Vai jāvirzās uz četru darba dienu nedēļu? “Jā, likumdevējiem ir jāiet līdzi laikam un faktiem!” atzīst eksperts 69
Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu virzīties uz četru dienu darba nedēļas ieviešanu, jo sevišķi nozarēs ar darbaspēka trūkumu, šo tēmu šonedēļ atkal pacēla ES nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolass Šmits. “Manuprāt, tas ir kaut kas, kas pakāpeniski virzās uz priekšu, jo jaunajām paaudzēm ir noteikts redzējums par līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi,” skaidro Šmits. “Esmu atvērts šādam ierosinājumam.”
Februāra sākumā arī Saeimā atbildīgā komisija vērtēja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par saīsinātu darba nedēļu, proti, nevis piecām darba dienām, bet četrām. Ko par to saka Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, vaicāja TV24 raidījums “Uz līnijas”.
“Es pamatā piekrītu. Biju Saeimas komisijā, kad Saeimas deputāti izšķīrās, vai nodot tālāk Saeimai un diskutēt par šo jautājumu. Man izdevās viņus pārliecināt, ka jautājums ir tiešām diskutējams un nopietni izskatāms,” atzīst arodbiedrību pārstāvis.
Iedomāsimies – 2020. gadā mūsu Satversmes tēvi noteica 8 stundu darbadienu, piecas dienas. Vai jūs domājat, ka tehnoloģijas, iekārtas, darba ražīgums kopš tā laika nav audzis? Ir audzis! Vareni audzis, mūsu konkurētspēja arī, pašreizējo situāciju raksturo Baldzēns.
Ir iespējas to redzēt praksē, saka eksperts: “Vai tā būtu Spānija, vai tā būtu Lielbritānija, vai tā būtu Vācija, vai Zviedrija, daudzās vietās darba devēji to ir jau ieviesuši.
Islandē ir noteikts pat ar likumu, vienlaikus viņi nav zaudējuši ne darba ražīgumā, ne iekšzemes kopproduktā
. Tātad mums ir jāmeklē ceļš, kā mēs nesamazinot, bet pat palielinot darba ražīgumu, varam strādāt mazāk stundu.”
Tur ir daudz paņēmieni, kā rūpīgi izanalizēt, kā mēs varam savas apspriedes padarīt optimālas, lai nebūtu jāgarlaikojas un jāžāvājas, kā mēs varam samazināt pīppauzes vai kafijas lietas, un tādā veidā ekonomēt.
Saeimas deputātiem jau jautāju, kāpēc Spānijā uz to var pāriet, piemēram, vairāki 1000 uzņēmumu vai Lielbritānijā? Nav jāsaka, ka visur, bet to var darīt un ieviest, jautā Baldzēns.
Darba devēju daļa to dara paši, jo viņi saprot, ja cilvēks ir labi atpūties, izgulējies, viņš pēc tam strādā daudz labāk.
Var arī paskatīties pavisam vienkārši pētījumus, cik stundas cilvēks radoši strādā ar maksimālu atdevi un kad darba ražīgums sāk krist. Baldzēns vēlreiz vieš uzmanību uz aplamo pieņēmumu, ka “Ja mēs strādāsim mazāk, saražosim mazāk, tad dzīvosim labāk? Nē! Jautājumu nevajag degradēt!”
