Vai jūsu vadītajā pašvaldībā samazinās trūcīgo iedzīvotāju skaits? 0
Antra Vilcāne, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: “Nesamazinās, šis kontingents nemainās gadiem. Tie paši cilvēki, kas nāca pēc pabalstiem 2005. gadā, kad sāku strādāt pašvaldībā, nāk arī šodien. Uzskatu, ka jāpalīdz tiem iedzīvotājiem, kas pēkšņi nokļuvuši krīzes situācijā.
Jā, viņiem ir jāpiešķir naudas pabalsti. Bet ne tiem, kam “krīze” ar nelieliem pārtraukumiem turpinās visus šos astoņus gadus. Jāstrādā ar bezdarbniekiem, kuriem ir atkarību problēmas.
Lai iekustinātu nodarbinātību, valstij jāsakārto savi otrās kategorijas ceļi, kas ir uz sabrukšanas robežas. Ceļi jāsaremontē, lai novads kļūtu pievilcīgāks uzņēmējiem. Šķēršļus rada sabiedriskais transports. Cilvēki sameklē darbu Preiļos, no rīta ar autobusu aizbrauc, bet vakarā mājās netiek – pēc pulksten 17 nekursē neviens autobuss.
Uzskatu, ka nav valstiska redzējuma – ko no saviem cilvēkiem gribam un kāds atbalsts viņiem nepieciešams. Pašvaldību teiktajā neieklausās.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu trūcīgo skaits mūsu novadā samazinājies par apmēram 20%. Trūcīgajiem, kas vēlas saņemt GMI pabalstus, tagad obligāti jāiesaistās sociālā dienesta rīkotajos līdzdarbības pasākumos. Daudzi atteicās iesaistīties un trūcīgā statusu zaudēja. Tātad šie cilvēki neoficiāli strādā un darba dienās ir aizņemti – saņemot neoficiālus ienākumus, vienlaikus prasa pabalstu no pašvaldības. Tomēr visvairāk trūcīgo skaita samazināšanos ietekmējusi iedzīvotāju aizbraukšana no valsts. No mūsu novada 2009. un 2010. gadā aizbrauca ļoti daudz cilvēku. Šī tendence turpinās, samazinot ne tikai trūcīgo, bet arī bezdarbnieku un darba meklētāju skaitu valstī.
Diemžēl novadā nav būtiski pieaudzis ne jaunu uzņēmumu, ne darba vietu skaits. Pašreizējo periodu es sauktu par stabilizācijas posmu, jo tie, kas strādā, turas savās darba vietās.”
Jānis Olmanis, Kocēnu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā samazinājies gan trūcīgo iedzīvotāju, gan GMI pabalsta saņēmēju skaits, līdz ar to arī sociālajai palīdzībai nepieciešamais finansējums. Kopš pagājušā gada pašvaldībām ir dotas lielākas tiesības pieņemt saistošos noteikumus, kuros noteikts personas un ģimenes kustamo un nekustamo īpašumu daudzums un apmērs, kas ierobežo iespējas saņemt trūcīgās personas statusu. Tātad trūcīgo personu skaita samazinājumu varētu uztvert tikai kā formālu. Mēs nekādus papildu ierobežojumus trūcīgā statusa saņemšanai neesam paredzējuši. Domājam, kā kopumā uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpēc šogad visiem novada skolēniem, arī piecgadīgajiem un sešgadīgajiem pirmsskolēniem, nodrošinām brīvpusdienas. Tas atvieglo materiālo situāciju daudzās ģimenēs.
Domājam arī, kā veicināt darbspējīgo iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū. Šobrīd ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tiek pilnveidotas sociālā riska grupā esošo iedzīvotāju sociālās un funkcionālās prasmes. Projekta aktivitātes ļāvušas darba tirgū iekļauties 29 nodarbību dalībniekiem.”
Fakti Trūcīgo iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 51,5 tūkst., janvārī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri trūcīgo skaits sarucis par 934 cilvēkiem. Šā gada janvārī trūcīgās personas statuss bija spēkā 108,6 tūkst. iedzīvotāju. Sociālās palīdzības pabalstiem pašvaldībās izlietoti 3,8 milj. latu, no tiem GMI pabalstiem – 928 tūkst. latu, dzīvokļu pabalstiem – 1,7 milj., pārējiem pabalstiem – 1,26 milj. latu. Avots: Labklājības ministrija |
