2
Arī norvēģi māk ražot
Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa, kurā piedalās nozares eksperti, secināja, ka nav pamata uzskatīt, ka tērauda produkcija, kas tiek saražota atbilstoši ES dalībvalstu un Norvēģijas standartiem, būtu sliktākas kvalitātes un nenodrošinātu drošības un ilgtspējas prasības. Darba grupa ir vienojusies regulējumā atļaut būvdarbos izmantot stiegrojumu, kurš ir ieguvis atbilstības novērtējumu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Norvēģijas standartam.
“Latvijā tērauda stiegras savā laikā ražoja “Liepājas metalurgs”, ar kuru sadarbībā arī tika izstrādāts standarts. Tagad uzņēmums vairs nedarbojas, tomēr Latvijā ievestajai tērauda stiegrai vēl obligāti jāatbilst tieši šīm prasībām. Bet ražotāja vairs nav, un pārējās valstīs stiegras ražo atbilstoši pašu standartiem. Lai valstī no ārzemēm varētu ievest stiegras, vietējais standarts ir jāpārstrādā. Iespējams, izstrādājumam tiks noteiktas bāzes prasības, par kurām zemākas nedrīkstēs būt. Ja parādīsies aizdomas, ka tērauda armatūras ražotāju uzrādītie skaitļi ir maldinoši un tērauda stiegras neatbilst prasītajai kvalitātei, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši savam nolikumam veiks būvmateriāla kvalitātes pārbaudi,” skaidro Leonīds Jēkabsons, “Būvmateriālu ražotāju asociācijas” izpilddirektors.
VIEDOKLIS
Būvnieks: kontrolei jābūt samērīgai
Normunds Grinbergs, “Latvijas Būvnieku asociācijas” prezidents: “Ir vienkārša aritmētika. Normatīviem un kontrolei jābūt samērīgai, ar konstruktīvi pareizi saliktiem akcentiem. Pārmērīga kontrole noslāpēs būvniecību. Pārāk maza kontrole ir riskanta. Būvniekiem pamatā vajag tikai vienu – lai nekas nebūtu lieki sarežģīts, lai viss būtu skaidri reglamentēts – kur pirkt, kāds dokuments pārdevējam jāprasa.”
