Vai katram dzīvoklim pienākas pagrabs? 5
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“No mirušās krustmātes mantoju dzīvokli un grasos tur dzīvot, bet pietrūkst pagrabtelpas, kur glabāt lietas, kam dzīvoklī nav vietas, piemēram, velosipēdus un no laukiem pārvestos pārtikas krājumus. Kaimiņi teica, ka viena no kaimiņienēm jau sen izmanto divas pagrabtelpas. Šī kaimiņiene apgalvo, ka abas piederot viņai, bet nekāda apliecinoša dokumenta viņai nav. Vai tad katram dzīvoklim nepienākas sava pagrabtelpa? Pie kā vērsties, un kā atgūt iespēju izmantot dzīvoklim piekritīgo pagrabtelpu?”- jautā Arnis Rīgā.
Vēsturiski izveidojusies kārtība
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) vadītājs Vitolds Peipiņš teic, ka šis ir visai delikāts jautājums. Daudzdzīvokļu nama pagrabtelpas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, kur vairumā gadījumu vēsturiski izveidojusies kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki tās lieto. “Vienkārši vēsturiski tā ir iegājies. Agrāk namos tika sadalītas šīs nodalītās pagrabtelpas pa dzīvokļiem. Bija gana izplatīti tādi gadījumi, kad daļa dzīvokļu īpašnieku atteicās no šīm telpām, jo tās nebija vajadzīgas. Līdz ar to citu dzīvokļu īpašnieki vai iemītnieki paņēma šīs nevajadzīgās pagraba platības sev. Tā tas gadiem ir bijis, un ieviest jaunu kārtību šajā situācijā ir diezgan grūti,” skaidro Vitolds Peipiņš.
Brīdī, kad dzīvoklis tiek pārdots vai nodots citam īpašniekam, iepriekšējam īpašniekam, ja viņa rīcībā līdz tam bijušas pagrabtelpas, vajag ierādīt jaunajam šīs telpas, kā arī nodot pagraba atslēgas. Ja iepriekšējais dzīvokļa īpašnieks to nav izdarījis, jaunajam ir diezgan grūti izvirzīt kādas pretenzijas, jo viņam nav nekādas informācijas, vai pagrabs iepriekšējam īpašniekam piederēja, nepiederēja, cik liels un tieši kurā vietā. Protams, var par šo jautājumu strīdēties, tiesāties, bet tas ir diezgan bezjēdzīgi.
Teorētiski var iet Golgātas ceļu
Attiecībā uz daudzdzīvokļu namu pagrabtelpām praktiski nekad neesot nekādu dokumentu, kas apliecinātu kāda dzīvokļa īpašuma tiesības, platības un citus apstākļus tajās. Arī šajā konkrētajā gadījumā, cik noprotams, nekādu dokumentāru apliecinājumu nav bijis ne bijušajam, ne ir jaunajam dzīvokļa īpašniekam, kurš izvirza pretenzijas, ne arī tam, kurš savukārt pārliecināts par savu taisnību un izmanto vairākas pagrabtelpas.
Teorētiski gan iespējams pagrabu izcīnīt, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un ar kopsapulces lēmumu nosakot pagrabtelpu lietošanas kārtību. “Tas ir tāds kā Golgātas ceļš, kuru ne katru reizi var iziet un sasniegt vēlamo rezultātu. Praktiski to izdarīt būs grūti, jo šis jautājums, visticamāk, satrauc tikai šo vienu konkrēto dzīvokļa īpašnieku,” spriež LNĪPA vadītājs un iesaka labāk mēģināt vēlamo panākt sarunu un savstarpējas vienošanās ceļā ar kaimiņieni, bet, ja tas neizdodas, samierināties ar situāciju.
