“Vai KNAB lasa tenku žurnālus?” Saeimas deputāti “LA” diskutē par korupcijas apkarošanas veiksmēm un neveiksmēm 2
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks šodien bija uzaicinājis žurnālistus uz “atklātu sarunu”, cita starpā paziņojot, ka līdz gada beigām “tiks izbeigta” tā sauktā “oligarhu lieta” un veltot pārmetumus atsevišķiem politiķiem, kas esot traucējuši viņa darbu. Bet kādu atzīmi politiķi liek KNAB un tās vadītājam? Par to “LA” diskutē ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Aināru Latkovski (“Vienotība”) un viņa vietnieku komisijā Kārli Seržantu (ZZS), kuri iepriekš atteicās no intervijas, aizbildinoties, ka nevēlas ietekmēt konkursu par nākamo KNAB vadītāju. Abu pārstāvētās partijas, lai gan atrodas vienā koalīcijā, iepriekš paudušas atšķirīgas nostājas.
A. Latkovskis: – Ja runā par KNAB vērtējumu, tad te būtu vērts ņemt vērā sabiedrības viedokli. Ja salīdzinām iedzīvotāju uzticību KNAB, tad redzam, ka pēdējo piecu gadu laikā tā ir pamatīgi kritusies. Agrāk KNAB bija ļoti populāra un sabiedrībā cienīta iestāde, bet tagad tai uzticas mazāk nekā tiesām un policijai. Vērtējums ir ļoti kritisks.
– Tas ir kutelīgs secinājums – tēla veidošana ne vienmēr ir kritērijs, lai vērtētu darbu kopumā. Tad jau Saeima un valdība ir vēl lielāki nespējnieki.
K. Seržants: – KNAB nav nekāda teātra trupa, kurai jābūt populārai… Es nekad neesmu slēpis, ka man KNAB darbs šķiet neadekvāts tām iespējām un finansējumam, kas tam ir piešķirts. Lietu skaits vienmēr bijis pārāk mazs, ja ņem vērā, kādi ir KNAB resursi, bet nevarētu teikt, ka tieši pēdējos gados šajos rādītājos būtu bijis kritums. Protams, KNAB darbības sākumposmā tam bija citas iespējas, jo korumpanti vēl nebija iebiedēti, darbojās pārdrošāk un viņus bija vieglāk pieķert. Es domāju, ka šīs iespējas toreiz netika pietiekami izmantotas. Bija dažas skaļas lietas – “Jūrmalgeita”, Rīgas dome… Bet tā shēma bija diezgan līdzīga – ne jau KNAB pats kaut ko pētīja un analizēja, vienkārši kāds atnāca uz KNAB un pasūdzējās. Tad uzlika noklausīšanās iekārtas, ierakstīja, noķēra, aizturēja. Ne vienmēr tas beidzās ar rezultātu. Piemēram, tā sauktā oligarhu lieta, kuras dēļ Zatlers atlaida Saeimu, kaut kur pačākstēja. KNAB ir bargs ierocis, bet pēdējā laikā tas nedaudz pabijis mitrumā. Arī korumpanti kļuvuši uzmanīgāki…
A. Latkovskis: – Ja bagāžniekā var vadāt pusmiljonu, tas drīzāk liecina par nesodāmības izjūtu.
K. Seržants: – Dažiem tā izjūta laikam vēl palikusi.
– Varbūt Streļčenoks par ilgu nogaidīja? Pēdējos mēnešos taču bija jūtama rosība – vairāk paziņojumu par ierosinātām lietām, arī demonstratīvas aizturēšanas – Truksnis, Krūmiņš…
A. Latkovskis: – Tas nav panākams īsā laikā ar kaut kādām paraugakcijām. Uzticības veidošana ir ilgs un nopietns darbs. Cilvēks neziņos, ka no viņa cenšas izspiest kukuli, ja viņš neuzticēsies iestādei. It īpaši, ja tā ir reāla korupcija, nevis ziņojums, ka kāda kultūras nama vadītāja izdarījusi kādu sīku pārkāpumu. Par to jau pasūdzēsies…
K. Seržants: – KNAB nepietiekami izmanto redzamās metodes. Tā pati amatpersonu deklarāciju pārbaude ir nepilnīga, ja jau Ingai Koļegovai, kura kandidēja uz VID vadītājas amatu, pēkšņi deklarācijā atklājas tādi pārsteigumi. Skaidrs, ka visas deklarācijas nevarēs pārbaudīt, bet var veikt atlasi. Var taču kaut vai tenku žurnālus paskatīties – ar kādiem īpašumiem un auto amatpersonas tur lielās, vai tos var iegādāties par viņu algām?
Diskusijā arī par to, kāpēc KNAB pārņēma iekšējie konflikti un vai nevajadzētu pievērst vairāk uzmanības tādiem darījumiem kā “kapu tramvajs” un citiem. Lasiet rītdienas, 10. novembra “Latvijas Avīzē” un e-izdevumā.
