“Vai kāds zina, kur pagājušonakt bija Putins ar degvielas kannu?” Eksperti spekulē, vai krievi vainojami pie Hītrovas lidostas bloķēšanas 3
Eksperti un drošības analītiķi pauž bažas, ka ugunsgrēks elektrostacijā, kas paralizēja Hītrovas lidostu, ir skaidrs brīdinājums par Apvienotās Karalistes kritiskās infrastruktūras ievainojamību, raksta DailyMail.com.
Bijušais MP un Krievijas jautājumu eksperts Bobs Sīlijs sacīja: “Ja viena elektrostacija var apturēt pasaules vienu no lielākajām un Lielbritānijas noslogotāko lidostu, tas ir satraucošs vājuma signāls.”
Sīlijs atzīst, ka pagaidām notikušo uzskata par visticamāk nejaušu ugunsgrēku, taču piebilst – “Tas vienalga ir brīdinājums. Mums jāpārskata infrastruktūras noturība.”
“Sky News” drošības redaktore Debora Heinsa komentē, ka Krievijas hibrīdkara izsekošanas eksperti šorīt droši vien jautā – vai tas tiešām bija tikai negadījums? “Lai gan svarīgi saprast, kāpēc ugunsgrēks izcēlās, notikušais vienalga izceļ satriecošu trauslumu kritiski svarīgā infrastruktūrā – mūsu lielākajā civilajā lidostā.”
Profesore Lūsija Īstoupa, katastrofu pārvaldības padomniece, uzsver, ka pat neapzināts ugunsgrēks var būt tikpat postošs kā mērķtiecīgs uzbrukums: “Neatkarīgi no tā, vai to izraisīja avīžu čupa un šķiltavas, vai arī tā bija sabotāža, abas situācijas izgaismo vienu – mūsu infrastruktūra ir neaizsargāta.”
Tikmēr ITV “Good Morning Britain” žurnālists Ričards Geisfords atgādina: “Hītrova nav tikai lidosta. Tā ir nacionālas nozīmes infrastruktūra.”
Eksperti ir vienoti: neatkarīgi no ugunsgrēka iemesla, tā sekas pierāda, ka Apvienotā Karaliste nav gatava modernajiem draudiem – ne ārējiem, ne iekšējiem.
Pēc ugunsgrēka pie Hītrovas elektrostacijas, kas apturēja Lielbritānijas noslogotāko lidostu un ietekmēja vairāk nekā 1300 lidojumus, drošības eksperti un politiķi pauduši bažas par iespējamu sabotāžu, bet valdība sola “nopietni izvērtēt noturību” šādās situācijās.
“Lidosta, ko sargā no iekšpuses, bet paralizē viena ugunsgrēks ārpus teritorijas, izraisot haosu visā pasaulē – tas liek drošības dienestiem domāt par iespējamu sabotāžu,” teica kāds drošības analītiķis.
Radio vadītājs Niks Ferrari sarkastiski jautāja: “Vai kāds zina, kur pagājušonakt bija Vladimirs Putins ar degvielas kannu?”
Tomēr Parlamenta Transporta komitejas vadītāja, leiboriste Rūta Kadberija, norādīja, ka pagaidām šādas versijas esot spekulatīvas: “Nav man pietiekami daudz zināšanu par elektroapgādi, bet tas, ka visa lidosta atkarīga no viena elektrostacijas punkta – tas noteikti rada jautājumus.”
Tikmēr enerģētikas ministrs Eds Milibands sacīja, ka valdība strādā kopā ar Nacionālo tīklu, lai atjaunotu elektroapgādi, un atzina, ka šī ir “bezprecedenta situācija. Ugunsgrēks bija katastrofāls. Tas izsita gan pašu apakšstaciju, gan rezerves ģeneratoru.”
Viņš arī norādīja, ka valdība izvērtēs notikušo: “Mums būs jāskatās ļoti nopietni uz to, kāda ir mūsu galveno infrastruktūras objektu noturība.”
Līdz šim ugunsgrēka cēlonis nav oficiāli atklāts, taču tas izceļ satraucošu vājumu Apvienotās Karalistes nacionālajā infrastruktūrā un rada jautājumus par tās aizsardzību nākotnē – gan no dabas katastrofām, gan no mērķtiecīgiem uzbrukumiem.
“Šobrīd ir pāragri pateikt, kas tieši izraisīja šo incidentu, taču mums būs ļoti nopietni jāizvērtē gan iemesli, gan arī aizsardzības un noturības pasākumi, kas ieviesti šādām stratēģiski svarīgām institūcijām kā Heathrow lidosta,” norādīja Lielbritānijas enerģētikas ministrs Eds Milibands. “No šādiem notikumiem mums jāmācās.”
Heathrow ugunsgrēks noticis laikā, kad arvien vairāk pieaug bažas par Krievijas iespējamu diversiju kampaņu pret Rietumiem. Aģentūra Associated Press dokumentējusi vismaz 59 incidentus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kuros Eiropas valdības, prokuratūras un drošības dienesti vainojuši Krieviju vai ar to saistītas grupas (tostarp Baltkrievijas struktūras) kiberuzbrukumos, slepkavību plānošanā, sabotāžā, dedzināšanās un spiegšanā.
Lai arī Krievijas saistību pierādīt ir grūti, un Kremļa pārstāvji konsekventi noliedz sabotāžas kampaņas pret Rietumiem, arvien vairāk rietumvalstu publiski norāda uz Maskavas atbildību.
Saskaņā ar NATO amatpersonas Džeimsa Apaturaija (James Appathurai) teikto, šāda veida operācijām ir divējāds mērķis: radīt politisku nestabilitāti un graut iedzīvotāju uzticību valdībām, kā arī mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai.
Apaturaijs, kurš NATO atbild par inovācijām, hibrīddraudiem un kiberdrošību, uzsver, ka Rietumiem jābūt modriem, jo šie incidenti arvien biežāk pārkāpj robežu no kibertelpas līdz fiziskai infrastruktūras bojāšanai.
Eiropā tiek izmeklēti vairāki nopietni bojājumi stratēģiskajai infrastruktūrai, tostarp Baltijas jūras dzelmē. Starp tiem – elektroenerģijas kabeļa bojājums starp Igauniju un Somiju. Somijas amatpersonas aizturējušas kuģi, kas, iespējams, pieder tā sauktajai Krievijas “ēnu flotei”, kuru Maskava izmanto, lai apietu sankcijas.
Citi piemēri: viltus Francijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika izplatīts aicinājums pilsoņiem doties karot uz Ukrainu — Francijas valdība to nodēvēja par Krievijas dezinformāciju.
Vācijā, pēc Eiropas izlūkdienesta pārstāvja sacītā, Krievija, iespējams, organizēja kampaņu, kuras laikā daudziem automobiļiem tika aizbloķēti izpūtēji – īsi pirms valsts vēlēšanām.
Tikmēr Igaunija, Polija, Latvija un Somija apsūdz Krieviju un Baltkrieviju migrācijas krīzes organizēšanā, apzināti virzot bēgļus uz viņu robežām.
