Vai labību rindstarpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana? 0
Līvija Zariņa, AREI vadošā pētniece, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā aizvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai labību rindstarpu rušināšana būtu ieteicamāka nekā līdz šim jau labi zināmā sējumu ecēšana? Neiedziļinoties atbilde vienkārša – abi labi. Tomēr daudzviet praktiskā pieredze rāda, ka izvēlētās metodes efektivitāte nezāļu ierobežošanā atšķiras gan atkarībā no audzētās sugas, gan konkrēta lauka un, svarīgi, no tehnoloģijas izpildes precizitātes.
Tradicionālās ecēšanas trūkumi
Galvenie trūkumi, kas saistīti ar tradicionālo sējumu ecēšanu, ir: fakts, ka šī metode ir bezspēcīga mietsakņu un arī jau labi iesakņojušos citu nezāļu kontrolei; ecēšanas laikā vairāk vai mazāk tiek traumēti pamatkultūraugi. Praktiķu vidū zināmais teiciens – ecē droši, bet neskaties atpakaļ – ir nepamatots arguments, jo kultūraugu traumēšana jau reāli notiek.
Vien jāapzinās, cik lielā mērā un ar ko rēķināties turpmāk. Īpaši svarīgi ecēšanu neveikt, kamēr iesētajai labībai nav vismaz trīs lapiņas. Ecēt divās lapās, kas minēts dažos ieteikumos, pārsvarā gadījumu ir par agru, jo jaunie labību dīgsti vēl nav pietiekami nostiprinājušies un pret mehāniskām darbībām ir jutīgi.
Vai minētie ecēšanas trūkumi kompensējas ar ecēšanas ieguvumiem – nezāļu dīgstu traumēšanu, augsnes virskārtas slāņa irdināšanu, mazinot iztvaikošanu, atmirušās biomasas vai pirms tam izkliedētā mēslojuma sajaukšanu ar augsni, nelīdzenumu izlīdzināšanu? Ne vienmēr. Tāpēc arī tiek meklētas alternatīvas – galvenokārt tieši kultūraugu saudzēšanas nolūkā.
Alternatīva – rindstarpu rušināšana
Viena no alternatīvām, kas jau tiek izmēģināta arī Latvijas saimniecībās, ir labību sējumu rindstarpu rušināšana. Šim nolūkam ir izstrādāti un tirdzniecībā pieejami speciāli rindstarpu rušinātāji. Šīs metodes pamatā ir princips, ka, paplašinot labību rindstarpas līdz 20–25–30 cm, starp rindām tiek darbināti tā sauktie lemešu asmeņi. Šie asmeņi ir agresīvāki nekā ecēšu zari, un nezāļu ierobežošana bāzējas uz nogriešanas principu, kas ir efektīvāk tieši problemātisko nezāļu sugu gadījumā, piemēram, viendīgļlapju un sakņu dzinumu nezālēm.
Apstrādes laiks, veicot starprindu apstrādi, nav tik būtisks kā ecēšanai, jo asmeņu griešanas darbība kontrolē arī nezāles, kas jau paaugušās un pārsniedz to jutīgāko stadiju, esot ar vairāk nekā divām līdz trim īstajām lapām. Daudzgadīgajām nezālēm, piemēram, usnei, virszemes dzinumu nogriešana gan stimulē tās ataugšanu, bet tajā pašā laikā iztukšojas tās pazemē esošo sakņu daļu barības rezerves, tādējādi noņemot spēku tālākai izdzīvošanai.
Īstenojot ELFLA programmas ZM atbalstītu projektu Inovatīvas labību un pākšaugu sējumu kopšanas tehnoloģijas izpēte pielietošanai nezāļu ierobežošanā bez pesticīdu lietošanas, divos gados uzkrājusies gan laba, gan arī slikta pieredze. Abos gadījumos tā ir noderīga, jo īpaši vērtīga tā ir tiem praktiķiem, kuriem šobrīd aktuāla ir sējumu kopšanas tehnoloģijas un tādējādi arī atbilstošas tehnikas izvēle.
Atbilstošas tehnikas izvēles kritērijii
Rindstarpu rušināšanas variantā veiksmīgs rezultāts vienmēr būs tajās reizēs, kad nodrošināta precīza stūrēšana, un tas nozīmē, ka agregātu komplektācijā jābūt arī kamerai, kas fiksē reālo situāciju uz lauka un komandē automātisko stūrēšanas sistēmu. Ir ļoti svarīgi, lai lemesīša asmens neaizķer iesētās labības rindu un (vai) neizraisa pārmērīgu tās apbēršanu ar augsni.
Pat nelielas stūres novirzes darbības laikā var nopietni traumēt kultūraugus un tādējādi samazināt ražu. Noskaidrojies, ka aktīvajām darba virsmām rindstarpās nevajadzētu darboties tuvāk par 2,5–3 cm no iesētās rindas. Jo šaurāka rindu atstarpe, jo problemātiskāk to ievērot. Veiksmīgu darbu sekmēs tas, vai sējumu kopšanas tehnika ir saskaņota ar sējai izmantoto tehniku (galvenokārt darba platuma ziņā).
Pēdējos gados rindstarpu apstrādei paredzētā tehnika ir pilnveidota. Labību rindstarpu apstrādes metode ir kļuvusi precīzāka, un līdz ar vadības atbalsta sistēmu parādīšanos darba procesu var veikt ar lielāku ātrumu. Lai gan sākotnēji metode bija paredzēta zemkopības sistēmām ar zemu atlieku daudzumu uz lauka (tātad standarta augsnes primārai apstrādei, lauku uzarot), pēdējo 20 gadu laikā aprīkojums ir pārveidots, lai to izmantotu arī sistēmās ar augstāku atlieku daudzumu (minimālā augsnes primārā apstrāde). Minētajā projektā tehnoloģija tika pārbaudīta laukos, kas primāri tika uzarti.
Pētnieki Dānijā bioloģiskajās saimniecībās līdz ar palielināto rindu atstarpju ieviešanu (no 12,5 cm uz 25 cm) vasarāju graudaugos iesaka šaut divus zaķus – ierobežot nezāles un vienlaikus starp graudu rindām iesēt slāpekli piesaistošu starpkultūru. Teorētiski – ļoti laba doma, taču tad jābūt skaidrībā, kā to īstenot praktiski. Skaidrs, ka uzrušinātā rindstarpā starpkultūrā iesētajai sēkliņai vieglāk iesakņoties.
Izsējas norma
Dāņi labību rindstarpu rušināšanas tehnoloģijai pārbaudīja arī piemērotāko izsējas normu. Dati liecināja – kamēr, palielinot rindstarpas, tiek saglabāts augu skaits un tiek novērsti ražas mehāniski bojājumi, rindstarpu palielināšana līdz 30 cm neradīs ražas zudumu. Attiecībā uz nezāļainību viņu pētījumos vasarāju labībās nezāļu kontrole starp rindām kopumā samazināja nezāļu skaitu par vairāk nekā 75%, lai gan agresīvās sugas tika samazinātas mazāk. Variantā ar iesēto starpkultūru rindās starp labību rindām pēc ražas novākšanas samazināja daudzgadīgo nezāļu daudzumu.
Apgūstot tehnoloģiju mūsu apstākļos, radās arī vairāki citi praktiski jautājumi. Piemēram, vai izsējas norma, sējot attālās rindās, ir jāsamazina? Mēs samazinājām par 10%. Ražas starpība abos pētījumu gados – nebūtiska. Pētījumu dati ASV liecina, ka, attālinātās rindstarpās izsējas normu samazinot uz pusi, atsevišķām šķirnēm ražas samazinājums bija līdz 15%, bet citām ražas samazinājums netika novērots, jo ražas iznākums bija līdzvērtīgs standartsējā iegūtajai ražai.
Tāpēc, izvēloties sējumu kopšanas tehnoloģiju, jārēķinās arī ar šķirnes bioloģiskajām īpašībām. Latvijā diemžēl nav datu par to, kura šķirne būtu piemērotāka audzēšanai platajās rindās un kura mazāk piemērota. Saimniekam iespējamo risku nākas uzņemties pašam.
Inovatīvās tehnoloģijas praktiskais novērtējums
Savos izmēģinājumu laukos pārliecinājāmies, ka inovatīvās tehnoloģijas lietošana:
* prasa līdzenu, bezakmeņainu lauku, rindstarpu rušināšanas procesā nevēlami ir tie akmeņi, kas lielāki par dūres izmēru;
* rindstarpu apstrādi nevajag veikt pārāk mitrā augsnē (augsnei labi jādrūp);
* lielākajai daļai nezāļu rindstarpu apstrādes brīdī vajadzētu būt ar ne vairāk kā 3–4 īstajām lapām. Vairākumā gadījumu pirmā apstrāde ieteicama cerošanas stadijā (BBCH augšanas stadija 22–30);
* lemesim augsne jāapstrādā līdz 2–3 cm augsnes dziļumā, un braukšanas ātrums uz priekšu nedrīkst pārsniegt tādu, kas varētu izraisīt kultūraugu pārmērīgu pārklājumu ar augsni.
Vai pietiek ar vienu apstrādi? Mūsu dati liecina, ka nezāļu ierobežošanas efektivitāte ir lielāka ar divreizēju rindstarpu apstrādi, taču, piemēram, auzām ražas starpība pa variantiem – ecēts ar standarta ecēšām, rušināts vienu reizi un rušināts divas reizes ar divu nedēļu starplaiku – bija nebūtiska.
Vai ziemājiem ieteicama rušināšana arī rudenī? Saskaņā ar mūsu datiem gaidītais efekts izpalika. Redzēsim, kā veiksies šosezon.
Agregātam noteikti jāatrodas turpat saimniecībā uz vietas, jo ar nomātu vai aizņemtu agregātu visbiežāk neizdodas tikt uz tīruma īstajā laikā. Bet īstais laiks kādas darbības veikšanai katram laukam ir atšķirīgs.
