Vai krievu valodas aizstāvjiem ir iemesls priekam? 10
Marta nogalē “Nepilsoņu kongress” jūsmoja, ka Laimdotas Straujumas valdība nemaz negrasās sākt krievu skolās pāreju uz mācībām galvenokārt latviešu valodā. Par to liecinot tas, ka valdības apstiprinātajā rīcības plānā izpildes termiņi darbiem, kas saistīti ar latviešu lomas palielināšanu skolās, pārcelti no maija uz oktobri.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”) toties apgalvo ka nekas nav pārcelts. Sākotnēji, gatavojot valdības rīcības plānu, darbus plānoja pabeigt agrāk, taču rīcības plānā uzreiz ierakstīts oktobris, jo bijis skaidrs, ka neko nevajagot sasteigt. Līdz maijam gan tikšot pabeigti kādi pētījumi, par kuriem ministre pagaidām negrib sīkāk runāt.
“Acīmredzot šo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem bija nepieciešams saglabāt seju savu vēlētāju priekšā, imitējot savu darbību rezultativitāti,” tā “Nepilsoņu kongresa” paziņoto skaidro I. Druviete. Tātad viņi esot par saviem pasludinājuši panākumus, kas nemaz nav panākumi.
Tomēr ne jau tikai krievu skolu “aizstāvjiem” ir aizdomas, ka 2018. gadā plānotā pāreja uz mācībām latviešu valodā koalīcijas līgumā gan paziņota, bet reāla rīcība, lai virzītos uz priekšu, izpaliek. Jāatgādina, ka jau 2004. gadā, kad mazākumtautību vidusskolās ieviesa valodu proporciju 60 pret 40 par labu latviešu valodai, sākotnēji bija iecerēts pāriet uz mācībām latviski visos priekšmetos, kas nav saistīti ar mazākumtautību identitāti. Tikai tāpēc, ka izglītības sistēma tomēr izrādījās negatava šādai pārejai, reforma tika mīkstināta. Rodas bažas: ja nebūs skaidra rīcības plāna un konsekventas tā īstenošanas, iecere atkal netiks pilnībā vai pat nemaz īstenota.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietniece Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) atzīst: “Šobrīd šķiet, ka Izglītības un zinātnes ministrijā jaunas mazākumtautību izglītības programmas izstrādes jomā tikpat kā nekas nenotiek. Iespējams, nav pietiekami kvalificētu speciālistu, kuri būtu kompetenti nodarboties tieši ar šādiem izglītības pārejas jautājumiem.”
Viņas partijas biedrs, arī Izglītības komisijas loceklis Raivis Dzintars gan ir samiernieciskāks un teic, ka “kaut kāds ieskriešanās laiks ministrijai jādod, tur ir jauna ministre”. Taču gan viņš, gan V. Poriņa ir vienisprātis: drīzumā jāaicina uz Saeimu ministrijas pārstāvji, lai viņi skaidrotu deputātiem, kādi konkrēti darbi sākti. “Aprīļa beigās, maija sākumā prasīsim tomēr kādu konkrētību,” tā R. Dzintars.
Negribot sasteigt
I. Druviete gan stāsta, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) “visu laiku notiek darbs pie latviešu valodas stiprināšanas mazākumtautību izglītības programmās – notiek konsultācijas ar pedagogiem, ar vecākiem, ar speciālistiem”. “Darbs rit atbilstīgi plānam,” mēģina pārliecināt ministre. “Jāveic ļoti rūpīga plānošana gan mācību līdzekļu izstrādē, gan pedagogu sagatavošanā, gan arī sabiedriskās domas informēšanā. Nevaram gaidīt ātrus rezultātus. Neaizmirsīsim, ka noteiktais termiņš ir 2018. gads un koalīcijas sadarbības līgumā ir paredzēts tikai sagatavoties pārmaiņām. Tātad mūsu rīcībā ir pietiekami daudz laika.” Iespaids, ka nekas netiek darīts, varot rasties tāpēc, ka ministre dodot priekšroku ikdienas darbam, ne skaļiem paziņojumiem.
Līdzīgi izsakās viņas aizstāvji. Bijušais izglītības ministrs, tagad eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) teic, ka “ārpolitisku iemeslu dēļ darbošanās kļuvusi klusāka”. Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), kura vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, saka: “Man šķiet, ka ministre labi apzinās, ka šos darbus nevar sasteigt.”
Izsekot konkrētiem paveiktiem darbiem ir gana grūti arī tāpēc, ka pāreja uz mācībām galvenokārt latviešu valodā paredzēta tikai valdošās koalīcijas sadarbības līgumā, nevis valdības deklarācijā. Marta nogalē valdībā pieņemts konkrēts rīcības plāns deklarācijas izpildei, bet konkrēta punkta par to, kā sākt ieviest 2018. gada skolu latviskošanu, tajā nav. Līdz 1. oktobrim gan paredzēts veikt darbus, kas saistīti ar plāna punktu, kas paredz “stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu”. Konkretizēti šie darbi nav. Sadarbības līguma izpildei plānus toties neraksta.
Jāatspēko mīti
Rodas iespaids, ka tāpēc arī 2018. gada pārmaiņas skolā pieminētas tikai rīcības plānā: lai Nacionālās apvienības un daļēji “Vienotības” politiķu vēlmes būtu apmierinātas, bet no praktiskiem darbiem varētu izvairīties. Nacionāļi apgalvo, ka pret darbu iekļaušanu deklarācijā bijuši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī Reformu partijas (RP) politiķi. D. Reizniece-Ozola gan teic, ka ZZS šī tēma vienkārši nav bijusi prioritāte.
Par RP attieksmi pret iecerētajām 2018. gada pārmaiņām var spriest pēc RP pārstāvja Edgara Rinkēviča vadītās Ārlietu ministrijas pagājušās nedēļas paziņojuma, kur cita starpā teikts: “Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir skaidri vairākkārt norādījusi, ka šīs valdības laikā reformas mazākumtautību izglītībā nav plānotas un netiks veiktas. Latvija to ir paudusi arī starptautiski – EDSO Pastāvīgās padomes sēdē šā gada 27. martā.” Tā ministrija atbildējusi uz Krievijas pausto uztraukumu par plānotajām pārmaiņām Latvijas mazākumtautību izglītībā. Nevis ieteikusi kaimiņvalstij nejaukties Latvijas iekšējās lietas, bet taisnojusies un pat solījusies, kas nekas taču netiks darīts!
Tikmēr citi politiķi lej eļļu ugunī un palīdz pretlatviskām organizācijām, pārspīlējot iecerēto reformu. Partijas “Vienoti Latvijai” līderis Ainārs Šlesers paziņojis: “Esmu kategoriski pret to, ka 2018. gadā tiktu slēgtas krievu skolas Latvijā, ko šobrīd piedāvā visas šībrīža varas partijas.” Lai gan krievu skolas neviens nav plānojis slēgt!
“Nepārtraukti nākas atspēkot mītus par to, kas tad īsti 2018. gadā ir paredzēts. Saku vēlreiz, ka būs tikai likumsakarīgs līdzšinējās valsts valodas politikas turpinājums, kas vērsts uz latviešu valodas stiprināšanu skolās, tostarp mazākumtautību vidusskolās. Nav paredzēts slēgt tā saucamās krievu skolas,” kārtējo reizi spiesta uzsvērt ministre.
Kas būs tālāk?
Jau oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, pēc kurām sāks strādāt jauna valdība. Tāpēc šai koalīcijai jāizdara viss, lai pārmaiņas patiesi sāktu un tās nebūtu tik viegli apturēt. To, ka jāsāk darbi, kurus nākamās valdības nevarēs viegli atcelt, atzīst arī I. Druviete. K. Šadurksis toties ir pārliecināts, ka nākamā valdība saglabās pēctecību un neatkāpsies no šīs valdības sāktajiem darbiem.
I. Druviete vairākkārt teikusi, ka, viņasprāt, Izglītības likums nav jāgroza – stiprināt valsts valodu var arī esošā likuma ietvaros. R. Dzintars gan uzskata, ka likumā skaidri jānosaka latviešu valodas lomas palielināšana. Tas jādara tieši tāpēc, ka nav zināms, kāda būs nākamā valdība, tāpēc svarīgi, lai jau šī valdošā koalīcija skaidri iezīmētu latviskāku izglītību. Ja IZM likuma grozījumus nepiedāvās, to darīšot pati NA.
