gadījumu, ir informācijas un dziļākas izpratnes trūkums par apspriežamo jautājumu. Lai arī valstiskā līmenī muzeja celtniecība jau ir tikusi akceptēta, iekļaujot to 2012.gadā Saeimas apstiprinātajā Nacionālās attīstības plānā, tomēr šobrīd reāla darbība pie projekta realizācijas ir apstājusies.
Tādēļ ir radīta sabiedriskā iniciatīva “Mākslai vajag telpu”, kuras mērķis ir veicināt viedokļu apmaiņu sabiedrībā un skaidrot, kādas priekšrocības iegūs Latvijas iedzīvotāji un arī valsts kopumā, ja Laikmetīgās mākslas muzeja projekts tiks realizēts. Īpašu aktualitāti šis jautājums ir ieguvis šogad, kad Rīga ir pasludināta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Rīgai tas neapšaubāmi ir liels gods – pārstāvēt Eiropas vienotās kultūras vērtības, tomēr šo faktu nedaudz aptumšo starptautiskās kultūras sabiedrības neizpratne par to, kā šo svarīgo funkciju var uzņemties Latvija, kura ir vienīgā valsts Eiropā, kam joprojām nav sava laikmetīgās mākslas muzeja.
Lai noskaidrotu ar Laikmetīgās mākslas muzeju vistiešāk saistīto kultūras pārstāvju viedokli, MVT, sadarbībā ar laikrakstu “Latvijas Avīze”, noorganizēja apaļā galda diskusiju, kurā uz sarunu tika aicināti kultūras ministre Dace Melbārde, mākslas zinātniece Helēna Demakova, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) krājuma glabātāja Astrīda Rogule, mākslinieks Ivars Drullis un režisors, bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.
Diskusija parādīja, ka pagaidām nav vienprātīga viedokļa par to, kādam Laikmetīgās mākslas muzejam vajadzētu būt un kādas funkcijas tam būtu jāpilda, tomēr viennozīmīgi skaidrs ir tas, ka muzejam IR jābūt! Jo tā ir nacionāla kultūras atmiņas institūcija – tāpat kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nacionālais teātris un citas nacionālajai kultūrai nozīmīgas būves.
Vienīgais jautājums, kas vēl ir palicis bez atbildes, ir – vai mēs būsim valstiski tik tālredzīgi un atbildīgi, un spēsim mūsu Latvijai tās dibināšanas simtgadē uzdāvināt savu Laikmetīgās mākslas muzeju?!
