Vai jums pietrūkst emocionālas tuvības? Uzziniet, kāpēc un kam tā vajadzīga 0
Jautājumā par tuvību ir daudz neskaidrību – kāda tā īsti ir un kā to panākt. Gadās pāri, kas precējušies jau gadu desmitiem, fiziski ir tuvi, bet nezina, kā būt emocionāli tuviem.
Parasti cilvēki domā, ka būt tuviem nozīmē dalīties ar personisku informāciju vai nodarboties ar seksu. Īsta tuvība ir daudz kas vairāk. Tā liek justies apmierinātam, spējīgam, veselam, harmoniskam, mierīgam, dzīvam un laimīgam. Tā pilnveido mūs un baro emocionāli. Fiziskā tuvība, sekss un romantika ir svarīgi attiecībās, bet emocionālā tuvība tās atdzīvina un atjauno.
Bieži vien tuvības trūkums ir iemesls, kāpēc partneri jūtas emocionāli pamesti un zaudē interesi vai vēlmi pēc seksa. Bailes no tuvības var padarīt partnerus emocionāli nepieejamus un novest pie bezgalīgas vajāšanas un distancēšanās dejas. Taču bez patiesas tuvības attiecības apdziest un iet bojā.
Nepieciešamie priekšnosacījumi
Tuvība prasa uzticēšanos un drošības sajūtu, lai justos pietiekami brīvi, lai būtu pats. Jāapzinās sava iekšējā pieredze un jābūt drosmei un atvērtībai dalīties tajā, kā jūties, ar cilvēku, kurš arī dalās savās intīmajās izjūtās. Nepieciešamās patiesas tuvības sastāvdaļas:
Drošības sajūta
Spēja uzticēties
Pašapziņa
Klātbūtne
Atklātība
Drosme
Pašcieņa
Autonomija
Savstarpējība
Pašcieņa ļauj būt atklātam un tiešam. Paradoksāli, bet, jo lielāka ir tava pašapziņa un jo vairāk tu vari justies kā patstāvīga un autonoma personība, jo lielākas ir tavas tieksmes pēc intimitātes un tuvības, kā arī spēja to izjust.
Tuvības līmeņi
Pirmajā līmenī tu dalies ar informāciju par sevi. Informācija var saturēt faktus, kurus uzskati par privātiem, vai lietas, ko zina tikai tava ģimene. Daudzi cilvēki ātri pieķeras svešiniekiem. Viņi cer, ka attiecības vairos viņu pašapziņu un padarīs laimīgus. Pētījumi liecina, ka pat svešinieki, kas pusstundu dalījušies privātā informācijā, var iemīlēties, ja viņi skatās viens otram acīs četras minūtes. Tomēr emocionāla tuvība nerodas no dalīšanās ar informāciju. Vairums cilvēku jauc dalīšanos informācijā un pieķeršanos ar mīlestību un patiesu tuvību.
Otrajā līmenī, kas ir ļoti izplatīts tuvās attiecībās, jūs dalāties jūtās – jūtas pret jebko un visiem, izņemot sevi vai vienam pret otru, vai to, kas notiek šobrīd. Lielākā daļa cilvēku to uzskata par ļoti intīmu, un šādā tuvības līmenī – vai agrāk – pāri bieži sāk nodarboties ar seksu.
Jūs, piemēram, varat dalīties savās izjūtās par darbu, ģimeni vai pagātni, bet tas nav tas pats, kas izpaust savas jūtas. Sekss šādā līmenī var nemaz nelikt justies tuvākiem un pat var tikt izmantots, lai izvairītos no tuvības. Tā vietā, lai pēc tam justos drošāk un tuvāki viens otram, tu vari justies garīgi iztukšotāks nekā iepriekš.
Patiesa tuvība prasa uzticēšanos, kas rodas, iepazīstot otru cilvēku. Reti kad tas izdodas ar kādu, kuru pazīsti neilgu laiku. Tu varbūt pastāstīsi svešiniekam lidmašīnā visu par sevi, bet neatklāsi, ko domā par viņu vai sevi, kas ir augstāks tuvības līmenis.
Trešajā līmenī kļūsti atvērtāks un dalies izjūtās par sevi. Lielākajai daļai cilvēku tas ir ļoti intīmi, tomēr trūkst dažu patiesas tuvības elementu. Tu varbūt neatklāj savas dziļākās jūtas. Piemēram, tu vari atzīties, ka jūties lepns, vainīgs vai samulsis. Ja jūtas ir negatīvas, pastāv lielākas bailes, ka tās var noraidīt, tāpēc nepieciešama lielāka drošības sajūta.
Reizēm jau pirmajā tikšanās reizē cilvēki dalās ar negatīviem faktiem un jūtām par sevi. Parasti tas nav intīmā kontekstā un paredzēts, lai tevi atgrūstu vai pārbaudītu, vai tu joprojām vēlies turpināt iepazīšanos un attiecības. Cits piemērs – dalīties jūtās ar svešinieku, kuru nekad vairs nesastapsi. Risks ir mazs, jo attiecības nav perspektīvas.
Dažās attiecībās viens cilvēks ir klausītājs un otrs dalās emocijās par kādu problēmu. Ieklausīšanās otra sāpēs un problēmās var šķist intīma, bet rūpes vai kontrole ignorē otra cilvēka nošķirtību un autonomiju. Trūkst savstarpējas saiknes un tas tiek dēvēts par pseido-intimitāti.
Patiesas intimitātes recepte
Patiesai tuvībai vajadzīgs autentiskums, kas ietver nosacījumu būt godīgam tieši šajā dzīves mirklī.
Runa nav par dalīšanos ar domām pagātni vai problēmām, bet gan par sevi, par to, kas notiek pašlaik, vai par jūtām pret cilvēku, ar kuru esi kopā. Jābūt tiešam un atklātam.
Tavas domas un spriedumi nav jūtas. Pašreizējo jūtu atklāšana prasa klātbūtni un izpratni. Vajadzīga pašcieņa, lai justos drošs par sevi, kas ļauj būt patiesam, nebaidoties tikt nosodīts vai atraidīts. Pateikt: “Es tevi mīlu,“ ja tas nav no sirds, var būt mazāk intīmi, nekā sacīt: “Es tevi nemīlu.”
Nesakot patiesību, tu palaid garām patiesas tuvības skaisto pieredzi. Tiesa, tas prasa drosmi, īpaši, ja atklāj kaut ko, kas otru cilvēku varētu atbaidīt. Tomēr parasti tam ir pretējs efekts. Cilvēki saprot, ka var uzticēties tavam godīgumam un jūsu attiecības padziļinās.
Kopumā intīmās sarunas atšķiras pēc tuvības pakāpes, bet visdziļākās raksturo:
Patiesa dziļāko jūtu, nevis tikai faktu izteikšana.
Jūtas, kas ir tagadnē.
Ka cienāt viens otra autonomiju.
Izteiktās jūtas ir par sevi vai cilvēku, ar kuru esi kopā.
Ja vēlies izmēģināt patiesu atklātību, bet nezini, kā sākt sarunu, vari teikt, ka vēlētos būt ar šo cilvēku tuvāks, bet neesi pārliecināts, kā un ko teikt. Ja tu atzīsti, kā pašlaik jūties, tā ir autentiska atzīšanās un tuvības sākums.
Autore – Darlīna Lancere (Darlene Lancer), ģimenes un laulību terapeite, grāmatu par attiecību un līdzatkarības jautājumiem autore.
