Vai krogos un restorānos vajadzētu būt no bērniem brīvām zonām? Viedokļi krasi atšķiras 66
Bērniem kādreiz bija aizliegts apmeklēt lielāko daļu britu krogu, vēstīts “The Guardian”. Dažiem īpašniekiem un klientiem pietrūkst “veco labo laiku”, taču vai viņi tiešām var pagriezt laiku atpakaļ?
“Pastāv zināma līmeņa uzskats, ka bērni neiederas visur pasaulē,” saka 49 gadus vecais Stīvens “Boidijs” Boids. Viņš ir “Crystal Palace” kroga “Alma” īpašnieks un vadītājs Londonas dienvidos, un tur netiek uzņemti bērni, kas jaunāki par 10 gadiem. Ir vasaras pēcpusdiena, un šķiet, ka lielākā daļa apmeklētāju ir pieaugušie, kā arī daži pusaudži.
Boida novērojums šķiet patiess kultūras līmenī: problēma nav bērni, bet gan viņu vecāki. Pareizāk sakot, daži vecāki kļūst par problēmu, kad viņu bērni ir jaunāki par 10 gadiem, un viņus pārņem sajūta, ka viņu apmierinātības nodrošināšana ir astronomiski smaga, un tā ir jādala visiem.
52 gadus vecais Martins Bridžs, Jorkas restorāna “Whippet Inn” īpašnieks, kurā nav bērnu, saka: “Esot šajā nozarē 30 gadus, kā arī iepērkoties sabiedriskās vietās – tas, kā vecāki uztver atbildību par viņu bērniem, un tas, kā tas ir mainījies, ir diezgan pārsteidzoši. Šķiet, ka tagad par bērniem visu laiku ir atbildīgi visi.
Boids turpina: “Neviena no prasībām nebija īpaši briesmīga, taču milzīgais apjoms… Ābolu sula ar ūdeni; babyccinos; uzsildiet to, bet ne pārāk daudz; noņemiet sēnes, sīpolus, sāli, piparus. Pēc tam bija nikns skatiens: uz cilvēkiem, kuri krogā lamājas vai pūš.
Jautājums par tiesībām
Nepārspējamais vecāku tiesību piemērs. Tas bija tiešsaistes komentārs zem pārtikas kritiķes Marinas O’Loughlinas restorāna apskata pirms 10 gadiem: “Jo aizņemtāki darbinieki kļuva, jo vairāk likās, ka viņus kaitināja mana bērna klātbūtne. … atsakoties uzmanīt viņu tikai divas minūtes, kamēr mēs devāmies ārā pēc cigaretes,” rakstīja cietusī māte. “Mans dēls kļuva satraukts, raudāja utt., tāpēc es sāku viņu barot ar krūti. Menedžere atgriezās ar mūsu brendijiem un skatījās uz mani ar riebumu… Tas būtībā izvērtās par strīdu starp mani un šo sievieti… Ēdiens ir garšīgs, bet naidīgums ir pavisam cits stāsts.”
Runājot par bērniem sabiedrībā, nav vienprātības par to, ko vecāki var vai ko viņiem vajadzētu sagaidīt no citiem. Mēs, iespējams, visi varētu piekrist, ka namīpašnieki nevar aizliegt slēgt īres līgumus vecākiem ar bērniem, tomēr “BBC” šomēnes veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka gandrīz ceturtdaļā “OpenRent” reklāmu tas tika darīts skaidri. Tas gandrīz noteikti ir Vienlīdzības likuma pārkāpums, taču īrnieki var tā arī nekad neuzzināt, kāpēc viņu pieteikums ir noraidīts. Un otrādi, mēs, iespējams, visi varētu piekrist, ka viesmīļa darbs nav pieskatīt citu bērnu. Starp šiem diviem punktiem ir milzīgs spektrs.
Restorāns “Whippet” ir bijis brīvs no bērniem kopš tā atvēršanas (pirms 10 gadiem). Bridžs atceras sākotnējās atsauksmes: “Mēs saņēmām tik daudz negatīvu atsauksmju, ka tas bija nereāli. Restorānā uz mums kliedza un kliedza. Tas bija diezgan biedējoši dažiem darbiniekiem. Jaunie vecāki bija vissliktākie. ” Viņam radās sajūta, ka tas īsti nav saistīts ar restorānu: tas bija kļuvis par emblēmu šiem vecākiem.
Viņi norādīja uz to, kā mainījusies viņu dzīve un kā tiek ierobežota viņu brīvība.
Kad es biju bērns, bija ierasts aizliegt bērniem apmeklēt krogus. Es atceros, ka mans tētis ar māsu un mani staigāja apmēram 10 jūdzes (iespējams, trīs) pa stipru sniegu uz krogu, pēc tam stundām ilgi sēdējām ārā ar limonādi un paciņu sāls-etiķa čipsu, stāsta raksta autors. Viņš domāja, ka varbūt tas ir tikai viņa tētis, bet Bridžam ir tieši tāda pati atmiņa.
Tā nebija vecāku nolaidība: līdz 1995. gadam Anglijā un Velsā krogos ielaist personas, kas jaunākas par 14 gadiem, bija pretrunā ar likumu. Kad tas mainījās, ievērojamas morālās pretestības rezultātā, tas tika izstumts nevis kā vecāku tiesību jautājums, bet gan ar domu līdzināties kontinentālajai Eiropai.
Tomēr līdz 21. gadsimtam modes tendence mainījusies tādā mērā, ka ir pat neparasti, ka krogā nav bērnu ēdienkartes. Līdz 2010. gadam krogi eksperimentēja ar rotaļu istabām.
Jauna cīņa
Dienvidkorejā ir 451 bezbērnu zona, kas ir izkaisīta visā Seulā un ir izplatījusies tādās tūristu vietās kā Pusana un Čedžu sala. Tiek uzskatīts, ka tas ir noticis pēc gadījuma, kad kāda māte sūdzējās, ka viņas bērnu applaucējusi viesmīle, nesot karstu zupu. Sašutums pamudināja restorānu publiskot videonovērošanas materiālus, kuros bija redzams, ka bērns uzvedās neadekvāti; 2013. gadā tiesa noteica, ka bērns bijis daļēji atbildīgs.
Šeit sākās jauna cīņa, kas izvērsās kampaņās, paziņojumos un likumu izstrādē. Korejas Nacionālā cilvēktiesību komisija 2017. gadā nolēma, ka bērnu tiesības ir jāievēro un ka viņiem ir prioritāte pār īpašnieku brīvību vadīt savu uzņēmējdarbību; tas neradīja lielu atšķirību.
Dienvidkorejā ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē, taču iemesls ir miglains. Vai tas ir tāpēc, ka cilvēki nevēlas dzemdēt bērnus, ja viņi nevar tos aizvest uz burgeru ēstuvēm? Vai arī zīdaiņu relatīvais trūkums ir padarījis cilvēkus mazāk iecietīgus pret viņu uzturēšanos sabiedrībā?
Mēs esam dzirdējuši par šīm iestādēm nevis tāpēc, ka to ir daudz, bet gan tāpēc, ka tās izraisa visniknākās un pārspīlētākās debates.
Galvenais jautājums, iespējams, ir kopīgs: kurš ir savtīgs un antisociāls? Mazu bērnu vecāki, kuri vēlas, lai viss būtu pēc viņu prāta, vai visi pārējie, kas nevēlas pakļauties?
Pirmo reizi Boids krogā aizliedza ienākt bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, kad “Alma” pēc Covid pandēmijas atsāka darbību un viņš neredzēja citu veidu, kā ieviest sociālo distancēšanos, kad bērni skraida apkārt. Viņa meita vēlāk pārliecināja viņu samazināt vecuma ierobežojumu līdz 10 gadiem.
“Lielākā izmaiņa ir tā, ka mūsu vidējie tēriņi ir gandrīz dubultojušies,” viņš saka. Atmosfēra ir relaksējošāka, neviens nav iesprūdis aiz bagija, cilvēki paliek ilgāk. Viņiem ir siers, vēl viena vīna pudele, iespējams. “Viņi papildina vīna dzērienkarti. Vecāki nekad to neizmantoja. Darbinieku mainība ir ievērojami samazinājusies, jo tā ir mazāk drudžaina vide; iepriekš bāra darbinieki centās izvairīties no dienas maiņas.
Debates apmeklētāju vidū
Stīvens Penkets dārzā bauda dzērienu kopā ar savu sievu Emmu un trim pusaudžiem Molliju (19), Kitu (17) un Bleiku (15). “Parasti cilvēki ļoti labi apzinās, ar ko dara viņu bērni, tāpēc es neatbalstu bērnu aizliegšanu, ”saka Emma. Viņi dzīvo uz vietas un ierodas jau gadiem ilgi, taču joprojām uzskata, ka tas ir “nedaudz naidīgi”, Stīvens stāsta, ka tā ir pirmā lieta, ko darbinieki jautā, kad tiek veikta rezervācija pa tālruni – vai nav bērnu, kas jaunāki par 10 gadiem. Tomēr viņš ierodas, jo nenāk uz krogu, lai priecātos par citu cilvēku bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem.
Divus galdiņus tālāk apmeklētāji skatās ēdienkarti. Runājot par politiku bez bērniem, viens no viņiem saka, ka viņam patīk visur, kur viņam ir atļauts smēķēt, taču, ja apkārt ir bērni, viņš jūtas neveikli.
Iespējams, šī strīda niknākā versija tiek izspēlēta nevis starp vecākiem un ne-vecākiem, bet gan starp vecāku grupām, kuri atrodas vai nu dažādos audzināšanas līknes punktos, vai kuriem ir ļoti atšķirīga attieksme pret to, ko nozīmē “labi audzināts” un kuram jāuzņemas atbildība.
Kad “Mumsnet” apmeklētāju vidū izvēršas šīs debates, jūs patiešām varat dzirdēt dažādus viedokļus.“Kāpēc mēs nevarētu būt kā Itālija, kur visi mīl mazuļus, un kāpēc bērniem nevajadzētu iemācīties mīlēt izsmalcinātus ēdienus jau agrā vecumā?” Pūlis būtībā norāda uz savu izsmalcinātību. “No neviena trīs gadus veca bērna nevar sagaidīt pareizu uzvedību krogā/ Esmu samaksājis lielu naudu par greznību – nedzirdēt nevienu kliedzienu”.
