Valters Lūsis, VMD medību daļas vadītājs: 0
– Putnu medību vai šaušanas atļaujas ir strīdīga lieta. Medību likuma 3. panta sestā un septītā daļa paredz, ka atsevišķas atļaujas medījamo putnu sugu ieguvei ārpus atļautā medību termiņa – tā tas definēts likumā – var izsniegt, bet tas saistīts ar priekšnoteikumu, ka Dabas aizsardzības pārvalde vērtē, kā lauksaimnieks pats aizsargā laukus, kur nopostīti sējumi. Vērtēšana un atļaujas sagatavošana prasa laiku. Savukārt, kā aizsargāt laukus, proti, putnus atbaidīt, pat ieteikt ir grūti. Piemēram, apbraukāt 10 ha lielu lauku ir pavisam kas cits nekā regulāri pārbaudīt 100 vai 1000 hektāru. Ja tomēr saimnieks atrod kādu efektīvu aizsardzības veidu, kas prasa investīcijas, tad jābūt aplēsei, cik ilgā laikā viņam šis ieguldījums atmaksāsies.
Līdz šim arī nav apzināts un pētīts, kādi šie savvaļas putnu postījumi ir. Mūsu viedoklis: saimniekiem jāuzskaita zaudējumu apmēri, lai nākamgad neatrodamies līdzīgas situācijas priekšā, kad zemnieki sūdzas, bet nav skaidrs, ko mūsu dienests vai kāda cita valsts iestāde lauku aizsardzības labā varētu iesākt. Tas nozīmē, ka jau tagad jāveic putnu radīto postījumu uzskaite, lai varētu izlemt par turpmāko rīcību.
Gunta Gabrāne, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā:
– Mūsu pārvalde izsniedz nemedījamo dzīvnieku un putnu iegūšanas atļaujas galvenokārt zinātniskiem nolūkiem, tas ir, putnus gredzenojot, sverot un tamlīdzīgi. Bet ir bijuši gadījumi, kad to darām tad, ja ir kāda putnu suga, kas nodara ārkārtējus postījumus, piemēram, esam devuši atļaujas jūras kraukļu jeb kormorānu ieguvei, jo šie putni posta dabu visur, kur apmetas. Tajās vietās, kur ir šo putnu ligzdas, no viņu mēsliem nokalst pat koki.
Meža zosis, kas ielido Latvijā, ir migrējošās sugas, tie ir pārlidojošie bari. Te uz apsētajiem laukiem tās barojas. Tiesa, šogad zosu ir vairāk nekā citus gadus; kāpēc – tas jāizpēta ornitologiem. Jāatzīst, taisnība ir tiem zemniekiem, kas uztraucas, ka, apēdot kodinātu sēklu, putni saindējas. Jā, agrāk vai vēlāk putni ies bojā, par ko jādomā no dzīvās dabas aizsardzības viedokļa. Par zaudējumiem, ko postījumi sagādā zemniekiem, – jārada iespēja pieteikties kompensācijai, kas 2015. gadā ir paredzēts.
2007. gada 20. novembra MK noteikumi nr. 778 Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem zaudējumiem paredz kompensāciju. To izmaksā no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem, kad ir konstatēts, ka postījumus nodarījuši minēto sugu dzīvnieki vai putni. Iesniegums par postījumiem jāiesniedz Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei – ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc postījumu konstatēšanas.
Māra Janaus, Dr. biol., Latvijas bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas vadītāja:
– Šogad meža zosis pārlidoja vēlāk, nekā tas notiek parasti. Bez šaubām, tas lauksaimniekiem ir radījis zaudējumus, jo putni apmetas laukos, kur atrod barību pārlidošanas periodā. Eiropas valstīs ir pazīstama prakse, ka zemniekiem aprēķina nodarīto zaudējumu apmēru un izmaksā kompensācijas. Vienlaikus tā izpaužas valsts rūpes par dzīvās dabas un savvaļas putnu aizsardzību, lai tā nenotiktu uz zemnieku rēķina, kad, dabiski, nesaņemot kompensāciju, saimnieki var rīkoties uz savu roku stihiski. Līdz ar to pavasarī, kad savvaļas putni migrē un sākas ligzdošana, arī vienreizējas atļaujas noteikti nav pieļaujamas. Kad rudenī atjaunojas medību sezona, nekas nav traucējis putnu sugu populācijai atjaunoties, un medības ir saprotamas katram. Ikviena valsts medījamo putnu sugas nosaka pēc sugas situācijas savā zemē, piemēram, Kanādā medījams putns ir dzērve. Bet šādus lēmumus pieņem pēc ilgstošas un pamatīgas tautsaimniecības un faunas stāvokļa analīzes.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
