Šis ir ASV ilgākais karš un NATO lielākā militārā operācija valstī, kuru karš plosa jau vairāk nekā 40 gadus 2
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī karadarbība Afganistānā nerimstas, to turpina atstāt starptautiskās koalīcijas spēki. Nogurums no 19 gadus ilgušās militārās iesaistes Afganistānā īpaši ir jūtams ASV, kur reti kurš politiķis vairs grib iestāties par tās turpināšanu.
Šis ir ASV ilgākais karš un NATO lielākā militārā operācija valstī, kuru karš plosa jau vairāk nekā 40 gadus – kopš 1979. gada, kad tur iebruka Padomju Savienība.
Talibu kaujinieki turpina uzbrukumus
ASV spēku iebrukums Afganistānā notika drīz pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV. Islāmistu grupējuma “Taliban” režīms ātri tika gāzts, tomēr konflikts ieilga un sabiedroto spēku kontingents ar laiku pieauga, sasniedzot 130 000 karavīru no 51 valsts.
NATO vadītā koalīcija kaujas operācijas Afganistānā izbeidza 2014. gadā, bet 2015. gadā sabiedroto spēki sāka apmācību operāciju “Resolute Support” ar nolūku apmācīt un palīdzēt afgāņu drošības spēkiem. Kopš tā brīža koalīcijas spēki ievērojami samazinājuši savu militāro klātbūtni Afganistānā.
Pēdējos gados notikuši vairāki mēģinājumi konfliktu atrisināt diplomātiskā ceļā. Pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām šā gada februārī ASV un talibi panāca vienošanos, kas paredz starptautisko spēku izvešanu līdz nākamā gada maijam.
Vienošanās nosaka, ka talibiem jāpilda uzņemtās saistības, tostarp jāsarauj saites ar tādiem teroristu grupējumiem kā “Al Qaeda” un “Islāma valsts”.
Vašingtonas galvenās bažas ir par to, ka Afganistāna atkal varētu kļūt par patvēruma vietu teroristiem, kuri netraucēti ASV varētu sarīkot lielus teroraktus.
Kopš vienošanās panākšanas talibi ir pildījuši solījumu neuzbrukt ASV un citu koalīcijas valstu spēkiem. ASV un talibu vienošanās nobruģēja ceļu vēsturiskām talibu un Afganistānas valdības sarunām, kas norisinās Kataras galvaspilsētā Dohā.
Sarunas gan nonākušas strupceļā, un, pat ja vienošanās tiks panākta, ir bažas, ka Afganistānu pēc starptautisko spēku aiziešanas pārņems pilsoņu karš. Raidsabiedrība BBC uzsver, ka talibi šobrīd atrodas spēcīgākajās pozīcijās kopš to režīma krišanas 2001. gadā.
Neskatoties uz sarunām, talibu kaujinieki turpina uzbrukumus gan civiliedzīvotājiem, gan afgāņu drošības spēkiem visā valsts teritorijā.
ASV strauja aiziešana var nākt par labu talibiem
Raidorganizācija CNN vērš uzmanību uz to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pēdējā laikā raida pretrunīgus signālus par amerikāņu spēku izvešanas nosacījumiem un gaitu.
Nav pārliecības, vai spēku izvešana būs atkarīga no tā, vai drošības situācija Afganistānā patiešām būs uzlabojusies. Vēl augustā Afganistānā atradās aptuveni 8000 amerikāņu karavīru, bet novembra sākumā to skaitam vajadzētu samazināties līdz 4500. Tikmēr Baltais nams paudis vēlmi līdz nākamā gada sākumam samazināt ASV kontingentu līdz 2500 karavīriem.
ASV prezidents Donalds Tramps pat izteicies, ka amerikāņu karavīriem būtu labi mājās pārbraukt jau līdz Ziemassvētkiem. Tas gan ir maz ticams. Kopumā šobrīd Afganistānā atrodas starptautisko spēku karavīri no 38 valstīm. Līdzās amerikāņiem tur dislocēti vēl aptuveni 8000 koalīcijas spēku karavīru.
Viņi ir lielā mērā atkarīgi no ASV gaisa spēku, transporta, loģistikas un medicīniskā atbalsta. Ir grūti iedomāties, ka starptautiskie spēki Afganistānā varētu darboties bez nopietna ASV atbalsta.
Daži drošības lietu eksperti bažījas, ka amerikāņu spēku pārāk strauja izvešana var nākt par labu talibiem sarunās ar valdību.
“ASV spēku turpmāka izvešana šobrīd ir lielākais faktors, kas graus miera procesu. Kāpēc talibiem būtu nopietni jāved sarunas, ja visi politiskie signāli no Vašingtonas raida, ka mēs iesim prom neatkarīgi no sarunu iznākuma?” intervijā CNN uzsvēra Vašingtonas domnīcas “Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs” pētnieks Sets Džonss.
Neskatoties uz bažām par Afganistānas atkārtotu kļūšanu par teroristu patvēruma vietu, nogurums no ieilgušā kara ir jūtams gan amerikāņu sabiedrībā, gan abās lielajās ASV partijās.
Gan demokrātu, gan republikāņu politiķi karu Afganistānā aizvien vairāk redz kā nastu, kas novērš uzmanību no citām, svarīgākām problēmām. ASV 3. novembrī notiks prezidenta vēlēšanas, tomēr to iznākums Vašingtonas politiku Afganistānā varētu daudz nemainīt.
Neskatoties uz Trampa un viņa demokrātu sāncenša Džo Baidena asajām domstarpībām, Afganistāna varētu būt jautājums, kur viņu pozīcijas ir vislīdzīgākās.
Arī Baidens ir paudis vēlmi “izbeigt nebeidzamos karus Afganistānā” un izvest vairumu amerikāņu karavīru. 2001. gada novembrī 89% amerikāņu atbalstīja militāro operāciju Afganistānā, bet šobrīd vairākums atbalsta vienošanos ar talibiem un ASV spēku izvešanu.
Afganistānā kopš 2001. gada ir krituši aptuveni 3500 sabiedroto karavīru, tostarp 2400 ASV un četri Latvijas karavīri.
Konfliktā bojā gājušo afgāņu skaitu ir grūti noteikt, bet ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 000 mierīgo iedzīvotāju.
