Vai jāpalielina sodi negodīgiem komersantiem? 0
Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Salīdzinājumā ar līdz šim noteikto maksimālo soda apmēru, kādu pašlaik var uzlikt uzņēmumiem, ar šiem likuma grozījumiem tas kļūtu desmit reižu lielāks. Man nav saprotams, kāpēc tas jāpalielina tik ievērojami. Kā šķiet, to līdz galam nav spējusi izskaidrot Ekonomikas ministrija, kas sagatavoja šādus likuma grozījumus.
Jā, dažreiz negodīgs komersants ar savu darbību patiešām rada zaudējumus gan citiem komersantiem, gan pakalpojumu saņēmējiem. Tomēr diezin vai likumu var grozīt, balstoties tikai uz atsevišķiem gadījumiem. Turklāt ar bargākiem sodiem vien nekas nebūs panākts. To apliecina Ekonomikas ministrijas pieminētais gadījums ar kādu lidsabiedrību, kurai soda apmērs jau sasniedzis 63 400 latu – tik un tā uzraudzības iestādes lēmumu tā nepilda ilgāk par četriem gadiem. Ar šīm pārmaiņām panāksim vēl ko citu – par līdzīgiem pārkāpumiem negodīgie komersanti saņems dažādus sodus. Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā paredzētie sodi būs lielāki nekā Krimināllikumā paredzētie. Taču negodīgas komercprakses pārkāpums ir vieglāks nekā tāds, kas būtu krimināli sodāms. Piemēram, Krimināllikumā par šaujamieroča vai munīcijas glabāšanu paredzēts sods līdz 10 000 latu apmērā, tātad 10 reižu mazāks nekā par negodīgu uzņēmējdarbību. Piemēram, par indīgu vielu pārdošanu draud naudas sods līdz 20 minimālajām mēnešalgām (līdz 4000 latu) jeb 25 reizes mazāks nekā par negodīgu uzņēmējdarbību.”
Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs: “Man ir zināmi gadījumi, kad valsts uzraudzības iestāžu uzliktie administratīvie sodi par negodīgu komercpraksi bijuši pārāk maigi. Tāpēc stingrāki sodi šajos gadījumos būtu atbalstāmi. Taču, pieņemot šādus likuma grozījumus, jābūt paļāvībai, ka saņemtais bargais sods atbilst patērētājiem nodarītā kaitējuma smagumam. Vienlaikus likumā jāparedz tiesības to pārsūdzēt. Tāpat būtu jāraugās, lai bargie sodi nepārvērstos par politiskās izrēķināšanās instrumentu vai nolūku nostumt malā nevēlamu konkurentu.”
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: ”Nevaru piekrist Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) viedoklim, ka bargāki sodi vairāk atturēs no pārkāpumiem. Nav skaidri arī soda apmēra noteikšanas kritēriji. Tos var dažādi tulkot un lietot, jo zem jēdziena “negodīga komercprakse” var pabāzt apakšā daudz ko.
Likuma grozījumos paredzēts vienai izpildvaras iestādei – Ekonomikas ministrijai pakļautajam PTAC – dot tādas tiesības, kādas varētu būt vienīgi tiesai. Piemēram, PTAC būs tiesības apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību. Pēc likuma grozījumiem nekļūst skaidrs, kā praktiski tiks atrisinātas saimnieciskās darbības apturēšanas sekas. Piemēram, ja tiesa atzītu, ka PTAC lēmums ir nelikumīgs, kā tiks īstenota kreditoru un klientu aizsardzība, lai komersants nevarētu atbrīvoties no savām saistībām pret viņiem.”
Uzziņa Ekonomikas ministrijas sagatavotajos un vakar valdības apstiprinātajos Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumos paredzēts ievērojami palielināt sodus negodīgiem komersantiem. Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodeksā privātpersonām noteikto 25 līdz 500 latu vietā vai uzņēmumiem noteikto 50 līdz 10 000 latu vietā turpmāk tie būtu līdz 100 000 latu apmērā. |
