Vai Ķemeri atdzims šovasar? 0
Ķemeru viesnīca, dziednīca un parks ar vēsturiskajiem objektiem nav vienīgie nākotnes tūristu magnēti Jūrmalas tālajā galā. Pilsēta iecerējusi, ka iedzīvotāju un pilsētas viesu interesi Ķemeros saistīs arī vairākas jaunas būves un infrastruktūras objekti, kuru vidū lielākais ir jaunceļamais daudzfunkcionālais Dabas tūrisma centrs.
Vai Ķemeriem izdosies atgūt kaut nedaudz no savulaik zaudētā šarma? Jā, šķiet, ka beidzot ledus ir sakustējies. Visus ar Ķemeru rekreāciju saistītos projektus, kuru ietvaros dažādi darbi notiks gandrīz 50 ha plašā teritorijā, plānots pabeigt 2023. gadā.
Investīciju plāni ir grandiozi – pilsētas un trīs dažādu ERAF projektu kopējais ieguldījums Ķemeru rekreācijā ir 12,25 miljoni eiro (no tiem 7,63 miljoni ERAF līdzekļu), kamēr vēsturiskā sanatorijas kompleksa “Ķemeri” attīstītājs iepriekš ziņojis, ka plāno piesaistīt saviem objektiem vēl vairāk, un kopējās investīcijas tajos būšot 17–22 miljoni eiro.
Pēc pašām optimistiskākajām prognozēm, jau šajā vasarā Ķemeru iedzīvotāji un viesi varēs paraudzīties uz apkārtni no skatu platformas atjaunotā ūdenstorņa virsotnē un novērtēt padomju laikā tapušā pieminekļa “Tautu deja” atdzimšanu.
Pieminekļa tuvumā no jauna tiks iekārtota arī publiskā ūdens ņemšanas vieta, kurai sākotnēji plāno pieslēgt dzeramo ūdeni, bet nākotnē – nodrošināt ūdenspadevi no netālu esošā minerālūdens urbuma.
Izredzes beidzot sagaidīt pirmos pārliecinošos rezultātus Ķemeru atdzimšanas procesā vairo arī tas, ka kopš vēla rudens parkā notiek rosība un, tā kā siltā ziema ir darbiem labvēlīga, termiņi kavēti netiek.
Pieczvaigžņu viesnīca – vai beidzot?
SIA “Park Hotel Ķemeri” plānos ir pieczvaigžņu viesnīca un labsajūtas klīnika, par kādu tikšot pārveidota kādreizējā dziednīca. Viesnīcas atklāšanas termiņš gan kavējas, un, lai arī attīstītājs presē jau 2018. gadā ziņojis, ka remontdarbi viesnīcā pabeigti un atliek to vien iekārtot, pagaidām par paveikto pārliecināties klātienē mediju pārstāvjiem nav izdevies.
2016. gadā parakstītais nodomu protokols starp Jūrmalas domi un uzņēmumu “Park Hotel Ķemeri” par Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanu vēsta, ka viesnīcas, kā arī rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana uzņēmumam jānodrošina ar 2019. gada 1. oktobri. Savukārt viesnīcas attīstītāji vēl 2018. gadā paziņoja, ka nācies koriģēt biznesa plānus un zīmīgais viesnīcas atklāšanas notikums gaidāms tikai šogad.
Vai plāni jau atkal netiks atlikti uz vēlāku, drošu ziņu nav. Iluta Šķipsna, SIA “Park Hotel Ķemeri” biroja vadītāja, gan solīja, ka uzņēmums viesnīcu gatavojas atvērt jau tuvākajā laikā, skaidrojot, ka
tieši tādēļ tās īpašnieki ir ļoti aizņemti un nevar atlicināt laiku sarunai ar presi.
Jūrmalas pilsētas domes attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Ose stāsta, ka pašvaldība ar SIA “Park Hotel Ķemeri” sadarbojas regulāri un šajās attiecībās valda savstarpēja uzticēšanās. “Tomēr termiņi ir ļoti jūtīgs jautājums. Pieredze liecina, ka dažādu dokumentu saskaņošana mēdz ieilgt, un tādēļ vien darbus nav iespējams paveikt tādā periodā, kā bijis iecerēts.
Šādu situāciju iepriekš esam piedzīvojuši arī ar Jūrmalas domes projektiem,” skaidro Gundega Ose. Pašvaldības sagatavotajā Ķemeru teritorijas rekreācijas plāna kartē SIA “Park Hotel Ķemeri” privātā teritorija piesardzīgi iekrāsota ar dzeltenu, kas nozīmē atklāšanas prognozi 2022. gada sākumā.
Akcents uz dabas tūrismu
Ķemeri ir identificēti kā Jūrmalas rajons ar vislielāko dabas tūrisma attīstības potenciālu.
“To nosaka gan Ķemeru vēsturiskā attīstība, gan arī fakts, ka Ķemeri daudzus interesēja arī tādā stāvoklī, kādā tie atradās līdz pagājušā gada vidum,” pamato Gundega Ose.
“Arī tad, kad vēl nebija sākusies parka un vēsturisko objektu sakopšana, Ķemeri saistīja dabas tūristus, pētniekus un ģimenes ar bērniem.
Par Ķemeru attīstības potenciālu liecina arī ievērojamā apmeklētāju interese par Ķemeru Nacionālā parka takām, kas gan neatrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, kā arī – par Dabas aizsardzības pārvaldes ierīkoto Meža māju, kur apskatāma ekspozīcija par dabas tēmām un notiek dažādas nodarbības bērniem.
Turklāt Meža māja šobrīd jau ir sasniegusi savas kapacitātes maksimumu, tādēļ tai pat nākas atsevišķām apmeklētāju grupām atteikt.”
Attīstības pārvaldes vadītāja arī zina stāstīt, ka katru gadu Meža māju un arī Ķemeru purva takas apmeklē aptuveni 70 000 cilvēku. Savukārt pēc Ķemeru rekreācijas noslēguma Jūrmalas plānos ir piesaistīt 200 000–250 000 apmeklētāju gadā: gan vietējos jūrmalniekus, gan arī Latvijas iedzīvotājus un ārvalstu tūristus.
“Tūristu piesaistes ziņā orientējamies uz tiem virzieniem, kas Jūrmalai ir tradicionāli: Skandināvijas valstis, Lietuva, Igaunija un NVS,” tā Gundega Ose.
Iecerētā vērienīgā Ķemeru attīstība tiek realizēta saskaņā ar 2014. gadā apstiprināto Ķemeru attīstības vīziju un pirms 12 gadiem izstrādāto Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju.
Senākajā no dokumentiem iestrādātais pilsētas nākotnes attīstības redzējums 2010.–2030. gadam nosaka, ka Jūrmalai jātop par starptautiski atpazīstamu kūrortu un “tikšanās vietu starp Austrumiem un Rietumiem”.
“Šis fokuss tiek saglabāts, virzot dažādus attīstības projektus,” stāsta Gundega Ose. “Domājot par Jūrmalas attīstību kopumā, jāņem vērā pilsētas specifiskā konfigurācija: tās teritorija ir gara, izstiepta un bez izteikta centra.
Mēs vēlamies akcentēt to, ka pilsēta ir dažāda un krāsaina. Līdz ar to Jūrmalas teritorijām ir arī dažādas izaugsmes perspektīvas.”
Vēsturisks romantisms un pētniecība
Vēlākais līdz šī gada beigām Ķemeru rekreācijas pirmajā posmā tiks atjaunots senais ūdenstornis, kas ne tikai kļūs par skatu platformu, bet saglabās arī savu pamatfunkciju – kalpos kā rezerves dzeramā ūdens krātuve, no kuras iespējams piegādāt ūdeni Ķemeru reģionam.
Paralēli tam būs izbūvēta ceļu infrastruktūra un stāvvieta. Rekreācijas darbu otrajā kārtā, ko iecerēts pabeigt 2022. gada sākumā, ir plānots atjaunot Ķemeru vēsturisko parku.
“Pētījām dažādus senus dokumentus, lai varētu parku atjaunot maksimāli tādu, kāds tas bija pašos sākumos,” stāsta Gundega Ose. “Tur būs rožu dobes un promenādes. Atjaunosim tiltiņus un arhitektūras mazās formas. Tiks atjaunots arī vēsturiskais celiņu tīkls.”
Par visizaicinošāko un finansiāli ietilpīgāko no Ķemeru rekreācijas pasākumiem Gundega Ose nodēvē trešo projektu posmu, kad
plānots uzbūvēt daudzfunkcionālu tūrisma objektu – Dabas izglītības centru.
Pašlaik ēkas būvprojekta izstrāde ir finiša taisnē, bet būvdarbi varētu sākties nākamgad.
“Esam plānojuši šo centru attīstīt kā efektīvu tūristu magnētu,” skaidro Gundega Ose. “Iecerēts, ka tur mūsdienīgā, interesantā veidā varēs gūt informāciju par dabas un cilvēka mijiedarbību. Jau tagad strādājam pie ekspozīcijas 800 m2 platībā par tēmām “Pļava”, “Upe”, “Purvs”, “Meži” un “Ūdeņi”.
Centrā būs arī konferenču zāle. Dabas izglītības centrā būs gaidīti arī Jūrmalas skolu audzēkņi, kas īpašās mācību klasēs varēs pildīt savus laboratorijas darbus un apgūt dabaszinības. Savukārt praktisko darbu veikšanai viņi varēs doties uz netālo Ķemeru mežaparku, kur 18 ha platībā tiks atjaunots vēsturiskais celiņu tīkls, tiltiņi un veikti citi teritorijas sakopšanas darbi.”
Vai vietējie ir gatavi izaugsmei?
Gundega Ose norāda, ka Ķemeru rekreācija ir arī pašvaldības ieguldījums uzņēmējiem pievilcīgas vides radīšanā un attīstība Ķemeros ir iecerēta, pašvaldībai sadarbojoties ar privāto sektoru: “Šīs sadarbības ietvaros varēsim piedāvāt jaunus tūrisma produktus.
Iedzīvotājiem tā ir iespēja dibināt savus nelielus uzņēmumus, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus. Tāpat varētu būt interesanti iesaistīties ēdināšanas biznesā. Šī niša Ķemeros pašlaik ir brīva.”
Ķemeru attīstībai, pašvaldības ieskatā, vajadzētu sekmēt arī jaunu darba vietu radīšanu. Piemēram, ar “Park Hotel Ķemeri” parakstītais nodomu protokols paredz sanatorijas kompleksā un viesnīcā izveidot vismaz 195 jaunas darba vietas.
“Vecāka gadagājuma iedzīvotāji joprojām dzīvo nostalģiskās atmiņās par pēdējo Ķemeru uzplaukuma periodu – padomju gadiem, kad gandrīz katrā mājā tika izīrēta vismaz viena istaba vai veranda, kur izguldīt atpūtniekus,” zina stāstīt Gundega Ose.
“Interesanti, ka arī tagad būvniecības uzņēmums pirms darbu sākšanas centās apzināt iespējas Ķemeru iedzīvotāju mājvietās izguldīt strādniekus, kas šobrīd ir nodarbināti rekreācijas projekta objektos.
Iedzīvotāji vēlas piedzīvot Ķemeru atdzimšanu. Tomēr mēs nezinām, vai viņi tam ir patiesi gatavi. Dažkārt šāds iedzīvotāju noskaņojums ir balstīts uz idealizētu skatījumu, bet, tiklīdz jaunā dzīves realitāte pieprasa kompromisus un rada zināmas neērtības, sākas protesti.
To vajadzētu apzināties un veidot izpratni, ka viens bez otra nav iespējams: jebkuram attīstības ceļam ir ne tikai ieguvumi, bet arī noteiktas ēnas puses.”
