Vai Krievijai Baltijas valstis kļuvušas “garlaicīgas”? 6
Kas notiktu, ja Baltijas gaisa telpā ielidotu kāda Krievijas lidmašīna? Nesen Turcijas pierobežā šāds incidents beidzās ar to, ka Krievijas iznīcinātājs “Su-24” tika notriekts, uz ko Maskava reaģēja ļoti asi. Pie mums, visticamāk, situāciju mēģinātu atrisināt, eskortējot pārkāpēju ārpus Baltijas gaisa telpas.
Pašlaik Baltijas gaisa telpu sargā gan Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas, kuras bāzējušās Šauļu bāzē Lietuvā, gan Vācijas lidmašīnas, kuras dislocētas Emari bāzē Igaunijā. Šonedēļ viesojos Šauļu gaisa spēku bāzē, kur jautājumu par iespējamo rīcību, reaģējot uz Krievijas lidmašīnām, uzdevu Ungārijas misijas vadītājam Šauļos pulkvežleitnantam Tamāšam Feketem. “Mums ir jāpārtver svešas lidmašīnas, jāveic vizuālā identifikācija un jālido “ēnas pozīcijā”. Mēs nevaram lietot ieročus, to varam darīt tikai pašaizsarzībai. Mūsu uzdevums ir pavadīt svešas lidmašīnas ārpus Baltijas gaisa telpas. Visus norādījumus saņemam no komandcentra Vācijā,” skaidroja T. Fekete. Viņš atzīst, ka misija noris samērā mierīgi, jo kopš 1. septembra tikai 15 reižu Ungārijas pilotiem bijis jāpaceļas gaisā, lai pārtvertu Krievijas lidmašīnas, kuras lidojušas Baltijas valstu robežu tuvumā. Viņš gan piebilst, ka iepriekš misiju pildījušās Norvēģijas gaisa spēku lidmašīnas pacēlušās gaisā vidēji sešas reizes dienā, lai reaģētu uz dažādiem incidentiem. Ungāriem šādas situācijas esot sešas reizes mēnesī.
Pērn Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas Latvijas robežai pietuvojušās 200 reižu, bet Krievijas militārie kuģi – 50 reižu. Sevišķi “karsts” laikaposms Baltijas gaisa telpas patrulēšanā bijis pagājušā gada vasarā, kad astoņu nedēļu laikā NATO lidmašīnas veikušas 50 kaujas lidojumus Baltijas gaisa telpā, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Šādu Krievijas bruņoto spēku aktivitāti analītiķi saistīja ar biežajām kaimiņvalsts mācībām un situāciju Ukrainā.
Pēc sarunām ar Ungārijas gaisa spēku pārstāvjiem var izdarīt secinājumus, ka Krievijas interese par Baltijas gaisa telpu ir sarukusi, un, iespējams, nav resursu, lai “kaitinātu” baltiešus un NATO, jo Krievija savus gaisa spēku resursus izmanto karadarbībā Sīrijā.
Ungārijas gaisa spēki ar četrām “JAS Gripen 39” lidmašīnām Baltijas gaisa telpas patrulēšanu veic no Šauļu gaisa spēku bāzes Zokņos. Kontingenta vadītājs – Ungārijas gaisa spēku – T. Fekete izsaka savu pieņēmumu: “Mans personiskais viedoklis – šāda situācija ir Sīrijā notiekošā konflikta dēļ.” Jautāts, vai Krievijas īstenotās Sīrijas kampaņas dēļ Krievijai Baltijas valstis kļuvušas “garlaicīgas”, T. Fekete teic, ka, iespējams, tas tā arī esot. Krievijas lidmašīnas lielākoties lidojot virs starptautiskajiem ūdeņiem un tikai retas reizes mazliet ielidojot Baltijas gaisa telpā. Misijas vadītājs stāsta, ka tikai divas reizes pārtverti Krievijas iznīcinātāji, kuri lidojuši bez bruņojuma, turklāt pārējās reizēs pārtvertie lidaparāti bijušas militārās transporta un kravas lidmašīnas.
Visu rakstu lasiet 11. decembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
