Vai jāsatraucas par tiem, kuri nelasa? 0
ULDIS ZARIŅŠ*
“Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem nāk ļoti labā laikā, jo ļauj šī pētījuma datus sastatīt ar tikko publicētā biedrības Culturelab pētījuma datiem par kultūras auditoriju Latvijā 2016. gadā. Abi pētījumi atklāj līdzīgu ainu – arī Culturelab pētījuma dati apstiprina, ka vismaz vienu grāmatu pēdējā gada laikā ir izlasījuši 57% Latvijas iedzīvotāju.
Galvenais jautājums, protams, – vai tas ir maz vai daudz, cik ļoti ir jāsatraucas par lielo iedzīvotāju skaitu, kas nelasa vispār (41%)?
“Baltic International Bank” barometra pētījuma dati liecina, ka 50% aptaujāto šobrīd lasa mazāk, kā pirms pieciem gadiem. To apstiprina arī Culturelab pētījuma dati, kas ietver arī vēsturisko salīdzinājumu, un liecina – pēdējo desmit gadu laikā regulāro lasītāju skaits ir krities par 11 procentpunktiem (2007. gadā regulāri lasīja 68%, lai gan par lūzuma punktu uzskatāms laika posms no 2010. gada, kad regulāri lasīja 67% Latvijas iedzīvotāju, līdz 2014. gadam, kad šis skaitlis nokrītas līdz 55%). Tātad, var secināt, ka lasītāju skaits Latvijā diemžēl samazinās. Taču, lai identificētu lasīšanas popularitātes krišanās cēloņus – piemēram, vai lasīšanu ir aizstājušas citas brīvā laika pavadīšanas iespējas – acīmredzot būtu nepieciešams kvalitatīva rakstura pētījums, kā arī esošo kvantitatīvo datu padziļināta analīze (kurās sabiedrībās grupās vērojams nozīmīgākās lasīšanas paradumu izmaiņas). No Culturelab pētījuma datiem var secināt, ka aktīvākie lasītāji ir salīdzinoši labi izglītoti un materiāli situēti, pietam abi pētījumi apliecina, ka esošie lasītāji lasa salīdzinoši daudz, tāpēc jautājums acīmredzot ir – kā motivēt lasīt tās sabiedrības grupas, kas šobrīd nelasa vispār vai lasa maz.
Protams, priecē tas, ka pētījuma dati apliecina Latvijas bibliotēku tīkla lielo nozīmi lasīšanas vajadzību apmierināšanā – 28% aptaujāto un 47% lasītāju primārā grāmatu ieguves vieta ir tieši bibliotēka. Salīdzinājumam, Culturelab pētījuma dati liecina, ka 39% Latvijas iedzīvotāju izmanto bibliotēku pakalpojumus. Atšķirību starp abu pētījumu datiem, iespējams, veido apstāklis, ka daudzi bibliotēkas apmeklētāji lieto citus bibliotēku pakalpojumus (it īpaši iespēju izmantot datoru un internetu), nevis grāmatu patapināšanu. Šim argumentam par labu runā arī fakts, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bibliotēku lasītāju skaits kopš 2008. gada ir pieaudzis (992 567 2008. gadā, 1 339 406 2015. gadā), taču izsniegumu skaits ir samazinājies (no 35,4 miljoniem eksemplāru 2008. gadā līdz 21,2 miljoniem eksemplāru 2015. gadā), kas atspoguļo to, ka bibliotēkas, un to pakalpojumi un loma sabiedrībā, strauji mainās un paplašinās ārpus tradicionālās grāmatu patapināšanas funkcijas.
Tāpat šie dati ļauj secināt, ka bibliotēkas diez vai ir vainojamas pie tā, ka pēdējos gados ir strauji kritušās grāmatu tirāžas, no 4,8 miljoniem eksemplāru 2007. gadā līdz 2,8 miljoniem eksemplāru 2015. gadā, jo vienlaikus ir krities arī grāmatu izsniegums bibliotēkās. Gluži pretēji, šie dati liecina, ka bibliotēkas ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas izdevēju klientiem un partneriem grāmatu ceļā pie lasītājiem, un bibliotēkām un izdevējiem ir kopīgi jāmeklē risinājumi, kā celt lasīšanas popularitāti.
Mūžīgais jautājums, protams, ir – bet kā tad mēs izskatāmies uz Eiropas (kā arī uz mūsu tuvāko kaimiņu) fona? Šādam salīdzinājumam var izmantot arī Culturelab pētījumā minētos 2013. gada Eurostat pētījuma par lasīšanas paradumiem rādītājus (kas gan piedāvā ievērojami atšķirīgus skaitļus, iespējams atšķirīgas metodikas dēļ). Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā grāmatas regulāri lasa 72% iedzīvotāju, kas ir nedaudz virs Eiropas vidējā līmeņa (68%), nedaudz zem Igaunijas (78%) un virs Lietuvas (66%). Savukārt Eurostat dati par bibliotēku apmeklējumu precīzi saskan ar Culturelab datiem – Eurostat dati apstiprina, ka Latvijā bibliotēkas izmanto 39% iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā Igaunijā (47%), bet vairāk kā Lietuvā (35%) un ES vidēji (31%).
* Autors ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktors,
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājs.
