Vai kādreiz uzzināsim patiesību par nacistu dārgumiem? 2
Septiņdesmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām nacistu darbošanos apvij aizvien vairāk neticamu mītu un nostāstu. Taču joprojām izrādās, ka brīdī, kad runa ir par karu, patiesība var izrādīties dīvaināka nekā fikcija.
Senos noslēpumus raidījumā “Nacistu dīvainais otrais karš”, kas “National Geographic” skatāms no 17.decembra, pētīs arī britu vēsturnieks, doktors Sems Viliss un pilsētvides pētnieks Roberts Džo (RJ). Pirms tam piedāvājam dažus intriģējošus pieņēmumus, par kuriem joprojām strīdas vēstures pētnieki un sazvērestību teoriju piekritēji.
Uz kurieni aizbrauca “zelta vilciens”?
Lejassilēzijā jau kopš Otrā pasaules kara beigām klīst baumas, ka tur varētu atrasties “nacistu zelta vilciens”, kas 1945.gadā izbrauca no Vroclavas un pazuda tagadējās Polijas dienvidrietumos, kad nacisti bēga no padomju armijas. Vilcienā bijuši mākslas darbi, dārgakmeņi, ieroči un vairāk nekā 300 tonnas zelta, tostarp arī Kēnigsbergā pazudusī Dzintara istaba. “Spoku vilciena” eksistence nekad nav pārliecinoši pierādīta – poļu kalnrači teica, ka par to runāja vācu kalnrači, kuriem to teicis vēl kāds aculiecinieks. Taču tas nekad nav traucējis dārgumu medniekiem. Pērn laimi izmēģināja kāds polis un vācietis, kas Valbžihas (Polija) varasiestādēm iesniedza pretenzijas uz viņu it kā atrastā vilciena kravu. Vilcienu abi uzgājuši, izmantojot zemes slāņu caurlūkošanas radaru.
Kas patiesībā notika ar Annu Franku un viņas ģimeni?
Stāstu par ebreju meiteni Annu Franku, kura gāja bojā Bergenbelzenas koncentrācijas nometnē, un viņas dienasgrāmatām zina teju ikviens. Taču vēsturniekus un nacistu medniekus joprojām nodarbina jautājums – kas nodeva Franku ģimeni gestapo? Ilgu laiku tika uzskatīts, ka tas varētu būt bijis Vilems van Marens, kas strādāja noliktavā līdzās ģimenes slēptuvei. Tomēr van Marens līdz pat savai nāvei 1971.gadā apgalvoja, ka ir nevainīgs. 2002.gadā parādījās divas jaunas teorijas: iespējams, vainīgs bijis Antons Alers (26), Otto biznesa partneris un sens draugs, kuram vienkārši bija vajadzīga nauda. Iespējams, ģimeni nodeva apkopēja Lena Hartoga van Bladerena, kura baidījās, ka tiks deportēta un zaudēs vīru. Tiesa, par slēptuvi zināja arī citi noliktavā strādājošie.
Vai Hitlera laupījumu slēpis Spānijas ģenerālis Franko?
Vēl viens “zelta vilciens” Vāciju pametis 1940.gadā, un, iespējams, tā galamērķis bijusi Spānija, kur to ilgus gadus glabāja ģenerālis Franko. Vismaz tā 1993.gadā intervijā “Radio Free America” apgalvoja CIP operatīvā darba veterāns Trentons Pārkers. Viņš teicis, ka salaupītais zelts pie Franko bijis līdz pat 1975.gadam, tad pārvērsts viltotos izstrādājumos un nogādāts ASV. Starp citu, šis esot tas pats zelts, kas pēc citām sazvērestību teorijām nogremdēts kādā Šveices ezerā. Patiesībā nevienā ezerā nekāda zelta neesot.
