Vai “Juzefovas” logos beidzot degs gaisma? 0
“Latvijas Avīzes” 23. janvāra numurā rakstīju par Aglonas novada Šumsku sādžas “Juzefovas” mājas iedzīvotājiem, kuri trīsdesmit valstiskās neatkarības gadus spiesti dzīvot bez elektrības.
Visi līdzšinējie mēģinājumi tikt pie elektrības atdūrušies pret sadales un pārvades uzņēmuma “Sadales tīkls” galvu reibinošo tāmi. Par elektrības pieslēguma izbūvi tas prasa 23 141,90 eiro, nerēķinot 21% pievienotās vērtības nodokli. Par elektrības pieslēguma izbūvi kopīgie izdevumi uzņēmumā aplēsti 46 284 eiro apmērā.
Šo māju īpašniece Jeļena Gržibovska atzīst, ka tādu summu nekad nespētu samaksāt, tāpēc pati neredz izeju no šī strupceļa, kurā valsts viņu iedzinusi.
“Sadales tīkla” cenrādis nav grozāms
Pagājušajā nedēļā, kad izmantojām uzņēmuma “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Sanda Jansona gatavību atbildēt uz jebkuru “LA” jautājumu, pie viņa aizbraucu kopā ar Jeļenas dzīvesbiedru Staņislavu.
“Sadales tīkla” amatpersonām jautājām: kā rodas šādas galvu reibinošas tāmes, kuras iedzīvotājiem acīmredzami nav pa kabatai, sevišķi Latgalē dzīvojošajiem, kuru ienākumi ir mazāki nekā citviet? Par šādām summām šī ģimene varētu nopirkt sev māju Latgalē citā vietā, kur elektrība jau ir pievilkta…
“Sadales tīkla” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš skaidro, ka elektrības pieslēgumu “Juzefovai” sadārdzina tas, ka no tuvākās gaisvadu līnijas līdz mājām jāizbūvē atzars divu kilometru garumā.
Uzņēmuma “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atbild, ka viņš priecātos par ikvienu jaunu klientu. Bet sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināto pakalpojumu cenrādi paši uz savu roku mainīt nevarot. Gan Ministru kabineta noteikumi, gan regulatora pieslēgumu maksas aprēķini paredzot vienādus noteikumus visiem elektrības patērētājiem bez izņēmuma.
“Pēc publikācijas “Latvijas Avīzē” uzņēmuma vārdā rakstiski gan esam aicinājuši Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas Pašvaldību savienību kopīgi izspriest, ko turpmāk iesākt ar mājām, kuru īpašnieki nevar pieteikties uz valsts atbalstu elektrības pieslēguma izbūvei,” piebilst viņš.
Šo māju mantiniece un īpašniece Jeļena Gržibovska nav ne trūcīga, ne maznodrošināta, kurai pēc 2017. gada 1. augustā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam” pienāktos valsts finanšu atbalsts elektrības pieslēguma izbūvei.
Šis atbalsts pašlaik gan ir tikai līdz 15 000 eiro apmērā, kas tik un tā nebūtu nekāds atspaids, pat ja māju īpašniece atbilstu visām šo noteikumu prasībām. Pēc šiem noteikumiem tā dēvētajam aizsargātajam lietotājam jābūt ne tikai ar maziem ienākumiem, bet arī jābūt deklarētam un pastāvīgi jādzīvo mājā bez elektrības vismaz deviņus mēnešus, tāpat jāpierāda, ka māja ir viņa vienīgais īpašums, kas viņam pieder vismaz desmit gadus.
Jāsāk ar gaisvadu līnijas pārbūvi
Pēc uzņēmuma abu amatpersonu apgalvotā – tāme 46 284 eiro apmērā neesot pārspīlēta. Gaisvadu līnijas izbūve divu kilometru garumā cauri mežam, turklāt izbūvējot arī ceļu, kopā ar būvmateriāliem pašlaik tik arī maksātu.
Uz Staņislava Gržibovska jautājumu, kāpēc elektrība jāvelk divu kilometru garumā, ja “Juzefovu” no tuvākajām kaimiņu mājām, kurām elektrība pievilkta, šķir tikai 600 metri, uzņēmuma pārstāvji atbild, ka šī pirms četrdesmit četriem gadiem izbūvētā gaisvadu līnija esot tiktāl novecojusi, ka jaunam pieslēgumam līdz “Juzefovai” vienalga nepietikšot jaudas. Kamēr nav atjaunota agrāk uzbūvētā gaisvadu līnija, ko plānots 2021.gadā, Staņislava priekšlikumu neesot iespējams īstenot.
Varētu izbūvēt lētāk un ātrāk
Uz manu jautājumu, kad beidzot “Juzefovas” logos degs gaisma, Sandis Jansons atbild, ka pieslēgumu varētu izbūvēt lētāk un pat šogad, šķērsojot blakus esošo zemes īpašumu. Bet tam nepieciešama šīs zemes īpašnieka piekrišana.
Iznākumā elektrolīnijas garums, kas jāizbūvē no tuvākās pieslēguma vietas līdz klienta zemes gabala robežai (līdz vietai, kur tiks uzstādīta elektroapgādes sadalne), būs nevis 600 metri, bet teju uz pusi īsāks – aptuveni 320 metri. Ja blakus esošās zemes īpašnieks nepiekritīs elektrotīkla izbūvei savā īpašumā, tad būs nepieciešams cits pieslēguma izbūves risinājums, tādējādi pieaugs gan elektrolīnijas garums, gan izdevumi.
Juzefovas māju īpašniecei jāpasūta būvprojekts par elektroietaišu izbūvi un jāizbūvē lietotāja elektrotīkls no mājas līdz elektroapgādes sadalnes atrašanās vietai.
Ekonomikas ministrija sola vērtēt noteikumus
Uzņēmuma klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš piebilst, ka 3. februārī Ekonomikas ministrijai esot ierosinājuši lemt par elektrības pieslēguma izbūves noteikumu grozījumiem, paredzot valsts finanšu atbalstu nevis 15 000 eiro apmērā, kā tas ir pašlaik, bet lielāku. Tāpat esot lūgts pārskatīt noteikumus, ņemot vērā, ka “Juzefovā” dzīvo Gržibovsku ģimenes piederīgie, kuri nav šīs mājas īpašnieki un kuri tādējādi nevar saņemt pat pašlaik paredzēto valsts atbalstu elektrības pieslēguma izbūvei.
Ekonomikas ministrija apstiprina, ka saņēmusi “Sadales tīkla” vēstuli saistībā ar elektroenerģijas pieslēgumiem aizsargātajiem lietotājiem. Ministrijā vērtēšot, ko varētu mainīt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumos. Bet esot jāņem vērā, ka valsts atbalsts sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, atbalsta biežums un apmērs ir atkarīgi no finanšu pieejamības, kas jāvērtē budžeta plānošanas un izstrādes gaitā.
No Ekonomikas ministrijas atbildes secināms, ka “Juzefovas” iedzīvotājiem neko nedotu arī lielāks valsts finanšu atbalsts elektrības pieslēguma izbūvei, ja arī budžetā tam atrastos nauda. Māju īpašniece neatbilst prasībām aizsargātā elektrības lietotāja statusa piešķiršanai.
Bez elektrības vismaz četrdesmit māju
Uzņēmuma vadītājs Sandis Jansons stāsta, ka jau 2003. gadā “Latvenergo” ar vietējo pašvaldību palīdzību centās apzināt tās mājas, kurām vēsturiski vai vēl kādu citu iemeslu dēļ nav pievilkta elektrība. Toreiz elektrības ievilkšanai varēja brīvi pieteikties jebkurš māju īpašnieks. Iznākumā līdz 2007. gadam elektrībai tika pieslēgtas 190 mājas, ieguldot pieslēgumu izbūvē teju piecus miljonus eiro.
“Pēc šī pasākuma labu laiku dzīvojām pārliecībā, ka Latvijā vairs nav māju, kuru iedzīvotājiem nav elektrības,” turpina viņš. “Diemžēl vēlāk atklājās, ka Latvijā tādas vēl ir…”
Kaut arī Aglonas novadā “Juzefova” ir vienīgā māja, kurā nav elektrības, Latvijā tādu, kā izrādās, joprojām ir pat vairāki desmiti.
“Sadales tīkla” klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš stāsta, ka no 2014. gada kopā ar pašvaldībām vēlreiz mēģinājuši apzināt, cik valstī ir šādu māju. Starp apzinātajām mājām, pēc viņa teiktā, toreiz bijusi arī Aglonas novada “Juzefova”. Bet šī māja diemžēl neesot bijusi to māju sarakstā, kurām pēc pieminētajiem Ministru kabineta noteikumiem elektrības pieslēguma izbūvi daļēji apmaksātu valsts un “Sadales tīkls”. Šiem noteikumiem tolaik atbilda 30 māju īpašnieki. Bet pēc pēdējoreiz veiktās pašvaldību aptaujas tādu māju, kurās nav elektrības, jau ir 40, tostarp Aglonas novada “Juzefova”, kurai valsts atbalsts nav pieejams. Bet arī šis skaits, iespējams, ir aptuvens.
Imants Krūmiņš gan atzīst, ka neviens no šo māju īpašniekiem pieslēguma izbūvei līdz šim tā arī neesot pieteicies.
Visticamāk, iemesls ir tas pats valsts radītais strupceļš. Nespēdami izpildīt prasības valsts atbalsta saņemšanai un nespēdami samaksāt galvu reibinošos rēķinus, 21. gadsimtā Latvijā šo māju iedzīvotāji joprojām spiesti dzīvot bez elektrības.
Lieta iekustējusies
Kad pagājušajā nedēļā raksts jau bija sagatavots publicēšanai, 2. martā “LA” redakcijai piezvanīja Staņislavs Gržibovskis, apstiprinot, ka kaimiņu zemes īpašniece piekritusi saskaņot projektu par elek trolīnijas izbūvi pāri viņas zemei.
“Sadales tīkls” vēsta, ka sagatavošot Gržibovsku ģimenei jaunus tehniskos noteikumus, lai klients var sākt projekta izstrādi. Tādējādi elektrolīnijas izbūve pasūtītājam maksās lētāk un notiks ātrāk, nekā “Sadales tīkls” bija solījis agrāk. Tas ļauj cerēt, ka “Juzefovas” logos degs gaisma jau šogad.
