Kā noteikt Lielo trīci? 0
1906. gada Sanfrancisko zemestrīces pētījumi veicināja tektonisko plākšņu teorijas rašanos, kas izskaidroja, kāpēc kontinenti dreifē, veidojas kalni un Klusā okeāna piekrastē atrodas daudzi vulkāni. Un tomēr vēl šodien zinātnieki nespēj ar pietiekamu precizitāti paredzēt, kad notiks zemestrīce. Kā tās sākas un kāpēc apstājas? Kāpēc dažas mazas zemestrīces pāraug lielās, bet citas paliek mazas? Vai zemestrīču izcelsme ir nejauša vai to norisē var saskatīt kādas likumsakarības? Paveroties seismiskajā kartē, redzams, ka zemes pārbīdījumu līnijas nav izvietotas simetriski. Kalifornijas dienvidos tās atgādina saplaisājušu automobiļa vējstiklu. Zemes garozas plaisas liecina par seismisko spriedzi šajā apvidū. Ja kāds pārbīdījums pārvietojas, spriedze pāriet uz apkārtējo teritoriju.
Zemestrīču dabas izzināšana nav akadēmisks jautājums, jo tajās iet bojā cilvēki un tiek sagrauti nami un citas būves. 2004. gada 26. decembra katastrofālajā cunami, ko izraisīja zemūdens zemestrīce, Dienvidaustrumu Āzijā gāja bojā vairāk nekā 220 000 cilvēku. Zemestrīce kādā no iežu pārbīdījumiem zem Losandželosas varētu novest pie desmitiem tūkstošu cilvēku bojāejas, bet paisuma vilnis sagrautu pilsētas Klusā okeāna piekrastē. Nav izslēgts, ka kādreiz zemestrīce var pārbaudīt arī Ņujorkas debesskrāpju stiprību, kas uzcelti uz Manhetenas granīta. Taču pagaidām zemestrīču paredzēšana ir tikai mīts, kurā putni un čūskas, zivis un truši pamanās sajust nelaimes tuvošanos. Pētnieki ir izvietojuši plaisu apvidū tik daudz kontroles ierīču, it kā Zeme būtu intensīvās terapijas pacients, raksta žurnāls “National Geographic”.
Seismologi joprojām turpina analizēt 1989. gada zemestrīci, kas notika Santakruzas kalnos pie Sanandreasa pārbīdījuma. Zemestrīces spēks bija 6,9 balles, kas parasti sagrauj ceļus un tiltus, nogalinot simtiem cilvēku, taču šī trīce pat neizraisīja plaisu rašanos zemes virskārtā. Pētniekiem ir aizdomas, ka daļa seismiskās spriedzes šajā apvidū ir saglabājusies un var izrauties uz āru jebkurā brīdī.
