Ingrīda Krīgere: Vai kūdra var glābt Latviju? 18
Ingrīda Krīgere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams. Latvijā kūdru iegūst no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003. gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021. gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.
Tāpat jāņem vērā, ka Eiropā notiek atteikšanās no fosilā kurināmā izmantošanas. Tiesa, energokrīze vairākām Eiropas valstīm ir likusi koriģēt plānus. Piemēram, Somija, kas līdz 2035. gadam ir apņēmusies kļūt par oglekļa neitrālu valsti, siltumenerģijas ražošanā joprojām izmanto enerģētisko kūdru. Tās īpatsvars kopējā kurināmā bilancē svārstās gandrīz 10%. Arī Latvija pieņēmusi Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kurā paredzēts no 2030. gada atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Tā ir politiska izšķiršanās, un šī atteikšanās ļaus mūsu valstij piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 milj. eiro apmērā. Šā dokumenta apspriešanā Latvijas Kūdras asociācija norādīja, ka nepieciešamības gadījumā arī pēc 2030. gada būtu jāatstāj iespēja izmantot vietējos energoresursus. MK sēdes protokola lēmumā tika norādīts, ka plāna saskaņošanas laikā ar Eiropas komisiju (EK) par enerģētikas politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai sarunās EK jāvienojas par iespēju izmantot kūdru enerģētikā kā pagaidu kurināmo enerģētiskās krīzes situācijās. Nebūtu tālredzīgi šādu iespēju neparedzēt.
Vienlaikus jau kopš 2021. gada janvāra par kūdras izmantošanu enerģētikā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīda emisiju un katlu mājām, kuru jauda ir lielāka nekā 20 MW, jāpērk CO2 emisiju kvotas. Līdz 2030. gadam nekādu ierobežojumu kūdras izmantošanai enerģētikā nav. Ja būs pieprasījums pēc kūdras produktiem, tad noteikti būs arī piedāvājums.
Visu augstākminēto apstākļu dēļ ir skaidrs, ka šodien Latvijā potenciālais pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras ir grūti definējams. Ražotāji teorētiski spētu jau nākamajā apkures sezonā nodrošināt vērā ņemamus apjomus – līdz pat 150 000 tonnām enerģētiskās kūdras gadā. Gatavību ar to strādāt patlaban ir izteikuši septiņi ražotāji.
Šogad kūdras ieguves sezona jau ir beigusies, tā ilgst no maija līdz septembrim. Patlaban būtu īstais brīdis sākt plānot darbus nākamajam gadam. Kūdras ieguvējiem būtu svarīgi saprast, ar ko ir jārēķinās, un pirms nākamās sezonas sākuma zināt, kāds būs pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras.
Ja Latvija patiešām plāno atsākt iegūt enerģētisko kūdru, tad cik liels ir prognozētais patēriņš? Šis ir būtisks jautājums, jo nav pat zināms, cik daudz katlu māju vēlētos izmantot šo kurināmo. Iemesls tam ir jau minētais: neskatoties uz milzīgajām izmaiņām energoresursu tirgū, ES turpina uzturēt Zaļā kursa ideju. Tādēļ gan kūdras ieguves uzņēmumiem, gan energouzņēmumiem būtu rūpīgi jāpārdomā nepieciešamās investīcijas tehnoloģiju pielāgošanai un iespējas šos ieguldījumus atpelnīt tuvākajos septiņos gados. Kūdras izmantošanai enerģētikā atvēlētais laiks nav ilgs.
Enerģētiskajām vajadzībām izmanto tumšo, labi sadalījušos kūdru, kura ir atrodama gandrīz ikviena kūdras lauka zemākajos slāņos. Tumšā kūdra cita starpā ir pieejama arī vēsturiski degradētajos kūdras laukos, kur ieguve notika padomju laikā, bet gados pēc neatkarības atjaunošanas netika veikta vai pabeigta rekultivācija. Tās būtu platības, kuras nepieciešams izvērtēt, un vietās, kur vēl atlicis kūdras slānis, to izstrādāt, lai varētu veikt rekultivāciju un šīs platības varētu izņemt no SEG emisiju uzskaites platībām.
Manuprāt, vissvarīgākais būtu rast izsvērtu un pārdomātu atbildi uz jautājumu: vai Latvijā principā var notikt atgriešanās pie plašas kūdras izmantošanas enerģijas ražošanā? Un vai tas mums patiešām ir nepieciešams?
* Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja
