Vai katru dzērājšoferiem konfiscēto un sadauzīto auto sūtīs uz Ukrainu? Deputāte skaidro, kā šo ideju realizēs praktiski 28
TV24 raidījumā “Preses klubs” tika apspriests jautājums par 16.februārī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus bez atlīdzības nodot Ukrainas valdības īpašumā – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.
14.Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV) raidījumā skaidroja, kā praktiski tiks realizēta šī ideja, tajā skaitā par dzērājšoferiem konfiscēto auto nodošanu Ukrainai: “Es palasīju to, kas bija pieejams presē par šo jautājumu, nu, tur jau atkal kā mēs sakām, drusku pazūd tulkojumā…Jo nav jau tā, ka tagad nu par katru mašīnu valdība lems konkrēti.”
“Nu tā būtība ir, ka pēc sarakstiem…Varbūt ļaujiet man pabeigt? [Circenes runu pārtrauc cits raidījuma viesis – red.] Tad, teiksim, nu savāc nedēļas laikā tās konfiscētās mašīnas – visas jau viņas nevarēs sūtīt! Citas būs sistas, citas būs tehniski nepieņemamā stāvoklī. Vārdu sakot, apkopos reizi vai divreiz mēnesī, nu, es ar to nenodarbojos, bet es zinu, kā tas ir domāts. Un līdz ar to kaut kādā laika vienībā apkopos tās mašīnas, kuras nu būtu tehniski pieņemamā stāvoklī, lai tās varētu sūtīt uz Ukrainu,” pastāstīja “Preses klubā” deputāte Circene.
“Tad šo sarakstu iesniedz valdībā, kur visu šo sarakstu kopumā arī apstiprina. Teorētiski lemj par katru, jo sarakstā ir katra. Katrs varbūt saprot to tekstu savādāk, bet es zinu, kā tas bija domāts, bet es nepiedalos izpildē. Līdz ar to lemj par katru un nodod to sarakstu reizi vai divas reizes mēnesī,” norādīja Circene.
Jau ziņots, ka iepriekš koalīcijā tika panākta vienošanās, ka dzērājšoferiem konfiscētos auto varēs nodot Ukrainas armijas vajadzībām, tā 13.februārī pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), vēstīja LETA.
Priekšlikumu rosinājusi Finanšu ministrija, atzīmēja premjers.
Pērn novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.
Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Turklāt tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes. Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.
Minētie bargie sodi dzērājšoferiem iezīmējuši pozitīvu tendenci pārkāpumu skaita samazināšanā. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks februārī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina, ka, neskatoties uz to, ka teju katru dienu uz Latvijas ceļiem tiek pieķerti autovadītāji stiprā alkohola reibumā, kopumā situācijā vērojams uzlabojums.
Ruks gan aicina pagaidām nesteigties ar secinājumiem par jaunās sodu sistēmas sekmēm, jo norma par bargākiem sodiem dzērājšoferiem spēkā stājusies vien relatīvi nesen.
