Vai Kijivai nāksies pieņemt neizdevīgus nosacījumus? Sarunas par mieru Ukrainā Saūda Arābijā ilgst jau vairāk nekā 7 stundas 0
Kā jau ziņots, šodien Saūda Arābijā sākušās Ukrainas un ASV amatpersonu sarunas par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu. Sarunas ilgst jau daudzas stundas, ārvalstu mediji tikmēr nedaudz ieskicē iespējamos scenārijus.
Ieskatāmies aktuālajā “The Guardian” publikācijā!
Ukraina, cenšoties pierādīt ASV savu konstruktīvo pieeju, ierosina vienu mēnesi ilgu pamieru gaisā un jūrā, ja arī Krievija piekrīt līdzīgām saistībām.
Trampa administrāciju sarunās pārstāv valsts sekretārs Marko Rubio, kurš uzsver, ka Vašingtonas mērķis ir saprast, vai Kijiva ir gatava pieņemt grūtus lēmumus, lai panāktu kara izbeigšanu, jo arī Krievijai nāksies izdarīt līdzīgus kompromisus.
Ukrainas nākotne ir atkarīga no šīm sarunām – ja tās būs veiksmīgas, ASV varētu atjaunot militāro palīdzību un izlūkdatu apmaiņu ar Kijivu, ko Tramps iepriekš pārtrauca pēc asām domstarpībām ar Zelenski Ovālā kabinetā.
Lai arī Ukrainas sabiedrībā ir dusmas par Trampa un Īlona Maska prasībām, kara nogurums un grūtā situācija frontē liek Zelenskim meklēt veidu, kā atjaunot attiecības ar Balto namu.
Pēc ASV palīdzības pārtraukšanas Eiropas valstis steidzās nostiprināt atbalstu Ukrainai, solot papildu militāro un finansiālo palīdzību, taču vienlaikus arī mudinot Zelenski uzlabot attiecības ar Vašingtonu.
Īpaši Lielbritānija un Francija konsultējušas Kijivu par labāko taktiku sarunās ar ASV. Britu premjerministra padomnieks Džonatans Pauels nesen apmeklēja Kijivu, lai palīdzētu sagatavot sarunu stratēģiju.
Tramps iepriekš bija izrādījis interesi par iespēju izmantot Ukrainas minerālu resursus kā daļu no darījuma ar Kijivu, taču nav skaidrs, vai šis priekšlikums tiks pieņemts Džidā.
Krievija ir priecājusies par Ukrainas lielākā sabiedrotā – ASV – atbalsta zaudēšanu. Kamēr vairums Eiropas valstu pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma pārtrauca attiecības ar Krieviju, Tramps ir centies veidot dialogu ar Putinu.
Saskaņā ar ziņojumiem Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs plāno apmeklēt Maskavu, lai tiktos ar Putinu, kas liecina par ASV vēlmi apspriest iespējamu vienošanos.
Krievijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka sadarbība ar ASV ir kļuvusi intensīvāka, tomēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdināja, ka Maskavai nevajadzētu pārāk agri priecāties. Viņš uzsvēra, ka Krievija būs gatava aizstāvēt savas intereses, ja sarunas Džidā izrādīsies neveiksmīgas.
Tikmēr uz frontes līnijas Krievija uzsākusi ofensīvu Kurskas reģionā, cenšoties atgūt teritorijas, kuras Ukraina iepriekš bija iekarojusi. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tā ir atguvusi vairāk nekā 100 kvadrātkilometrus teritorijas un 12 apdzīvotās vietas.
Lai radītu papildu spiedienu uz Krieviju pirms Džidas sarunām, Ukraina veica savu lielāko dronu uzbrukumu Maskavai kopš kara sākuma.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Ukraina pirmdienas naktī palaida 337 dronus, no kuriem 91 tika vērsts uz Maskavas reģionu, izraisot divu cilvēku nāvi, ugunsgrēkus un transporta sistēmas traucējumus.
Ukrainas Nacionālās drošības padomes amatpersona Andrijs Kovaļenko sacīja, ka šis uzbrukums ir vēl viens signāls Putinam, ka viņam ir jāsāk apsvērt pamiers gaisa telpā, lai izvairītos no turpmākiem triecieniem.
Džidas sarunas ir izšķirošs moments Ukrainas nākotnei, jo tās iznākums noteiks, vai Trampa administrācija atjaunos ASV militāro atbalstu vai spiedīs Kijivu piekrist kompromisiem ar Maskavu.
Eiropas valstis aktīvi atbalsta Ukrainu, bet mudina atjaunot attiecības ar ASV, savukārt Krievija izmanto šo situāciju savā labā, cenšoties iegūt priekšrocības kaujas laukā un diplomātijā.
Pagaidām nav skaidrs, vai abas puses ir gatavas īstam mieram, vai arī Trampa spiediens Ukrainai būs pārāk liels un Kijivai nāksies pieņemt neizdevīgus nosacījumus.
