“Kodolenerģija un dabasgāze nav ilgtspējīgas enerģijas avoti.” Kā veidot klimatneitrālu Eiropu? 49
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas valdības ministri no Zaļo partijas kritizējuši Eiropas Komisijas plānu, kurā kodolenerģija un dabasgāze ir nodēvēti kā zaļās enerģijas avoti, uzsverot Vācijas un Francijas atšķirīgo pieeju.
Vācija paredz tuvākajos gados slēgt tās teritorijā vēl atlikušās atomelektrostacijas, bet Francija paredz saglabāt AES kā galveno enerģijas avotu.
Kodolenerģiju nevar uzskatīt par ilgtspējīgu
Eiropas Komisijas priekšlikums ir īpaši problemātisks Vācijas Zaļo partijai, ilggadējai kodolenerģijas oponentei, kas ir partnere koalīcijas valdībā, ko vada sociāldemokrāts kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Roberts Hābeks un vides ministre Štefija Lemke, kuri abi pārstāv Zaļo partiju, asi kritizējuši EK ierosinājumu iekļaut kodolenerģiju un dabasgāzi tā dēvēto zaļo ieguldījumu sistēmā enerģētikas jomā.
Hābeks, kurš ir arī Vācijas vicekanclers un Zaļo partijas līdzpriekšsēdētājs, un Lemke paziņoja, ka Berlīne nevar atbalstīt EK piedāvāto plānu.
EK tā dēvētais taksonomijas saraksts paredz novirzīt miljardiem eiro ieguldījumos tehnoloģijās, kas vajadzīgas videi nekaitīgu spēkstaciju būvei un ekonomikas dekarbonizācijā.
EK priekšlikumā, kas pagājušajā nedēļā izsūtīts visām ES dalībvalstīm, teikts, ka “ir jāatzīst, ka fosilās gāzes un kodolenerģijas sektori var veicināt ES ekonomikas dekarbonizāciju,” atzīmē izdevums “Politico”.
Priekšlikumā teikts, ka atomelektrostacijas vajadzētu uzskatīt par “ilgtspējīgām”, ja valsts, kur tās uzbūvētas, var nodrošināt, ka tās “nerada ievērojamu kaitējumu” videi, tajā skaitā kodolatkritumu drošu aizvākšanu. Tas attiecas uz visām “jaunām kodoliekārtām, kurām celtniecības atļauja izdota līdz 2045. gadam”, teikts plāna projektā.
Arī dabasgāzei var tikt dots zaļais apzīmējums uz ierobežotu laiku, lai dabasgāzes ražotājiem būtu vieglāk piesaistīt privātos ieguldījumus, – ar noteikumu, ja tiek ievērotas zināmas prasības, piemēram, oglekļa dioksīda izmešu līmenis nepārsniedz 270 gramus uz saražoto kilovatu enerģijas.
ES dalībvalstīm un Eiroparlamentam būs iespēja jau drīz izvērtēt EK priekšlikumu un izteikt savus komentārus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.
Hābeks intervijā Vācijas preses aģentūrai “DPA” paziņojis, ka EK priekšlikums “atšķaida labo ilgtspējas apzīmējumu”. Viņaprāt, taksonomijas noteikumiem nevajadzēja šādu pielikumu. Vācijas ekonomikas ministrs apšauba, vai jaunie priekšlikumi varētu tikt apstiprināti un vai tos pieņems finanšu tirgi. Vides ministre Lemke bija vēl atklātāka savos izteikumos.
“Manuprāt, ir pilnīgi nepareizi, ka Eiropas Komisija paredz iekļaut kodolenerģiju ES taksonomijas plānā ilgtspējīgai saimnieciskai darbībai,” viņa teica. Viņas ieskatā, kodolenerģija var novest pie graujošām vides katastrofām, atstājot lielu daudzumu bīstamu un augsti radioaktīvu atkritumu, un tāpēc nevar tikt uzskatīta par ilgtspējīgu.
Bundestāga deputāts Lūkass Kēlers no brīvajiem demokrātiem (FDP), kas arī ietilpst valdošajā koalīcijā, ir skaidri licis noprast, ka ES priekšlikuma nobloķēšana nav pieļaujama.
Kā veidot klimatneitrālu Eiropu
Vairākas valstis, tajā skaitā Francija un Polija, atbalsta kodolenerģijas iekļaušanu taksonomijas sarakstā, apgalvojot, ka tā ir ļoti svarīga zema oglekļa tehnoloģija, kas vajadzīga enerģētikas drošībai, Eiropas Savienībai pārejot uz atjaunojamo enerģiju nākamajos gadu desmitos.
Līdz ar Vāciju arī Austrija, Luksemburga un Dānija enerģiski pretojas kodolenerģijas atbalstam, paužot bažas par kodolavārijām un piesārņojumu.
Šīs valstis gribētu izstumt kodolenerģiju no ES, nevis veicināt jaunu atomelektrostaciju būvi ar zaļās enerģijas apzīmējumu. Austrijas vides ministre Leonora Geveslere paziņojusi, ka Austrija paredz sūdzēt Eiropas Savienību tiesā, ja taksonomijas plāns tiks pieņemts pašreizējā variantā.
Dabasgāzes aizstāvji apgalvo, ka šis enerģijas veids esot tīrāks par oglēm un varētu tikt izmantots kā pārejas degviela, bet kritiķi uzstāj, ka tā (gāze) graujot ES zaļos mērķus.
“Kodolenerģija un dabasgāze nav ilgtspējīgas enerģijas avoti,” uzskata Rasmuss Andresens, Vācijas zaļo pārstāvis Eiroparlamentā. Viņaprāt, ir reālistiskākas un labākas alternatīvas, lai veidotu klimatneitrālu Eiropu. Eirodeputāts brīdina nepārvērst taksonomijas plānu par instrumentu enerģijas avotu “zaļināšanai”.
Eiropadomei un Eiroparlamentam ir četri mēneši, lai izvērtētu EK plānu. Ja nepieciešams, šis laiks var tikt pagarināts par diviem mēnešiem. Vajadzības gadījumā balsojumā var tikt izmantots kvalificētā vairākuma noteikums.
Par enerģētikas problēmu saasināšanos ES liecina fakts, ka Polija joprojām atsakās slēgt ogļraktuvi Čehijas pierobežā, par ko Prāga iesūdzēja Varšavu tiesā. ES tiesa maijā lēma par labu Čehijai un septembrī noteica Polijai soda naudu 500 000 eiro dienā, jo tā atteicās pildīt tiesas pirmo lēmumu.
