Vai kosmoss iespaido mūsu veselību? Skaidro Ilgonis Vilks un Ivars Šmelds 0
Mūsdienās viss, kas saistīts ar Mēness fāzēm, Saules aktivitāti un citām iespējamām kosmiskām ietekmēm uz veselību un labsajūtu, lielākoties atstāts dziednieku un astrologu ziņā. Tautā runā, ka Pilnmēness rosina dīvainu uzvedību, psihisko slimību saasināšanos, pārmērīgu alkohola lietošanu, kā arī palielina pašnāvību, ceļu satiksmes negadījumu, noziegumu, dzemdību un suņu uzbrukumu un to cilvēku skaitu, kuri zvana krīzes tālruņiem. Ko par to domā modernie zvaigžņu pētnieki astronomi?
Radiācija no kosmosa
Astronoms Ilgonis Vilks stāsta, ka radiācija no kosmosa, no starpzvaigžņu vides, no kuras līdz Zemei reizēm atlido daļiņas ar ļoti lielu enerģiju, mūs ietekmē pavisam nedaudz. Ietriecoties Zemes atmosfērā, tās saduras ar gāzu atomiem, rodas kodolreakcija, un atbrīvojas tik liela enerģija, ka rodas sīku daļiņu kaskāde – tā sauktais sekundārais kosmiskais starojums. Druska no šīm daļiņām nonāk līdz Zemes virsmai, veidojot radiācija fonu. Tas ir neliels – ap 13% no visas radiācijas devas, ieskaitot medicīniskās procedūras, ko saņemam gada laikā. Cilvēki tāpat kā pārējie dzīvie organismi ir pielāgojušies šādam radiācijas fonam, un tas nerada nopietnu kaitējumu, ja nu vienīgi palielina mutāciju varbūtību.
Savukārt Ivars Šmelds uzskata, ka atbilstīgi pašreizējam zināšanu līmenim par kosmosu kaut cik nopietni būtu jāapspriež tikai divu debess spīdekļu un to izraisīto faktoru – Saules aktivitātes un Mēness fāžu – ietekme uz cilvēka organismu. “Zinātniskajā literatūrā man nav izdevis atrast nozīmīgus rakstus, kuros no dabaszinātņu pozīcijām būtu pētīta un apstiprināta Saules vai Mēness aptumsumu ietekme uz organismu. Protams, ja neņem vērā psiholoģiskos un astroloģiskas izpratnes izraisītos efektus,” viņš saka.
Tomēr tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes pirms vairākiem gadiem (togad Latvijā bija vērojams pilns Mēness aptumsums) veiktais pētījums liecina, ka 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Mēness aptumsuma ietekmi visbiežāk jūt kā sakāpinātu emocionalitāti (50%), kā miega (44%) vai veselības traucējumus (13%) vai arī citā veidā (5%).
Mēness fāzes skeptiķu acīm
Pērn BENU aptieka īstenoja aptauju par miega kvalitāti, kurā atklājās, ka katrs piektais aptaujas dalībnieks naktīs slikti guļ un bieži mokās ar bezmiegu. Vaicāti par to, kas visbiežāk traucē izgulēties, 18% respondentu atbildēja, ka miega traucējumus jūt noteiktās Mēness fāzēs, piemēram, Pilnmēness laikā.
Ivars Šmelds neslēpj, ka jautājumos par iespējamo Mēness ietekmi uz dzīvo dabu un veselību ir daudz neskaidrību. Astrologi nešaubās, ka Mēness iespaido notikumus uz Zemes un pat atsevišķu cilvēku likteņus, tāpēc, nosakot veiksmīgas un neveiksmīgas dienas dažādiem pasākumiem, arī medicīniskām procedūrām, bieži vien vispirms tiek analizēts Mēness stāvoklis, turpretī dabaszinātņu pārstāvji šajā ziņā ir daudz piesardzīgāki. Viņš novērojis, ka arī mediķu vidū nav vienprātības: vieni neatzīst nekādu Mēness ietekmi, bet citi atzīst, ka literatūrā (galvenokārt astroloģiskajā) atrodamās rekomendācijas palīdzs.
“Neviens it kā nešaubās, ka Mēness fāzes atstāj iespaidu uz cilvēka psihi. Vienlaikus mēģinājumi statistiski atrast korelāciju, piemēram, starp nelaimes gadījumu biežumu un Mēness fāzēm vai gara slimību paasinājumiem nav devuši pārliecinošus rezultātus. Daļa zinātnieku domā, ka šī ietekme varētu būt vienīgi pašiedvesmas rezultāts, taču daži pētījumi atklāj, ka epilepsijas lēkmes novērojamas galvenokārt augoša un pilna Mēness fāzē. Tiesa gan, naktī gulēt pilna Mēness gaismas apspīdētam kādam varētu būt problēmas – tāpat kā vispār gulēt pie gaismas,” viņš saka.
Slimnieku plūsmu neietekmē
Klīniskais psihologs Raitis Eglītis no 2014. līdz 2015. gadam Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā veica nelielu pētījumu par stacionārā uzņemto un izrakstīto pacientu skaitu, ņemot vērā visas Mēness fāzes. Tas parādīja, ka pacientu plūsmā nav nekādu atšķirību.
Ilgonis Vilks pieļauj, ka Pilnmēness gaismai, kas ir daudzreiz spožāka nekā citās fāzēs, varētu būt kāds efekts. Taču, neraugoties uz noturīgo uzskatu, ka tas ietekmē mūsu garīgo veselību un uzvedību, nav drošu pierādījumu, ka Mēness cikls kaut kādā veidā regulētu cilvēka bioloģiskās norises.
“Mēness pievilkšanas spēks rada paisumus un bēgumus jūrās un okeānos. Divreiz diennaktī ūdens paceļas un nokrītas. Tad, kad Saule ar Mēnesi ir blakus pie debesīm vai arī otrādi – pretējās pusēs, šis efekts ir īpaši izteikts, bet vislielākie paisumi ir ik pēc divām nedēļām. Lai gan 80% mūsu organisma sastāv no ūdens, nevajadzētu uzskatīt, ka cilvēks ir maiss ar ūdeni, kurā paisuma dēļ kaut kas cilājas augšup un lejup,” ironizē Ilgonis Vilks. “Zinātniski pierādīts, ka Mēness neietekmē psihozes un depresiju, agresiju, pašnāvību, apaugļošanos, dzimšanas laiku, komplikācijas pēc operācijas, pārsteidzošā kārtā arī autoavārijas.” Tomēr viņš pieļauj, ka varētu pastāvēt sakarība ar sievietes menstruālo ciklu.
Pēc Ivara Šmelda domām, pārliecinošas nav arī ar Mēnesi saistīto tautas ticējumu piemērošanas iespējas, jo dažādos izdevumos publicētie atšķirīgie sējas kalendāri ir pretrunīgi. Grupa Latvijas Astronomijas biedrības biedru savulaik izvirzījusi hipotēzi, ka noteicošā ir nevis Mēness fāze, bet gan laika posma ilgums starp tā lēktu un rietu jeb laiks, kad Mēness ir virs horizonta. Šā laika posma saistība ar Mēness fāzēm ir atkarīga arī no gadalaika, tāpēc senie ticējumi izrādās pareizi tikai tad, ja darbus dara tradicionālajā gadalaikā, piemēram, mežus cērt ziemā. Bet attiecībā uz augiem dārzkopja Mēness kalendārs var mainīties gan atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma, gan kultūrauga šķirnes.
Saule un magnētiskās vētras
Ilgonis Vilks stāsta, ka uz Saules notiek dažādi procesi – uzliesmojumi, izvirdumi, kuru laikā starpplanētu telpā tiek izsviestas lādētas daļiņas – elektroni un protoni, kas 2–3 dienu laikā sasniedz Zemi un var izraisīt kādus efektus. Šo daļiņu plūsmu sauc par Saules vēju (visu to, kas notiek Zemei tuvajā kosmosa telpā, sauc par kosmiskajiem laika apstākļiem). Saules vējš mijiedarbojas ar Zemes magnētisko lauku. Tas ietekmē arī tās lādētās daļiņas, kas jau ir Zemes atmosfērā, izraisot atmosfēras spīdēšanu lielā augstumā – ziemeļblāzmu, kā arī ģeomagnētiskās vētras. Vistuvāk Zemei šīs daļiņas nonāk polu rajonos, tāpēc tur šie efekti ir spēcīgāki. Magnētiskās vētras var pat bojāt elektrolīnijas, GPS precizitāti, bet, vēl atrodoties kosmosā, bojāt Zemes mākslīgo pavadoņu elektroiekārtas. Zināms, ka tās nedaudz ietekmē arī meteoroloģiskos apstākļus, klimatu, koku augšanu – tas redzams gadskārtu gredzenos, kad noteiktos gados koki kļūst platāki vai šaurāki.
Kāda saistība magnētiskajām vētrām ar veselību? Lai gan magnētisko vētru ietekmē Zemes magnētiskajā laukā radušās pārmaiņas ir nelielas – tikai ap 1%, zinātnieki secinājuši, ka tās tomēr var ietekmēt veselību. Jo tuvāk polam dzīvo cilvēks, jo efekts ir izteiktāks. Ja ir magnētiskā vētra, paaugstināta ģeomagnētiskā aktivitāte var iespaidot sirds asinsvadu sistēmu, galvenokārt hroniski slimiem cilvēkiem, kuriem jau ir šādas problēmas. Interesanti, ka arī ļoti zema ģeomagnētiskā aktivitāte var nedaudz ietekmēt veselību. Pēc zinātnieku aplēsēm, šādas pārmaiņas varētu just 10–15% cilvēku. Ilgonis Vilks stāsta, ka kādreiz Latvijas skolēnu veiktais pētījums, kurā viņi analizēja pacientu plūsmas pārmaiņas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, atklāja, ka trešajā dienā pēc magnētiskās vētras maksimuma stacionāros tiek uzņemts vairāk pacientu ar tādām diagnozēm kā, piemēram, mikrokoda infarkts. “Tiem, kuriem ar veselību viss ir kārtībā, par magnētiskajām vētrām uztraukties nevajadzētu,” mierina astronoms.
Ivars Šmelds uzsver, ka mūsdienās Saules aktivitātes izpausmju – Saules uzliesmojumu un magnētisko vētru – ietekmi uz cilvēku, kā arī citiem dzīvajiem organismiem var uzskatīt par pierādītu un ka tā būtu jārespektē, gan ārstējot konkrētas slimības, gan izstrādājot profilaktiskas rekomendācijas. Viņaprāt, dzīvo dabu un cilvēkus, iespējams, ietekmē magnētiskās vētras un Saules uzliesmojumi, kuru laikā pastiprinās arī Saules ultravioletais starojums. Kad Saules daļiņas sasniedz Zemi, atmosfērā tiek ģenerētas vājas infraskaņas, kas arī var iespaidot dzīvos organismus, turklāt Saules aktīvie procesi un magnētiskās vētras izraisa laika apstākļu nestabilitāti. Iespējams, tieši meteoroloģiskie procesi patiesībā iedarbojas uz organismu, pieļauj astronoms. “Tomēr ārstiem vajadzētu ņemt vērā magnētisko vētru un Saules aktīvo procesu prognozes. Pozitīvi jāvērtē tālāki pētījumi par to iedarbības mehānismiem.”
INTERESANTI
Mūsdienās visu, kas notiek tuvajā kosmosa telpā, dēvē par kosmiskajiem laikapstākļiem.
Daudzas parādības uz Zemes ir saistītas ar Saules aktivitātes līmeni un mainās 11 gadu periodā. Saules aktivitātes maksimuma gados uz Zemes biežāk novērojamas polārblāzmas un magnētiskās vētras. Arī radiosakaru kvalitāte ir atkarīga no Saules aktivitātes. Maksimuma gados dažos īsviļņu diapazonos radiosakari pasliktinās, bet garajos viļņos, gluži pretēji, uzlabojas.
Saules aktivitāte nedaudz ietekmē arī meteoroloģiskos apstākļus un dzīvo dabu. Izpētīts, ka aktivitātes maksimuma gados cikloni un anticikloni ir spēcīgāki. Piemēram, koku gadskārtu gredzenu biezums mainās 11 gadu periodā.
Atsevišķu dzīvnieku sugu vairošanās ir atkarīga no Saules aktivitātes, piemēram, dažos gados savairojas daudz siseņu.
Pēc dažu pētnieku domām, aptuveni 11 gadu (Saules aktivitātes) periodā atkārtojas dažu infekcijas slimību – ērču encefalīta, difterijas, skarlatīnas, tīfa, holeras, mēra – uzliesmojumi.
Zemi īpaši spēcīgi ietekmē Saules uzliesmojumi. Uzskata, ka to laikā pieaug sirdslēkmju, infarktu, insultu skaits.
Mūsu eksperti
Ivars Šmelds, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks
Ilgonis Vilks, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks
