Vai Krievijas krievi reaģēs? Pārtikas cenu pieaugums kļūst arvien satraucošāks – inflācija ir zaudējusi savas bremzes 210
Kamēr Kreivijas prezidents Vladimirs Putins pieprasa valdībai un Centrālajai bankai samazināt inflāciju, tā piesteigusies iedzīvotājiem jūtīgākajā jomā – pārtikā. Pēc Rosstat datiem, pēdējās nedēļas laikā (no 20. līdz 26. augustam) cenas sviestam un saulespuķu eļļai, pienam, desām, cūkgaļai un rupjmaizei pieaugusi pat par 0,5–1%. Lētāki palikuši tikai dārzeņi un augļi (-1,3%) sezonas dēļ, bet gada griezumā pārtikas preču cenu indekss fiksēts aptuveni 10% apmērā, un pagājušajā nedēļā tas veidoja 9,85%, par to raksta izdevums Moscow Time.
Pēc Rosstat datiem, jūlija beigās maizes un piena gada cenu pieaugums sasniedza rekordu kopš 2023.gada janvāra un februāra – attiecīgi 11,2% un 10,7%. Kopš augusta sākuma to vērtība pieaugusi vēl par 1,2% un 1,3%.
Turpinās tendence, ka produktiem, kas ražoti no graudiem – cenu kāpums nav īpaši intensīvs, bet gandrīz frontāls, melnā un baltā maize, milti, nūdeles pastāvīgi kļūst dārgākas. Daļa iemesla ir pavasara salnas, kuru dēļ bija nepieciešams “pārsēt” daļu bojā gājušo ziemāju, un tas kopā ar ļoti augsto pasaules tirgus cenu kombināciju. Gandrīz frontāli paātrinās cenu pieaugums arī gaļas produktiem. Cūkgaļas cenu kāpums ir paātrinājies līdz ar tās eksporta pieaugumu uz Ķīnu.
Pārtikas inflācijas paātrināšanās galvenokārt skar cilvēkus ar zemiem ienākumiem, kuriem liels pārtikas izdevumu īpatsvars ir liela daļa no budžeta. Amatpersonas bieži atsaucas uz datiem par nabadzības samazināšanu – 2023. gadā to krievu īpatsvars, kuru ienākumi ir zem nabadzības sliekšņa, nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim 8,5% (2021. gadā – 11,1%). Taču Krievijā ir ļoti liels to cilvēku īpatsvars, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz nabadzības slieksni – tā sauktie “pirmsnabagi”. Pēc formāliem kritērijiem viņi nav nabagi, bet, ja situācija pasliktināsies, viņi atgriezīsies šajā kategorijā.
Pēc Centrālās bankas pasūtījuma aptaujām Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem pietiek naudas pārtikai, bet nepietiek apģērba vai apavu iegādei, jau daudzus gadus turas ap 20–25%. Pie “pirmsnabadzīgajiem” pieder pensionāri. Viņi jau tagad cieš no cenu kāpuma.
Dārgāka kļūst ne tikai pārtika. Benzīns, neskatoties uz eksporta aizliegumu, turpina sadārdzināties straujāk nekā reālā inflācija. Kopš pagājušās nedēļas novērojams automašīnu cenu pieaugums – gan vietējām, gan ārvalstu automašīnām.
Taču Centrālā banka ir apņēmības pilna uzvarēt inflāciju: “Inflācijas kontrole nav kaut kāds oportūnistisks uzdevums. Ja vēlaties, tā ir mūsu misija,” sacīja Centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina. Es teikšu tā: “Mūsu kuģis patiešām iebrauca ļoti vētrainos un nepazīstamos ūdeņos, bet okeāns palika okeāns. Stūre ir mūsu rokās, un mums ir stingri jābruģē ceļš uz mērķi. Jā, inflācijas samazināšanās periods, kas mierīgos laikos aizņem pusotru gadu, tagad prasīs vairāk laika. Bet mēs noteikti sasniegsim mērķi.”
