Vai krāpnieks var dalīt Eiropas naudu? Par “Invex fondiem” sūdzas KNAB un Finanšu ministrijai 4
“Kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” vaicā uzņēmējs, kuram arī nācies saskarties ar “Invex fondu” savdabīgajām darba metodēm, par kurām iepriekš jau vēstījusi “LA”.
Publikācijā “Ar vārdiem – kancelē, ar darbiem – renstelē?” “LA” 25. augusta numurā rakstīju par biznesa konsultāciju uzņēmuma “Invex fondi” un tā vadītāja Edgara Štrausa apšaubāmajām darbībām. Daļa no uzņēmējiem, kas uzķērās uz biznesa konsultanta solījumiem piesaistīt valsts vai privāta investora finansējumu, netika ne pie solītajām investīcijām, ne saņēma atpakaļ iedoto naudu. Uzņēmēji uzskata, ka nauda viņiem izkrāpta, ka konsultants un viņa vadītais uzņēmums ir darbojies neētiski, negodprātīgi, apšaubāmām metodēm. Bet pats E. Štrauss sarunā ar mani pārmetumus noraidīja un vairākus savus konsultējamos nosauca par blēžiem, negodprātīgiem un alkatīgiem cilvēkiem. Saistībā ar uzņēmēju un viņa pārstāvēto uzņēmumu policijā sākti divi kriminālprocesi.
Pēc šīs “LA” publikācijas ar mani sazinājās SIA “TeleMedia” valdes priekšsēdētājs Valdis Višņevskis. Uzņēmums nodarbojas ar informācijas sniegšanu par uzņēmumu produkciju un pakalpojumiem. “Diemžēl arī es esmu cietis no šī krāpnieka. 2014. gada 9. maijā noslēdzu līgumu ar SIA “Invex fondi” par man piederošā uzņēmuma SIA “TeleMedia” daļu pārdošanu, lai piesaistītu investoru un attīstītu biznesu. Līdzīgi kā jūsu aprakstītajos gadījumos, arī mūsu gadījumā nekas vairāk kā tikai tukša muldēšana un laika vilcināšana no Štrausa puses nenotika. Pusgada laikā, man vairākkārt uzstājot, kas tiek darīts, lai piesaistītu pircēju un kur ir darījuma biznesa plāns, tika sarakstīts tā saucamais biznesa plāns, kuru vairāk kā par makulatūru nosaukt nevaru,” stāsta V. Višņevskis. Tālāk jau E. Štrauss licis lietā savas pārliecināšanas spējas, kuras viņš apliecinājis arī manis aprakstītajos gadījumos 25. augusta “LA” rakstā. “Pirms šī “biznesa plāna” nodošanas, mani rupji maldinot, “Invex fondu” birojā tika iegūts paraksts uz pieņemšanas nodošanas akta ar šādu argumentu: “Klau, vecais! Viss notiek, pircējs ir atrasts, man vajag tavu parakstu, lai rīt varu iet uz banku un saņemt finansējumu darījumam. Ja vajadzēs plānā kaut ko labot, to tu droši varēsi darīt arī pēc tam, bet šodien šo aktu man vajag gatavu. Rīt bankā ir sēde un tad tur to izlems. Pēc tam var būt par vēlu.” Ar to tad arī viss apstājās. Vēl kādu mēnesi telefoniski tika solīts, ka “tūlīt viss būs, vienkārši darba ir daudz, visu nevar paspēt, mazliet pacieties”, bet nekas vairāk par tukšu salmu kulšanu nenotika. Uzrakstīju pretenziju, ko nosūtīju “Invex fondiem” pa pastu, bet atbildi tā arī nesaņēmu.”
Kad 2014. gada decembrī V. Višņevskis saņēmis rēķinus par 12 000 eiro, tad sapratis, ka iekritis liela krāpnieka nagos. Tiesiskā ceļā radušos situāciju risināt nebijis iespējams, jo līgumā kā strīda risināšanas institūcija tika atrunāta “Komercbanku un investīciju šķīrējtiesa”, kas atrodas ar “Invex fondiem” vienās telpās Rīgā, Vaļņu ielā 11, un šīs šķīrējtiesas priekšsēdētājs Kārlis Ešenvalds vienlaikus ir SIA “Invex fondi” apkalpojošais jurists, kura vārds minēts uzņēmuma mājas lapā. Kad V. Višņevskis saņēmis šīs šķīrējtiesas sev nelabvēlīgo spriedumu, tad vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu apturēt tiesvedību caur šo šķīrējtiesu un ļaut to izskatīt valsts tiesā, bet saņēmis Ģenerālprokuratūras atteikumu, jo bijušas taču visas iespējas risināt šo strīdu līgumā atrunātajā šķīrējtiesā.
“Mans bēdu stāsts nav tikai par Edgaru Štrausu un viņa metodēm, bet arī par to, kā tāds darbonis var tik ilgi piedalīties Eiropas Savienības fondu naudas dalīšanas biznesā?” jautā V. Višņevskis, kurš šonedēļ uzrakstījis arī vēstuli valsts finanšu atbalsta institūcijai “Altum”, Finanšu ministrijai, Darba inspekcijai un KNAB. Tajā viņš informē ne tikai par “Invex fondu” un Štrausa darbības metodēm, bet arī izsaka versiju, ka Štrauss pamanoties ik pa laikam likvidēt pa kādam uzņēmumam, kuram konkrētā brīdī pieder “Invex fondi”, paliekot parādā valstij. “Neskatoties uz to, ka uzņēmumi paliek valstij parādā un tiek regulāri mainīti, “Invex fondi” turpina aktīvi maldināt sabiedrību ar dažādām mārketinga aktivitātēm par savām profesionālajām iemaņām. Dažādas vēstules regulāri tiek izsūtītas uzņēmumiem, vilinot tos griezties pēc finansējuma,” stāsta V. Višņevskis.
