Vai Ķīna pārpludina Eiropu ar viltotu biodegvielu? Ražošana ilga un sarežģīta, bet apjomi “milzīgi no nekurienes” 43
Eiropas biodegvielas ražotāji saskārušies ar ievērojamu cenu spiedienu, jo Ķīnas uzņēmumi pārpludina otrās paaudzes biodegvielas tirgu ar saviem – lētākiem produktiem, par to raksta DeutscheWelle.
Tā kā Ķīna ar savu apšaubāmo uzlaboto biodegvielu samazina globālā tirgus cenas, Eiropas ražotājiem ir grūtības.
Biodegviela ir svarīgs stūrakmens Eiropas vērienīgajam plānam samazināt kaitīgās oglekļa emisijas transporta nozarē.
Tā sauktās uzlabotās biodegvielas ir īpaši svarīgas, jo tās ir izgatavotas no nepārtikas biomasas, piemēram, lietotas cepamās eļļas, taukiem un citiem atkritumiem un lipīdu atlikumiem.
Pieprasījums pēc šīm otrās paaudzes biodegvielām Eiropā ir liels, un šobrīd liela daļa tās nāk no Ķīnas, saka Elmārs Baumans no Vācijas Biodegvielas rūpniecības asociācijas (VDB). “Imports no Ķīnas 2023. gada pirmajā pusē ir gandrīz dubultojies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” sacīja Baumans DW.
Tas, ka piedāvājuma pieaugums seko lielākam pieprasījumam, ne vienmēr ir pārsteidzoši. Tomēr uzlaboto biodegvielu gadījumā ražošanas process ir sarežģīts, un tam ir nepieciešamas specializētas iekārtas, skaidro Klauss Zauters, Verbio — viena no lielākajām biodīzeļdegvielas ražotājiem Eiropā — izpilddirektors.
Uzlabotas biodegvielas rūpnīcas projektēšana un būvniecība parasti prasīs apmēram trīs gadus. Tomēr Ķīnas masveida sūtījumi uz Eiropu ir nākuši praktiski “no nekurienes”.
Arī tas, kas radījis aizdomas, bija augstā produkta kvalitāte un tā niecīgā cena. “Ķīnieši piedāvā šīs lietas par pusi no cenas, lai gan piegādes izmaksas vien veido 20% no produkta cenas. Tas nevar būt pareizi,” DW sacīja izpilddirektors.
Ir lielas šaubas, vai izejvielas, ko Ķīna it kā savāc, patiešām ir viņu biodegvielas produktu sastāvdaļas. Tie pieļauts, ka lētākā palmu eļļa tiek pārklasificēta un pievienota ražošanas procesam.
Saskaņā ar Eiropas Savienības klimata tiesību aktiem naftas un gāzes rūpniecība, kā arī transporta un dažas citas nozares 2023. gadā ir spiestas samazināt oglekļa pēdas nospiedumu par 8%. Vienlaikus modernās biodegvielas īpatsvaram ir jāsasniedz vismaz 0,3% degvielā.
Tradicionālās biodegvielas, piemēram, no rapša sēklām, sojas vai graudaugiem ražotās, īpatsvars ir ierobežots, jo šos pamatproduktus galvenokārt izmanto pārtikā.
Saskaņā ar ES rūpniecisko emisiju samazināšanas mērķiem tie ir tikai par pusi mazāki nekā uzlabotās biodegvielas. Tāpēc degvielas ražotāji dod priekšroku uzlabotas biodegvielas pievienošanai saviem produktiem. Biodegviela no rapša sēklām ir lētāka nekā no atkritumiem ražotā, un tā ir mazāka par emisiju samazināšanas mērķiem.
Cenu spiediena palielināšanās nekontrolētu piegāžu apstākļos
Taču tas, kas, šķiet, ir ienesīgs bizness progresīvās biodegvielas ražotājiem ar garantētu pieprasījumu no degvielas kompānijām un daudzām valsts subsīdijām, ir pagriezies pretī lētu piegāžu pārpilnības dēļ no Ķīnas. Kopš gada sākuma jaunās degvielu tirgus cenas ir samazinājušās par 50%.
ES bāzētā no atkritumiem iegūtās biodegvielas tirdzniecības asociācija EWABA jūnija sākumā brīdināja, ka tirgus cenu krituma dēļ var tikt slēgti daži Eiropas ražotāji.
“Situācija ir tik nopietna, ka pašlaik 11 no mūsu dalībuzņēmumiem ir pārtraukuši ražošanu, un vēl 10 iekārtas strādā ievērojami zem parastās ražošanas apjoma un apsver iespēju īstermiņā apturēt ražošanu,” teikts EWABA paziņojumā presei. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no visām ražotnēm Eiropā atrodas grūtībās vai jau ir slēgtas ražotnes.
Uzlaboto biodegvielu problēma ir tā, ka “pat laboratorijā nav iespējams noteikt izejmateriālu, no kura ražota degviela. Satura kontrole balstītos tikai uz iestādēm sniegtajiem “papīriem”.
Tomēr ES sertifikācijas prasības neuzliek pienākumu privātām audita kompānijām izmeklēt, vai ražotājs pats var pārstrādāt pārsvarā stipri piesārņotās modernās biodegvielas izejvielas.
Ķīnā “nejaušas pārbaudes nav atļautas, jo Ķīnas valdība aizliedz ārvalstu pārstāvju ieceļošanu.
Nav brīnums, ka Eiropas biodegvielas uzņēmumi arvien vairāk domā, vai uzlabotā biodegviela no Ķīnas patiešām ir izgatavota no atkritumiem un atlikuma materiāliem, vai no kaut kā cita.
Palmu eļļas pēdas
Meklējot pavedienus par to, kas padara Ķīnas modernās biodegvielas tik lētas, pēdējā laikā uzmanības centrā ir pievērsta palmu eļļas kā aizliegtas sastāvdaļas izmantošana.
Lētā eļļa ir pretrunīgi apspriesta daudzās nozarēs, kurās tā tiek izmantota, tostarp pārtikas rūpniecībā, enerģijas ražošanā, kosmētikā un transportēšanai paredzētajā degvielā.
Palmu eļļa ir saistīta ar lietus mežu iznīcināšanu tādās valstīs kā Malaizija un Indonēzija, kas ir vienas no pasaulē lielākajām eļļas ražotājām un eksportētājām.
Ņemot to vērā, ES ir pārskatījusi savu biodegvielas politiku, lai līdz 2030. gadam pakāpeniski atteiktos no palmu eļļas bāzes ražotās biodīzeļdegvielas. No 2023. gada palmu eļļas importam uz bloku ir noteikti ierobežojumi.
