Vai Ludza būs tuvāk? Pūce tiekas ar iedzīvotājiem Kārsavā 0
Administratīvi teritoriālās reformas projektā paredzēts Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadus pievienot Ludzas novadam. Ar 23 tūkstošiem iedzīvotāju šis novads būtu 10. mazākais Latvijā.
Plānotās pašvaldību reformas gaidās Kārsavas novada iedzīvotāji bažījas, kā viņi spēs izbraukāt uz jauno centru Ludzā, ja jau tagad no dažiem pagastiem, piemēram, Salnavas, autobuss kursē vien reizi nedēļā.
Tā kā šā gada sākumā tika slēgta Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle Kārsavā, novada bezdarbniekiem jādodas uz regulāro reģistrāciju Ludzā.
Šonedēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce tikās ar Kārsavas novada iedzīvotājiem un diskusija par to, ka pēc reformas ir jābūt ērti sasniedzamiem pašvaldību centriem, izvērtās asa.
Ministrs uzsvēra un mierināja, ka visi pašvaldības pakalpojumi pēc reformas nav jāpārceļ uz attīstības centru. Arī tajos novados, kas izveidojās iepriekšējās reformas laikā, jau bijušo rajonu ietvaros saglabājās pagastu pārvaldes, sociālo dienestu pieejamība, klientu apkalpošanas centri.
Juris Pūce: “Lai cilvēkiem pakalpojumi būtu tuvāk, viena no mūsu prioritātēm ir programma “Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs”.
Pilotprojekts tiek izmēģināts Jelgavas novadā, kur tādi atvērti vēsturiskajos novadu centros. Mēs mudinām šādus vienotos apkalpošanas centrus izveidot visos novados. Diemžēl Kārsavā tāda vēl nav. Kāpēc? Jājautā novada vadībai.
Arī Nodarbinātības valsts aģentūra sāk šim projektam pievienoties, un turpmākajos gados ne tikai administratīvajos un attīstības centros, bet arī plašāk būs pieejami šādi centri. Un nav nepieciešams, lai cilvēks, kas saņem personas iesniegumu un to piereģistrē, būtu kādas noteiktas nozares speciālists.” Ministrs prognozēja, ka šādiem vienotajiem centriem pēc diviem gadiem vajadzētu būt katrā novadā un mazākos centros.
Rads rada galā?
Vairāki no klātesošajiem izteica atbalstu reformai, jo kopumā nav apmierināti ar apkārtējās pašvaldībās pieredzēto.
Radās pat jautājums – vai ministrija kontrolē, kā pašvaldību darbinieki ievēro darba laiku un veikto darbu kvalitāti.
Piemēram, kādā Latgales pašvaldībā darba dienas vidū neesot sastopams ne vadītājs, ne vietnieks, arī daudzi darbinieki neesot darba vietās. “Un tas radu saraksts – pašvaldībā strādā rads rada galā. Kādā citā pašvaldībā noalgots darbinieks, kuram ir trīs amati un, protams, trīs algas. No šīm nejēdzībām mums jātiek vaļā!” teica viens no kārsaviešiem.
Ministrs atzina, ka sabiedrībā pastāv uzskats, ka pašvaldībās nodarbinātajiem cilvēkiem algas ir ļoti lielas. Tomēr patiesībā vairākumam pašvaldībās nodarbināto algas esot mazas, jo “mēs uzturam relatīvi daudz, bet zemi atalgotus pašvaldību darbiniekus, tādējādi cerot mazināt cilvēku aizplūšanu no reģioniem”.
“Bet šī stratēģija ir izgāzusies un cilvēki ir aizbraukuši. Turklāt, ja cilvēkam ir zema alga, viņš pēcpusdienā piepelnās kādā citā darbā, līdz ar to pašvaldībā vairs nav sastopams,” atzina Pūce.
Tālā Rīga
Viens no kārsaviešiem pauda viedokli, ka galvenais cilvēku aizbraukšanas un nabadzības iemesls ir novada attālums līdz Rīgai un reforma neko šajā ziņā nemainīs, tādējādi arī neapturot lauku izmiršanu.
J. Pūce: “Vai reforma neder tikai tāpēc, ka neatrisinās visas problēmas uzreiz? Pašvaldību reforma jau nav ministrijas vienīgais darbs. Esam sagatavojuši reģionālās attīstības pamatnostādnes, paredzot konkrētus mehānismus, kā stimulēt ekonomikas attīstību reģionos.
Prioritārais uzdevums ir panākt, lai ārpus Lielrīgas veidotos privātā sektora darba vietas uzņēmumos, kas ir mērķētas uz eksportu.
Un lai mēs to īstenotu, mums ir nepieciešamas lielākas pašvaldības ar lielāku budžetu un lielākām iespējām.”
Kārsavas domes priekšsēdētāja Ināra Silicka arī atzina, ka attālums līdz galvaspilsētai nobiedē uzņēmējus: “Mums ir tukšas skolas, esam piedāvājuši uzņēmējiem izmantot esošās telpas, bet šie 300 kilometri līdz Rīgai visus atbaida.
Ar nelielajiem resursiem mēs cenšamies attīstīties, mūsu novada administratīvie izdevumi ir vieni no viszemākajiem valstī.
Ja tomēr mūs pievienos Ludzai, tad noteikti vajadzētu paredzēt, lai finansējuma ziņā Kārsava nepaliktu bešā un nebūtu kā līdz 2019. gadam, kad visi finanšu līdzekļi palika tikai rajona centrā.”
Savukārt viena no klātesošajām uzņēmējām pauda viedokli, ka lauki nav tukši un strādāšana uzņēmumā, kas atrodas 50 kilometru attālumā, nav problēma. “Es strādāju uzņēmumā, kas produkciju eksportē. Atrast darbiniekus nav iespējams. Mēs cīnāmies par katru darbinieku. Šobrīd pabalstu sistēma ir tāda, ka cilvēki nevēlas strādāt. Vienīgais, ko mēs kā uzņēmēji vēlamies no valsts un pašvaldības, ir sakārtoti ceļi un infrastruktūra.”
