Vai jāsatraucas par holesterīnu? Cik olas drīkst Lieldienās apēst 13
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Lieldienas nav iedomājamas bez olu krāsošanas, olu kaujām un, protams, olu ēšanas. Ierasti galdā tiek celtas vistu, arī paipalu, retāk pīļu, zosu un citu putnu olas. Par to, ko vērtīgu satur olas un cik daudz tās ieteicams ēst, stāsta Anti-Aging institūta sertificēta uztura speciāliste TATJANA KORJAGINA.
Kas olās vērtīgs
Olas ir ļoti vērtīgs produkts, tās satur virkni minerālvielu: kalciju, dzelzi, magniju, kāliju, fosforu, jodu, cinku, selēnu, arī B grupas vitamīnus un taukos šķīstošos A, E, K un D vitamīnu. Gan olas dzeltenums, gan baltums satur olbaltumvielas, sastāvā ir arī vērtīgās aminoskābes un nepiesātinātās taukskābes omega-3 un omega-6. Olas satur arī karotinoīdus, piemēram, luteīnu, kas labvēlīgi ietekmē acu veselību.
Tas arī ir nozīmīgs holīna un lecitīna avots. Lecitīns kavē holesterīna izgulsnēšanos asinsvados un labvēlīgi ietekmē aknu darbību, veicina žults sekrēciju. Savukārt holīns ir būtiska uzturviela smadzeņu attīstībai un normālai smadzeņu darbībai. Olās ir maz tauku un ogļhidrātu, taču tās satur arī holesterīnu.
Ar ko ēst
Ja cilvēks ir vesels, nedēļā droši var apēst septiņas olas jeb vienu olu dienā. Bet, ja ir palielināts ķermeņa svars, nav vēlams apēst vairāk par divām olām, bet paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā par trim trim olām nedēļā.
“Svētki gan ir tā reize, kad varam atļauties apēst vairāk olu, nekā ikdienā ierasts. Taču olas ir ļoti sātīgas, jo satur olbaltumvielas un taukus, bet tikpat kā nesatur ogļhidrātus, C vitamīnu un šķiedrvielas. Tradicionāli Lieldienās olas ēdam ar majonēzi vai sāli.
Lai pēc šādas kārtīgas mielošanās kuņģī nebūtu smaguma sajūtas vai nepiemeklētu vēdergraizes, olas ieteicams ēst kopā ar svaigiem dārzeņiem, svaigu dārzeņu salātiem, zaļumiem un graudaugu produktiem, piemēram, pilngraudu maizi. Nav ieteicams tās ēst reizē ar gaļu, jo abi produkti ir olbaltumvielām bagāti,” iesaka uztura speciāliste.
Bieži nokrāsojam vairāk olu, nekā svētku dienās tās varam apēst. Svarīgi atcerēties, ka vārītas olas ar veselu čaumalu ledusskapī var glabāt līdz 20 dienām, bet, ja čaumala jau ieplīsusi vai ola nolobīta – ne ilgāk par trim dienām. Arī istabas temperatūrā vārītās olas noteikti jāapēd trijās dienās.
Vai jāsatraucas par holesterīnu
“Holesterīns ir tieši olas dzeltenumā – ap 200 mg, kas atbilst pieļaujamā uzņemtā holesterīna daudzumam dienā. Ja cilvēkam holesterīna līmenis asinīs ir normas robežās, veselībai netiks nodarīts kaitējums. Dažkārt cilvēki ēd tikai olas dzeltenumu, tas tiek izmantots, arī cepot kūkas un pīrāgus, taču veselīgāk būtu ēst visu olu – gan baltumu, gan dzeltenumu,” iesaka uztura speciāliste.
Uzņemto kaloriju daudzumu var ietekmēt tas, kā olas pagatavojam un ar kādiem produktiem kopā ēdam – ja, cepot olas, bagātīgi tiks izmantota eļļa vai sviests, vai tās ēdīsim kopā ar treknu majonēzi, ceptu bekonu, protams, olu ēdiens būs kalorijām pārbagāts.
“Vienā vistas olā holesterīna ir vairāk nekā vienā paipalas olā. Taču, rēķinot uz 100 g, paipalu olās holesterīna būs vairāk. Salīdzinoši ar holesterīnu bagātākas ir zosu un pīļu olas,” skaidro Tatjana Korjagina.
UZZIŅA
Vistas ola sver vidēji 50 g, paipalas ola 9 g, zoss ola 144 g, pīles ola 70 gramu.
• Olu uzturvērtība atkarīga no putnu sugas un šķirnes, putna vecuma un dzīves apstākļiem. Jo dabiskāk un pilnvērtīgāk putns ēd, jo olā vairāk vērtīgo vielu.
• Olas čaumalas krāsa atkarīga no vistas šķirnes, taču tas neietekmē ne olas garšu, ne uzturvērtību.
• Ja olas mazgā, tas jādara tieši pirms gatavošanas. Olu mazgājot, nomazgājas čaumalas dabiskā aizsargkārtiņa, tā kļūst poraināka, un olā vieglāk iekļūs salmonellas baktērijas. Ja ierasts ēst mīksti vārītas olas, olas baltums tomēr jānovāra ciets, lai baktērijas nepiekļūtu dzeltenumam.
