Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 77
Pēdējā laikā manā telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis. Kolēģim šāda epizode bija ar tālruņa kontaktos atrodamu numuru, turklāt adresāta telefonā arī uzrādījās neatbildēts zvans. Vai tā varētu būt kāda kārtējā krāpnieku shēma? Kā rīkoties? Jautā Agita U.
Izejošais zvans, kas nav veikts
“Šādu krāpniecības veidu sauc par spūfingu [mānīšanos]. Proti, krāpnieki ar tehnoloģiju starpniecību ģenerē zvanu no nejauši vai tīši izvēlēta numura X (tam ir un var arī nebūt reāls lietotājs) un zvana numuram Y. Ja Y numura lietotājs neatbildēs, bet vēlāk vēlēsies atzvanīt, viņš nokļūs pie klienta X, kurš par iepriekšējo zvanu neko nezinās.
Krāpnieku mērķis ir tieši zvana laikā izvilināt datus, lai pēc tam tālāk tos izmantotu. Šāds krāpniecības veids nerada slēptās izmaksas par pašiem zvaniem.
Tehnoloģiski ir sarežģīti proaktīvi novērst šādu krāpniecības veidu, taču mēs aktīvi sadarbojamies, piemēram, ar Tele2 kolēģiem Zviedrijā, lai pēc iespējas vairāk pasargātu savu tīklu un klientus,” klāsta Tele2 sabiedrisko attiecību vadītājs Latvijā Oskars Fīrmanis.
Bite Latvija iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns apliecina – pēdējā laikā vērojama tendence, ka krāpnieki izmanto Latvijas operatoru klientu numurus. Tiešām pats numura lietotājs var nezināt, ka kāds izmantojis viņa numuru. Saņemot šādus zvanus, noteikti jābūt uzmanīgiem un jāatceras, ka sarunas laikā nevajag atklāt informāciju par sevi, savus datus, paroles un tamlīdzīgi.
“Diemžēl šādi zvani ir grūti atsekojami. Krāpnieki kļūst arvien radošāki – izmanto dažādas shēmas un dažādu operatoru numurus vai pat citu valstu numurus. Ņemot vērā, ka telefonkrāpniecība nav vienīgais krāpšanas veids, aicinām mūsu klientus izmantot pakalpojumu Antiviruss Pluss, kas pasargā, lietojot internetu: gan telefonā, gan pārējās mājas ierīcēs. Nepieciešamības gadījumā Bite Latvija no savas puses var palīdzēt tikai, ja nepieciešams apliecinājums, ka mūsu klients jeb reāls numura lietotājs nemaz nav veicis šādu izejošo zvanu,” skaidro Bite Latvija pārstāvis.
Krāpnieciski – ne tikai zvani
LMT pārstāvis Valdis Jalinskis pauž, ka krāpnieki, lai piekļūtu cilvēku datiem un gūtu finansiālu labumu, izmanto dažādus rīkus: gan e-pastu, gan telefona zvanus un īsziņas, gan viltus konkursus sociālajos tīklos. Tāpēc arī LMT aicina pret šādu komunikāciju izturēties kritiski un to rūpīgi izvērtēt.
Gadījumos, kas līdzīgi jautājumā izklāstītajiem, LMT vēršoties pie elektronisko sakaru operatoriem, no kuriem saņemti krāpniecības mēģinājumi ar pieprasījumu pārtraukt sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri piegādā viņiem šādus zvanus un īsziņas. LMT arī proaktīvi bloķējot iespēju sazvanīt savus klientus ar drošības dienestu un maksājumu iestāžu oficiālajiem tālruņu numuriem no neautorizētiem savienojumiem. Rezultātā krāpnieki izmanto Latvijas un dažādu valstu reālu vai izdomātu parastu lietotāju tālruņa numurus.
Diemžēl esošie tehnoloģiskie risinājumi un globalizācija rada plašas iespējas krāpniekiem izpausties. Šādos gadījumos par krāpniecību var liecināt tikai pārraidītās informācijas saturs, kas operatoriem nav zināms. Šādus numurus operatoriem nav iespējams bloķēt, un bloķēšana var ietekmēt godprātīgu lietotāju iespējas izmantot sakaru pakalpojumus.
Savukārt krāpniecisku īsziņu automātiska ierobežošana nav iespējama, jo LMT neanalizē īsziņu saturu un krāpnieki var viegli nomainīt numurus.
Kā rīkoties
LMT iesaka cilvēkiem nebūt lētticīgiem un uzmanīties saziņā ar nepazīstamiem numuriem, nesekot īsziņās norādītajām saitēm. Lai būtu droši, ka saite nesatur vīrusu, aicina izmantot LMT pakalpojumu Interneta sargs. Nekādā gadījumā nedrīkst atklāt zvanītājam savus e-identifikācijas datus.
Līdzīgu krāpniecību gadījumā aicina informēt par to arī LMT. Operatoriem tas palīdzēs vērsties pret zvanu apkalpošanā iesaistītajiem operatoriem un bloķēt pakalpojumu sniedzēju, kas starptautiskajā sakaru tīklā iesūta šādu zvanu plūsmu.
Ja Tele2 klients saņem aizdomīgu īsziņu, viņš var to pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677. Šī īsziņa tiks operatīvi izanalizēta un nepieciešamības gadījumā bloķēta, tā pasargājot citus klientus.
“Svarīgi atcerēties, ka šaubu gadījumā nebūsiet nepieklājīgs, bet apdomīgs, tāpēc nebaidieties pārtraukt sarunu vai veltīt ilgāku laiku, lai noskaidrotu detaļas. Saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem izmantojiet oficiālos komunikācijas kanālus, kas lietoti iepriekš vai kas pieejami oficiālajā uzņēmuma, pakalpojuma sniedzēja mājaslapā,” iesaka Tele2 pārstāvis Oskars Fīrmanis.
Kā sevi pasargāt
Esi skeptisks! Vienmēr apšaubi negaidītus pieprasījumus pēc personīgas vai finansiālas informācijas, īpaši, ja tie tiek pieprasīti ar SMS vai zvanu starpniecību.
Pārbaudi! Ja saņēmi aizdomīgu ziņu vai zvanu, sazinies ar zvanītāja nosaukto uzņēmumu, piemēram, banku, izmantojot kontaktus, kas norādīti oficiālajā uzņēmuma mājaslapā, un pārbaudi pieprasījuma patiesumu.
Neklikšķini! Nedrīkst lejupielādēt un instalēt savās viedierīcēs aizdomīgas, nepazīstamas programmatūras, atvērt nepārbaudītas interneta vietnes un ievadīt savus personas datus nezināmas izcelsmes vietnēs.
Izmanto divu faktoru autentifikāciju (2FA)! Izmanto 2FA, kur vien iespējams, lai papildus pasargātu savas viedierīces un informāciju tajā.
Izglītojies! Dalies ar informāciju ar draugiem, ģimeni un kolēģiem, lai kopīgi rūpētos par drošību.
