Vai Krievijas uzbrukuma gadījumā Eiropas valstīm būs pietiekami daudz karavīru, lai cīnītos? 161
Diemžēl Krievijas uzbrukums Eiropas valstīm no hipotētiska scenārija var kļūt par realitāti, jo nav dienas, kad kāda Krievijas amatpersonas nebūtu draudējušas Polijai, Somijai vai Baltijas valstīm ar raķešu triecieniem vai iebrukumu. Vārdos un darbos Krievijas diktators Vladimirs Putins ir skaidri pateicis, ka cenšas atjaunot Maskavas bijušo Eiropas impēriju, vēsta Foreign Policy.
Vai Eiropas Savienības austrumu frontes valstis cīnītos kā Ukraina, ja Krievija tām uzbruktu?
Iespējams, ka atbilde ir “jā”, jo valstis, kas ir dzīvojušas Kremļa pakļautībā, no savas senās vēstures zina, ko nozīmē Krievijas okupācija.
Šīs atmiņas ir atsvaidzinājušas šodienas slaktiņš Ukrainā, kur Krievijas karavīru pastrādātās civiliedzīvotāju slepkavības Bučā un Irpinā atgādināja, ka teritorijas zaudēšana Krievijas labā nav tikai taktiska neveiksme, bet arī barbariskas vardarbības priekšvēstnesis.
Trīs Baltijas valstu iedzīvotāji labi atceras masveida nāvessodus un deportācijas no padomju varas puses 20. gadsimta 40. gados, tostarp gandrīz 100 000 cilvēku, kas 1949. gadā tika deportēti uz Sibīriju. Poļi nevar aizmirst vairāk nekā 20 000 militāro virsnieku nošaušanu Katiņas mežā pēc padomju līdera Josifa Staļina pavēles.
Maskavas noziegumu saraksts pret tās kaimiņvalstīm ir garš. Kā nesen sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, poļi “labāk ēdīs zāli, nekā atkal kļūs par Krievijas koloniju”.
“Tāpēc nav pārsteidzoši, ka 2022. gada aptaujā 80 procenti aptaujāto somu atzina, ka viņi ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Tajā pašā gadā Varšavas Uzņēmējdarbības institūts konstatēja, ka 66 % poļu ir gatavi stāties savas valsts aizsardzībā, un daudzi no viņiem šobrīd brīvprātīgi iziet pamatapmācību. Arī citu valstu iedzīvotāji no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai pauž līdzīgu apņēmību aizstāvēt savu zemi un līdzpilsoņus no Krievijas uzbrukuma,” teikts rakstā.
Tajā pašā laikā izdevumā norādīts, ka joprojām nav skaidrs, vai būs pietiekami daudz karavīru, lai cīnītos pret Putina spēkiem. Eiropas pierobežas valstīm var būt daudz lielākas problēmas ar karavīru rekrutēšanu nekā Ukrainai, jo tur ir “drūmas demogrāfiskās tendences un iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgadēs ir sarucis par miljoniem cilvēku”.
“Krievijas iebrukums Ukrainā skaidri parādīja, ka tehnoloģijas nevar aizstāt karavīrus liela mēroga sauszemes karā. Tie ir nepieciešami, lai vadītu tankus un atrastos frontes līnijās tranšejās, pārvietotu un apkalpotu artilēriju, apkalpotu lidmašīnas un bezpilota lidaparātus, kā arī ieņemtu un noturētu teritoriju. Piemēram, Ukrainai katru mēnesi ir vajadzīgi tūkstošiem jaunu karavīru, lai nomainītu spēkus, aizstātu zaudējumus un novērstu turpmāku Krievijas progresu,” analizēts izdevumā.
Jāņem vērā arī fakts, ka daudzi iedzīvotāji, kad kara izredzes kļūs reālas, pametīs savu valsti.
Viņu migrācija uz rietumiem būtu daudz vieglāka nekā tad, kad šīs valstis vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalstis. Turklāt pastāv arī pieprasījums no Rietumeiropas, kas saskaras ar iedzīvotāju trūkumu un darbaspēka trūkumu. Daudzas ES valstis labprāt uzņemtu darbspējīgus cilvēkus, kas bēg no uzbrukuma frontes valstīm. Šie kara bēgļi būtu nevis ekonomisks slogs, bet gan ieguvums Eiropas ekonomikām, kurām trūkst darbaspēka.
“Ja šie faktori netiks novērsti, tad emigrācijas iespējamība liek apšaubīt šo valstu spēju sargāt Eiropas austrumu robežu,” norāda izdevums.
