Vai jaunieši dzīvos koka mājās? 0
www. holzbauaustria.at, žurnāls “Baltijas Koks”
Austrijā, Zalcburgas Lietišķo zinātņu universitātē, izstrādājot maģistra darbu koksnes tehnoloģiju un ekonomikas kursā, diplomands Markuss Petručs izpētījis, kāda ir tā saukto tūkstošgades pārstāvju attieksme pret mežu, kokrūpniecību un koka būvniecību. Kopsavilkumā viņš secinājis, ka principā ilgtspējīga būvniecība tiek vērtēta ļoti augstu, taču sabiedriskajās attiecībās, lai sabiedrībai skaidrotu šīs nozares nozīmīgumu, vēl ir daudz darāmā.
Tūkstošgades definīcijas atšķiras, taču jebkurā gadījumā ar to domāti cilvēki, kuri dzimuši laikā no pagājušā gadsimta 80.gadu sākuma līdz 90.gadu beigām. Viņi šobrīd tiek uzskatīti par to sabiedrības grupu, kura ir gatava pirkt vai būvēt savu mājokli, tāpēc viņiem varētu būt nozīmīga loma koka māju būvniecības attīstībā.
Markuss Petručs maģistra darbā Es un mana koksne – kā tūkstošgades cilvēki redz mežsaimniecību, kokapstrādi un koka būvniecību apvaicājis 20 līdz 29 gadus vecus jauniešus. Viņa darba secinājumos piedāvāti pozitīvi rezultāti un vienlaikus svarīgi ieteikumi nozarei.
Kopumā šī vecuma grupa pozitīvi uztver ideju māju būvniecībā izmantot koksni, taču vienlaikus viņi izjūt arī lielu nepieciešamību saņemt plašāku informāciju par koka būvēm, šādu māju priekšrocībām un par dzīves kvalitāti, izvēloties šādas celtnes.
Koka konstrukciju ēkas ir svarīgas klimata aizsardzībai
Markuss Petručs savā maģistra darbā raksta: “Man bija iespēja pierādīt, ka respondentiem parasti ir pozitīvs priekšstats par mežsaimniecību un kokrūpniecību, taču viņi ir kritiski, tiklīdz mežs tiek uztverts kā izejvielu avots. Viņus pat nepārliecina argumenti, ka koka būvniecība var palīdzēt klimata pārmaiņu situācijā, jo nozare pati par to ir maz stāstījusi un atsevišķie reklāmas pasākumi gandrīz nav pamanīti.
Pētījuma dalībnieki pauda šaubas par mežu kā ilgtspējīgu izejvielu avotu un koksnes būvmateriāla fizikālajām īpašībām. Galvenie argumenti, kas viesa viņos bažas, bija koksnes ugunsdrošība, mitruma un kaitēkļu invāzijas ietekme uz koku kā materiālu.
Neskatoties uz kopumā pozitīvo koka būvniecības novērtējumu, to cilvēku īpatsvars, kuri patiešām nolemtu būvēm izmantot koksni, ir 27%, un šis skaits ir tikai nedaudz lielāks kā pašreizējais koksnes būvniecības īpatsvars Austrijā. Tikai 14% no aptaujātajiem atbalsta daudzstāvu koka ēku pieaugošo būvniecību.”
Ko nozare no tā var mācīties?
Pēc Markusa Petruča domām, jau šobrīd un arī nākotnē ir svarīgi veikt mērķtiecīgu izglītojošu darbu ar jauniešiem, stāstot par koksnes pozitīvajām īpašībām, par to, ka koksne, pat iebūvēta ēkā, saglabā savu ietekmi uz klimatu, spējot absorbēt CO2.
Savā darbā viņš raksta: «Šeit ir nepieciešama visas nozares līdzdalība ar jēgpilnu, saskaņotu un galvenokārt caurskatāmu visas vērtību ķēdes prezentāciju. Sākot no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas līdz gatavam koksnes izstrādājumam. Tikai tad tā kļūst saprotama jaunajai mērķa grupai.»
Pētījuma autors uzskata, ka reklāmas pasākumiem koka izmantošanā būvniecībā vajadzētu kļūt mūsdienīgākiem, aizraujošākiem un arī provokatīvākiem nekā līdz šim, pirmām kārtām uzrādot mūsdienu masīvkoka konstrukciju stiprās puses, kā arī to ekoloģiskās priekšrocības.
Lai sasniegtu mērķa grupu, nepieciešamas ziņas ar pozitīvu pieredzes stāstu un emocionālu ietekmi. Turklāt Markuss Petručs iesaka izveidot platformu, kas veicinātu aktīvu domu apmaiņu par koksni plašākā nozīmē – kā biogēno resursu, mūsdienu formātā dažādos informēšanas kanālos.
Pētnieciskais darbs, kuru vadīja profesori Ginters Bergers un dr. Dominiks Valčers, bija daļa no ideju konkursa Open Innovation Jaunais koksnes ceļš, kuru organizēja proHolz Salzburg un Holzcluster Salzburg.
