Vai LU zobārstniecības klīnika paliks bez studentiem? 2
Latvijas Universitāte (LU) iztērējusi vairāk nekā 300 000 eiro, gatavojoties apmācīt jaunos zobārstus, taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju programmu licencēšanas komisija tieši tagad nolēmusi būt stingra un pagaidām kavējas dot atļauju skolot dentistus. Par to, vai izsniegt LU Zobārstniecības studiju programmai licenci, kas dod atļauju to īstenot, komisija šodien lems jau trešo reizi. Vai tiešām IZM beidzot stingrāk sākusi vētīt jaunās studiju programmas vai arī šoreiz tiek lobētas lielākās LU konkurentes – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) – intereses?
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Inese Stūre, kura vada licencēšanas komisiju, neslēpj, ka katrā sēdē, kas vidēji notiek reizi mēnesī, licenci saņem divas līdz četras studiju programmas. LU zobārstniecības programma neesot pirmā un vienīgā, kurai nav izdevies iegūt licenci ar pirmo piegājienu. Aptuveni pusgadu atļauju atvērt studiju virzienu vadības zinātnēs gaida jaundibināta koledža. Jau pieminētās RSU nesen izveidotā studiju programma “Fotogrāfija” arī vēl jāuzlabo.
Taču iecerētās LU zobārstniecības studiju programmas gadījums īpašs ar to, ka pirmo reizi kāds licencēšanas komisijas loceklis vēršas gan pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, gan izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes, kā arī veselības ministres Ingrīdas Circenes, izsakot iebildumus pret studiju programmas licencēšanu. Tā rīkojies Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš ir arī RSU profesors un nesen kandidējis uz RSU rektora amatu. Viņš uzskata, ka šāda studiju programma Latvijā nav vajadzīga, jo zobārstus jau sagatavo RSU un šīs profesijas pārstāvju Latvijā netrūkst. Turklāt valsts attīstības dokumentos noteikts, ka dublējošas studiju programmas nav jāveido jo sevišķi resursus prasošās studiju programmās, bet zobārstniecības studiju programmas ir vienas no dārgākajām.
Miljons tieši zobārstniecībai
Jāsaka gan, ka, ja runa par finanšu resursiem, vismaz pagaidām LU nepretendē uz valsts piešķirto finansējumu zobārstu apmācībai, kas pilnībā tiek RSU. LU saņēmusi vienu miljonu eiro mantojumu no trimdā dzīvojušās latvietes zobārstes Marijas Mārītes Ķiploks. Nauda novēlēta LU Zobārstniecības fakultātei, kādas gan nemaz nav. LU mantojumu interpretējusi tā, ka par šo naudu jāveido zobārstniecības studiju programma. 388 300 eiro jau izlietoti, lai izveidotu zobārstniecības klīniku studiju vajadzībām. Pārējo naudu LU plāno tērēt studiju programmas attīstībai. Valsts finansējums netiek prasīts, jo programma paredzēta ārvalstu studentiem, no kuriem plānots prasīt studiju maksu 8702,87 eiro gadā. Salīdzinājumam: RSU zobārstniecības studijas gadā izmaksā 14 000 eiro.
J. Vētra sarēķinājis, ka LU par tik mazu naudu nemaz nespēšot nodrošināt kvalitatīvas zobārstniecības studijas un ka ik gadu šajā studiju programmā veidošoties vismaz 10 800 eiro iztrūkums. LU rektors Mārcis Auziņš toties skaidro, ka LU var prasīt zemāku studiju maksu tāpēc, ka daudzprofilu universitātē, piemēram, lekcijas bioloģijā var atnākt nolasīt pasniedzējs no Bioloģijas fakultātes. Bet J. Vētra jau steidz brīdināt, ka, skolojot zobārstus it kā par maksu, LU grasās šajās studijās izmantot “nelikumīgas šķērssubsīdijas no studiju programmām, kas saņem valsts budžeta finansējumu”. J. Vētra vērš uzmanību arī uz to, ka četri eksperti, kam licencēšanas komisija piedāvāja vērtēt iecerēto zobārstniecības programmu, no šī goda atteikušies un tikai piektais piekritis. “Tas nozīmē, ka eksperti negrib ielaisties šādas programmas vērtēšanā. Un tas ne par ko labu neliecina,” tā J. Vētra.
Piektā eksperte – Viļņas Universitātes profesore Irena Balčiūniene – atzinusi, ka LU var īstenot zobārstniecības programmu, bet J. Vētra pievērsis uzmanību, ka viņa nav sīki aprakstījusi materiāltehnisko programmas nodrošinājumu. Tas J. Vētram liek domāt, ka nodrošinājuma tikpat kā nav. Neesot, piemēram, fantomu – mākslīgu žokļu, kuros praktizēties zobu labošanā. Tā gan nav taisnība: LU Zobārstniecības klīnikā katru studentu jau gaida savs fantoms, kuru pat varēšot nest līdzi uz mājām.
Apsūdz RSU un Vētru
Jāpiebilst, ka sākotnēji LU gribēja licencēt programmu pirms klīnikas izveidošanas, jo zobārstniecības programmā tā būs vajadzīga tikai trešajā studiju gadā. Pirmo reizi licence lūgta jau 2010. gada nogalē. Licenci atteica, norādot, ka vajag klīniku. Nu tā izveidota, kaut gan vēl divus gadus stāvēs tukša. Marta nogalē licencēšanas komisija atkal atlika lēmuma pieņemšanu, nu prasot LU senātam vēlreiz apstiprināt, ka šo programmu tiešām grasās atvērt. LU juristi uzskata, ka prasība ir nepamatota, jo senāts nav atcēlis 2010. gada lēmumu par programmas apstiprināšanu.
Nu pirms kārtējās licencēšanas komisijas sēdes, kur atkal lems par zobārstniecības programmu, LU saņēmusi kārtējo triecienu: Rīgas Stradiņa slimnīcas valde paziņojusi, ka lauž 2011. gadā ar LU slēgto līgumu par zobārstniecības studentu praktizēšanos, izmantojot slimnīcai piederošo aparatūru. Līguma laušanu pamato ar to, ka studiju programma nav sākusi darboties. LU pārstāvji uzskata, ka programma netiek licencēta RSU spiediena dēļ, un sūdzas, ka J. Vētra izmanto AIP priekšsēdētāja varu, lai lobētu RSU intereses. J. Vētra to noliedz: RSU vadība par viņa aktivitātēm neko nezinot. “Šādi būtu rīkojies arī tad, ja nestrādātu RSU,” viņš apgalvo.
Taču pērn licencēšanas komisija piešķīra 22 licences jaunu studiju programmu atvēršanai. Šā gada pirmajos trīs mēnešos – jau piecas. Ne reizi neviens licencēšanas komisijas loceklis, tostarp J. Vētra, nav publiski aicinājis kādu licenci neizsniegt. Vai šīs visas programmas bija ideālas? Vai arī tomēr ir dubulti standarti un citu programmu licencēšanai pieiets vieglprātīgāk? J. Vētra atbild, ka pārējās lielākoties bijušas sociālo zinātņu programmas, kas prasa maz resursu. No IZM sniegtās informācijas gan redzams, ka starp pēdējām 22 licencētajām programmām sociālajām zinātnēm pieskaitāmas mazāk par pusi. Licencētas arī tādas programmas kā, piemēram, būvdarbu vadīšana, mehatronika, enerģētika un elektronika.
Tikmēr M. Auziņš uzsver: Latvija jau šobrīd eksportē medicīnas studijas, jo tieši šajā nozarē ir visvairāk ārvalstu studentu. Kāpēc nepiesaistīt viņus vēl kuplākā skaitā, atverot otru studiju programmu zobārstniecībā? RSU visus gribētājus nespēj uzņemt.
Viedoklis
Vai šis ir vienīgais gadījums, kad bija nepieciešams protestēt pret dublējošu studiju programmu veidošanu?
Andris Teikmanis, AIP loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors: “AIP ir uzstādījums, ka nevajag veidot dublējošas studiju programmas jomās, kur vajag būtiskus ieguldījumus. Tā ka šajā ziņā Vētras kungam neko pārmest nevar. Agrāk licencēšanas komisija darbojās formālāk, nu prasības kļūst stingrākas. Interešu konfliktu Vētras kungam neredzu; viņš tomēr nav zobārstniecības profesors. Jāatzīst, ka citās jomās ir izsniegtas licences dublējošām programmām. Piemēram, Mākslas akadēmijai nepatīk, ka pat 12 augstskolās var studēt dizainu. Tur arī skaidri redzams, ka mācībspēku un studentu resursu visām šīm programmām nepietiks.”
