Vai Krievijas apaļkoksnes eksportam drīz pienāks gals? 20
Oskars Zemītis, žurnāls ” Baltijas koks”
Krievijā atrodas aptuveni 20% no pasaules koksnes krājas – 82 miljardi kubikmetru. Jau daudzus gadus Krievija ir bijusi viena no pasaules vadošajām apaļkoksnes eksportētājvalstīm, kuras zāģbaļķi nonāca galvenokārt Āzijā un Eiropā. Šobrīd Krievija eksportē aptuveni 12% no globālās apaļkoksnes apjoma.
Liela daļa no šā apjoma var tikt ierobežota, jo no 2022. gada 1. janvāra Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvājis pieņemt likumu par skujkoku un vērtīgo lapu koku zāģbaļķu eksporta aizliegumu. Tas tiek darīts, lai piesaistītu investīcijas zāģbaļķu tālākai apstrādei un samazinātu nelegālo mežizstrādi, pēc Putina teiktā, «lai dekriminalizētu nozari».
Lai palielinātu vietējos apstrādes rādītājus, Putins piedāvā izveidot valdības subsidētu aizdevumu programmu, kas mērķēta uz Sibīrijas un Krievijas Tālo Austrumu kokapstrādes attīstību. Lai arī konkrēts likumprojekts vēl nav pieejams (publiski pieejama informācija tikai no Putina uzrunas), ļoti ticams, ka jau šā gada otrajā pusē apaļkoku eksporta aizliegumu varētu ieviest, jo jau kādu laiku Krievija šādā virzienā dodas. Un tas būtībā darīts ar mērķi samazināt apaļkoksnes eksportu uz Ķīnu, jo, ja šos grozījumus pieņems, vislielāko ietekmi tie radīs Ķīnas tirgum.
2020. gada pirmajā pusē 75% no eksportētajiem kokmateriāliem nonāca Ķīnā (un aptuveni 10% Somijā). Tas nopietni ietekmēs globālo kokmateriālu tirgu, jo pēdējos piecos gados Ķīna no Krievijas importējusi vidēji 10–12 miljonus kubikmetru apaļkoksnes gadā. Ķīnai būs jāmeklē apaļkoksnes avoti citur, tas radīs lielāku konkurenci par zāģbaļķiem pārējos pasaules tirgos, kas var radīt virkni problēmu, it īpaši ņemot vērā Ķīnas vēlmi izmantot arvien vairāk koksnes produktu.
Krievijas skujkoku zāģbaļķu eksports virsotni sasniedza 2006. gadā, kad tie bija 37 miljoni kubikmetru. 2007. gadā Krievija ieviesa eksporta nodokli (kas līdz 2012. gadam progresēja līdz pat 25%) skujkoku zāģbaļķiem, kas lielāki par 15 centimetru caurmēru, 2012. gadā sekoja kvotu sistēma, kas nedaudz attīstīja vietējo apstrādi, līdz ar to saražoto koksnes produktu klāsts tika diversificēts. Rezultātā apaļkoku eksports strauji samazinājās līdz 8,5 miljoniem kubikmetru 2019. gadā.
Līdz 2014. gadam attīstība bija minimāla, jo nepietiekamais ceļu un dzelzceļu tīkls ierobežoja piekļuvi koksnes resursiem, jo vidējie izvešanas attālumi Krievijā var sasniegt pat 600 kilometru. Tā kā liela daļa Krievijas mežu ir mistraudzes, tad neesošais tirgus mīksto lapu koksnes produkcijai (it īpaši apses un papeles) vēl vairāk sadārdzināja mežizstrādes un pievešanas procesus.
Pēc Krimas okupācijas 2014. gadā rubļa vērtība samazinājās, līdz ar to arī vietējās izmaksas Krievijas tirgū. Tas piesaistīja lielākas investīcijas mežizstrādes, kokapstrādes un loģistikas sektoros, kur tika iegādāta jauna tehnika, izveidoti jauni ceļi un līdz ar to tika samazinātas ražošanas izmaksas.
Krievijā 2017. gadā dažādu ar meža nozari saistītu tehnikas vienību imports pieauga par 61%. Šī modernizācija noveda pie pieaugoša žāvēto un ēvelēto dēļu eksporta uz Ķīnu. 2019. gadā Krievija kļuva par lielāko zāģmateriālu eksportētāju (32 miljoni kubikmetru) pasaulē, apsteidzot Kanādu.
Kopš 2014. gada Krievijas meža nozare ir kļuvusi konkurētspējīgāka un tagad var piedāvāt lielāku produktu klāstu. Turklāt Krievija ir stratēģiski labā vietā, kas samazina transporta izmaksas ar Ķīnu. Nozīmīgs aspekts ir arī Ķīnas iniciatīva Josla un ceļš, kas nākotnē pārvietos arvien lielākus kravu apjomus pa dzelzceļu no Eiropas, Rietumkrievijas un Sibīrijas uz Ķīnu un atpakaļ.
Kravas vilcienu transportēšanas laiks ir 15–30 dienas, bet jūras konteineru un pēc tam sauszemes pārvadājumi ilgst 45–60 dienas. Līdz ar to apaļkoksnes un citu izejmateriālu transportēšana kļūs lētāka. Ķīna pēdējos gados ir galvenais noieta tirgus globālajā apaļkoksnes tirdzniecībā, un arī koksnes produktu apjomi no Krievijas uz Ķīnu ir palielinājušies, tikai apaļkoksnes apjomi ir samazinājušies, bet dažādu zāģmateriālu apjomi – palielinājušies.
«Krievijas pusē Ķīnas pierobežā straujāk attīstīsies pirmapstrāde, lai legāli saražotu izejmateriālus, kurus varētu nogādāt Ķīnas tirgum. Ķīna mēģinās kompensēt Krievijas importa apjomus citos pasaules reģionos, tostarp Eiropā un Latvijā. Konkurence uz Latvijas baļķi pieaugs.
Tas, cik Ķīna var piedāvāt par baļķiem, ir atkarīgs no frakta cenām. Brīžos, kad frakta cenas ir zemas un Latvijas uzņēmējiem ir sliktāki gatavā produkta noieta tirgi Ķīnā, cena atsevišķam sortimentam var uzkāpt pat līdz 30 eiro par kubikmetru.
Uz Ķīnu tiek eksportēti pamatā bērza finierkluči un egles zāģbaļķi. Ķīniešiem vairāk interesē ziemas koks, jo pavasarī vai vasarā cirstos kokus viņi nelabprāt pērk. Pirmkārt, to mitrums ir augstāks, līdz ar to tie ir smagāki, un, otrkārt, tie ātrāk pelē.
Latviju tieši iespējamais apaļkoku eksportēšanas aizliegums ietekmēs maz, jo no Krievijas tiek importēts ļoti neliels apaļkoku apjoms. Visi mēģina tulkot un interpretēt, ko Putins sēdē ir teicis, bet es domāju, ka to nevajadzētu darīt, jo viņš noteikti nepārzina nozares terminoloģiju un pamatdoma ir neeksportēt neapstrādātus baļķus.
Tāpat kā latviešiem nepatīk, ka izved ārā mūsu zāģbaļķus, tāpat tas nepatīk krieviem. Ja Latvija nebūtu PTO un ES dalībvalsts, arī mēs droši vien rīkotos līdzīgi. Deviņdesmitajos taču bija izvedmuitas,» atgādina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
«No meža īpašnieku viedokļa jebkurš koksnes deficīts tirgū, kas paceļ cenu, varētu, no vienas puses, likties pievilcīgs, jo apaļkoksnes cenai būtu jāaug. No otras puses, svarīgi ir skatīties, kā šāda situācija ietekmēs visu nozari ilgtermiņā, kā šis aizliegums ietekmēs rūpniecību Eiropā un Latvijā un vai rūpniecība nepārcelsies uz citiem reģioniem.
Plantācijas ar ļoti ātraudzīgām sugām ir gan Latīņamerikā, gan Ķīnā, un to vecumstruktūra jāņem vērā, prognozējot rūpniecības attīstību. Šajos reģionos fokuss gan vairāk ir uz tehnoloģisko koksni. Pagaidām vēl nav skaidrs, kā situācija attīstīsies, jo nav zināmi apjomi un konkrēts sortiments.
Lielāka ietekme varētu būt, piemēram, Somijai, kurai lieli apaļkoksnes apjomi tiek importēti no Karēlijas. Scenārijā, kad īstermiņa ieguvumu dēļ Latvijas zāģbaļķi tiek eksportēti, daļai vietējās rūpniecības būtu jāpārceļas uz citiem reģioniem, un tas meža īpašniekiem var atspēlēties ilgtermiņā», uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
«Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir: vai Krievija aizliegs eksportēt bērzu? Bērzam pasaules tirgos daudz alternatīvu nav, tāpēc arī no Latvijas eksportētais pamatapjoms ir tieši bērza sortiments. Vai Ķīna atteiksies no Krievijas apjomiem, vai veiks lielāku spiedienu uz citiem tirgiem, rādīs laiks.
Vēsturiski Ķīna Latvijas apaļkokus sāka iepirkt pirms kādiem 6–7 gadiem, kad Ķīnas cenas sāka ļoti spēcīgi konkurēt ar vietējām cenām. Īsā brīdī šie apjomi ar dažādas kvalitātes apaļkokiem uzauga līdz 300–400 tūkstošiem kubikmetru. Ķīnas pieprasījums ir bijis ļoti saistīts ar konteineru apriti, un vēsturiski vislielākais tas ir bijis no augusta līdz martam.
Domāju, nākotne šajā ziņā ir ļoti lielā mērā atkarīga no ES un Ķīnas kopējā redzējuma par tirdzniecību. Latvija ir tikai viens no spēlētājiem Eiropas ziemeļrietumu konteineru tirdzniecības ceļos. Uz visu pārējo reģiona ostu fona konteineru skaits, kas iet caur Latviju, ir salīdzinoši neliels.
Jāņem gan vērā, ka apaļkoksnes pārvadājumu jomā notiek ļoti straujas pārmaiņas, kur tie tiek veikti jau ar speciāliem kuģiem, kas paredzēti tikai apaļkoksnes pārvadāšanai (bulk shipment), un konteineri vairs nespēlē tik nozīmīgu lomu jau vismaz gadu.
Brēmerhāfenē, Vācijā, ir jau uzbūvēts speciāls terminālis ar dzelzceļa transporta koridoru. Līdz šim tur pārsvarā tika eksportēta Eiropas mizgraužu bojātā koksne. Pozitīvi gan ir tas, ka pasaulē šobrīd gandrīz visiem koksnes produktiem cenas un pieprasījums ir palielinājušies,» norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs.
