Igors Paņins, Burtnieku novada Matīšu pagasta k/s Bauņi valdes priekšsēdētāja vietnieks: 0
– Mūsu kooperatīvam ir lielas sējumu platības – 2500 ha. Meža zosis nodara lielu postu – ziemājus noplūkā, vasarāja labības graudus izlasa. Īpaši ziemas kviešu zelmenis ir stipri cietis. Kad zosu bari nolaižas laukā, putniem ir savi barošanās ieradumi – tie sāk zelmeni knābāt no lauka vidus virzienā uz malu, bet sējuma malas neaiztiek. VMD iesaka, lai paši mēģinām laukus aizsargāt, bet regulāri apbraukāt mūsu lauku platības ir diezgan tukša lieta. Nesen bija atbraucis darbinieks no kādas lauksaimniecības tirdzniecības firmas, kas piedāvājot izmēģināt lāzera staru. Mums to parādīja, un zosis patiešām uzreiz laižas lapās. Pagaidām gan nezinām, cik plaši šāds variants būtu pieejams un izmantojams.
Guntars Dolmanis, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagasta z/s Lielkrūzes īpašnieks:
– Kopš saimniekošanas pirmsākumiem esmu bioloģiskais zemnieks. Mēs strādājam kā vides biedrība Krūzes. Man ir daudz zivju dīķu, mežu, tīrumi – visa dabas daudzveidība. Apkārtnē ir daudz dzērvju, ar tām labi sadzīvoju. Kad Lielkrūžu estrādē rīkoju dažādus saietus vai uzņemu viesus, dzērves labi redzamas, to klaigas dzirdamas – tāda ir dabas klātbūtne mūsu saimniecībā, cilvēki par to priecājas. Dzērve ir putns, kas izkaplē laukus, tās meklē maijvaboļu kāpurus, dara labu darbu, pat velēnu apvērš.
Kolhozu laikos Latvijā reti dabūja redzēt dzērvi, tagad to ir pulka, jo daudz neapstrādātu lauku, pārplūdušu vietu. Agrāk arī meža zosu Latvijā bija maz. Tagad pārlidojošo putnu daudz, iespējams, jaunās zosis te barojas, jo tās neligzdo pirmajā gadā. Piemēram, lauka pupas esam sākuši vairāk sēt pēdējos gados, tās zosīm labi garšo. Savvaļas dzīvnieks un putns labi zina, kas ēdams, kas ne. Būdams bioloģiskais zemnieks, sēklu nekodinu, un, kad iesēju ziemājus, reizēm meža cūkas lauku pat divreiz pārrok. Kur sēklas graudi kodināti, to neaiztiek. Lauksaimnieki to jau sapratuši, bet, lai aizsargātu laukus, iespējams, vajag citādu pieeju, nekā pagaidām tiek runāts.
Māris Kļaustiņš, Saldus novada Ezeres pagasta z/s Krastmaļi īpašnieks un k/s Ezeres asni valdes priekšsēdētājs:
– Runa jau nav tikai par savvaļas putniem, tas pats attiecas uz briežu un meža cūku postījumiem. Ziemas rapšus apēd gan zosis, gan dzērves un gulbji, kas tajos bieži barojas, bet vēl lielākā mērā tos izposta brieži. Man pēdējos četros gados ik gadu zaudējumos tāpēc jānoraksta ap 70 ha ziemas rapšu. Tā kā ap 90% audzēšanas izmaksu ziemas rapšiem jāiegulda jau rudenī, tad katrs nopostītais hektārs pavasarī ir tīrais zaudējums un pārsējot atkal jātērē 400–500 eiro/ha. Eiropā arvien rodas dažādas idejas, piemēram, lauka pupas agrāk nesējām, tagad to darām, un, izrādās, to sējumi un pati sēkla īpaši patīk savvaļas putniem. Citās Eiropas valstīs par šādiem zaudējumiem tiek maksātas kompensācijas, pie mums parunā, pastrīdas un viss paliek pa vecam.
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs:
– Latvijā savvaļas putnu postījumus teorētiski varētu ierobežot, ja to atbalstītu Dabas aizsardzības pārvalde. Proti, atsevišķos gadījumos, kur meža zosu uzlidojumi ir lieli, izsniedzot šaušanas atļaujas. Zinu, ka Zviedrijā to dara. Bet situācija ir tāda, ka minētā pārvalde šo lietu stiepj garumā un pie praktiskas rīcības neķeras, parasti iesakot vērsties pie citām iestādēm. Kamēr to dara, paiet laiks un pārlidojušie putni ir jau prom, tā tas iet no gada uz gadu. VMD savukārt neko nevar darīt, ja nav pārvaldes atļaujas.
