Vai kontracepcija ar hormonālajām tabletēm kaitē? 0
Vai tā ir patiesība, ka sievietēm, kuras lieto pretapaugļošanās tabletes, piedzimst vārgāki bērniņi, kuriem ilgi slimnīcās jāguļ? Lauku aptiekā tā teica. Varbūt kāda ginekoloģe var paskaidrot. GITA GULBENĒ
Ginekoloģe Maija Broša uzskata, ka slimu mazuļu dzimšanā vainojama nevis hormonālā kontracepcija, bet galvenokārt grūtnieces neveselīgs dzīvesveids: smēķēšana, alkohola lietošana, nepilnvērtīgs uzturs.
Medicīnā arī nav novērojumu un pierādījumu, ka hormonālās kontracepcijas lietošana varētu ietekmēt pēcnācējus. Toties ir pilnīgi skaidrs, ka tā samazina olnīcu vēža rašanās iespēju, jo nenotiek ovulācija un tādējādi tiek saudzētas olnīcas.
Olnīcā katru mēnesi plīst pūslītis, kurā atrodas olšūna, un uz olnīcas virsmas veidojas rēta. Dzīvojot pēc dabas likumiem un nelietojot pretapaugļaušanās līdzekļus, sieviete kļūst grūta, un, kamēr nēsā un baro bērniņu, ovulācija nenotiek, tādējādi samazinot audzēja attīstīšanās iespēju. Vairākkārt dzemdējušas sievietes parasti ir ginekoloģiski veselākas nekā tās, kurām bērnu nav. Taču ovulācija nenotiek arī tad, ja sieviete izsargājas no grūtniecības ar hormonālo kontracepciju.
Ginekologi hormonālo kontracepciju nereti iesaka lietot ārstnieciskos nolūkos menstruālā cikla regulēšanai, stipras asiņošanas, ādas problēmu un liekā apmatojuma novēršanai, dzemdes miomas veidošanās profilaksei. Ja iepriekš grūtniecība kavējusies, pārtraucot lietot hormonālo kontracepciju, parasti tā iestājas visai drīz, jo olnīcas strādā ar dubultu sparu.
Vienīgi jāatceras, ka tā nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām.
Organismu no hormonālās kontracepcijas nevajag arī atpūtināt, kā dažkārt aplami uzskata, jo mūsdienu līdzekļi ir fizioloģiski piemēroti sievietes menstruālajam ciklam.
Hormonālajai kontracepcijai nevajadzētu radīt ne mazākās pašsajūtas izmaiņas. Kāds no preparātiem konkrētai sievietei var izraisīt nevēlamas blaknes, taču no plašā līdzekļu klāsta ikvienai iespējams atrast tādu, kas neizraisa problēmas. Trīs mēnešu laikā var secināt, vai tas ir piemērots. Tiklīdz rodas kādas izmaiņas, piemēram, pieņemšanās svarā, nervozitāte, mazinās dzimumtieksme, jāiet pie ārsta, jo līdzekli ir iespējams mainīt pret citu.
Hormonālā kontracepcija var kaitēt smēķētājām, īpaši pēc 30 gadu vecuma, jo nikotīns sašaurina asinsvadus. Savukārt šie līdzekļi ietekmē asinsreci, un tādējādi tiek veicināta trombu veidošanās.
Ja tomēr kādai ir bažas, ka hormonālā kontracepcija varētu nelabvēlīgi ietekmēt pēcnācējus, pastāv iespēja izmantot citu pretapaugļošanās metodi: spirāli, prezervatīvu vai spermicīdus.
