Ilze Sperga (34), zinātniskā institūta pētniece: 
”Domāju, ka atbalstītu šādu iniciatīvu. Zinu daudzus pensionārus, kam diemžēl jādzīvo ļoti spiedīgos finansiālos apstākļos. Jā, mana mamma nesūdzas par naudas trūkumu, taču viņa dzīvo laukos un pati nodrošina sevi ar pārtiku – kopjot dārzu un turot lopus.

Lasītākie

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Kokteilis

Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri

Lasīt citas ziņas

Taču, salīdzinot, kā viņa dzīvoja pirms aiziešanas pensijā un kā dzīvo tagad, varu apgalvot, ka viņas ienākumu līmenis ir stipri krities. Mamma visu mūžu strādājusi par ārsti, bet tagad tā vietā, lai baudītu valsts nodrošinātas pieklājīgas vecumdienas, viņai laiks jāpavada, rupji sakot, pie govs pakaļas. Uzskatu, ka pati pie pensijas tikšu labākajā gadījumā 70 – 75 gadu vecumā. Būtībā rēķinos, ka mūsu paaudzei arī būs pašiem par sevi jārūpējas. Tomēr es iestātos par to, lai tādā pašā veidā tiktu indeksēti arī bērnu pabalsti. Uzzinot, ka tie ir tādi paši, kādi bija jau deviņdesmitajos gados, biju patiesi šokā.”

Andris Feldmanis (57), šoferis:
 “Droši vien jau, ka parakstīties aizietu savas aizvainotības un protesta pēc, taču domāju – tas būtu veltīgi. Neticu vairs nekādām indeksācijām. Kas tik nav solīts. Pirms vēlēšanām nosolās, ka pensijas neaiztiks, bet pēc vēlēšanām – nogriež nedomājot. Gribēju apdrošināt veselību, bet man pateica, ka pēc 55 gadu vecuma neapdrošina, taču pensijas vecumu tikai palielina. Vai tā nav nekaunība? Pēdējo gadu laikā sašķobījusies veselība, fiziski smagu darbu strādāt nevaru. Turpinu strādāt tikai, tā teikt, ar Dievu uz pusēm. Kas to zina, kad, kādu un vai vispār es saņemšu pensiju. Uzskatu, ka tā nedrīkst būt zem 200 un 250 latiem. Pensionāri jau nekādus uzkrājumus nevar veidot, jo parasti visa nauda, kas paliek pāri, kad nomaksāti rēķini un nopirkta pārtika, tiek aiznesta uz aptieku.”

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ar bijušajiem “saskaņiešiem” priekšgalā nodibināta reģionālā partija “Sarauj, Latgale!”

Jolanta Spravņikova (22), žurnāliste: 
”Es noteikti ietu atdot savu balsi par šo ideju. Uzskatu, ka ar šodienas pensijām nav iespējams normāli dzīvot. Daudzus gadus godprātīgi strādājot, cilvēki ir pelnījuši vairāk, nekā valsts patlaban viņiem dod. Tas ir – absurds izdzīvot ar 150 latiem, sevišķi tagad ziemā pie milzīgajiem rēķiniem. Kad tie nomaksāti, paliek pāri 50 un mazāk latu, taču arī tikai tad, ja ir lieliska veselība un nav nepieciešamas zāles un ārstēšanās. Parakstītos pašreizējo pensionāru vārdā, jo pat grūti iztēloties, kas sagaida mani pašu vecumdienās. Ja pensijas būtu atbilstošas šodienas cenām, daudzi pensionāri, kas cīnās un mēģina sevi nodrošināt, turpinot strādāt, atbrīvotu darba vietas jaunajiem. Taču ar nosacījumu, ka pensijas ir tik tiešām pieklājīgas. Apzinos, ka nodokļi strādājošajiem tādējādi var tikt pacelti, taču vienalga uzskatu, ka tas ir jādara, kaut vai cerot, ka nākotnē jaunieši arī pret mums izturēsies ar cieņu un nodrošinās cienīgu mūža nogali.”

Mārtiņš Slaņķis (31), būvdarbu vadītājs:
 “Kāpēc gan neatbalstīt šo ideju? Ja naudu neizmantos pensiju indeksācijai, to tik un tā paņems citiem mērķiem, iespējams, ne tik cēliem. Domāju, ka vidējais pensijas apmērs tikai šķietami ir pieņemams. Jāsaprot, ka tie daži pensionāri, kas pensijā saņem tūkstošus, šo vidējo ciparu stipri paceļ, tomēr realitātē mēs visi zinām, cik saņem mūsu vecvecāki, radi utt. Vairākums saņem summu, kas, manuprāt, ir zem nabadzības sliekšņa. Normāli būtu, ja 40% no pensijas varētu atvēlēt vai nu uzkrājumam, vai atpūtai, kultūrai, ceļojumiem u. tml., taču šobrīd esam gaužām tālu no tā. Domāju, ka jāizaudzina labi bērni, kas vecumdienās palīdzēs, jo uz valsti paļauties nevar.”

Svetlana (50), inženiere:
 “Es principā neesmu no aktīvajiem, kas parasti iet un par visu ko parakstās, es reti kad par kaut ko iestājos. Neesmu pret šādu iniciatīvu, bet diez vai ietu. Ja pilnīgi atklāti jāsaka – es īsti neticu, ka tas kaut ko varētu mainīt. Domāju, man pensijas vispār nebūs. Ja arī indeksācija notiktu, man kā sociālo iemaksu veicējai slogs tikai palielinātos. Lēmums iet parakstīties būtu stipri jāapdomā.”