Inventāra tiesība kā aizsarglīdzeklis 4
Ja skaidri redzams, ka parādi pārsniedz mantojuma vērtību, mantinieki var pie notāra rakstiski atteikties no mantojuma. Ja gribat pieņemt mantojumu, taču neesat droši, vai nav parādu, mantojumu ieteicams pieņemt ar inventāra tiesību. Tā ļauj no kreditoru prasījumiem pasargāt vismaz personiskos īpašumus. Tad kreditori apmierināsies tikai ar mantojuma pārdošanu. Ļaunākajā gadījumā mantinieki nemantos neko, arī parādus ne, jo viņiem nebūs pienākuma no savas naudas samaksāt mantojuma atstājēja parādus.
Inventāra tiesība jāpiesaka ļoti ātri, divu mēnešu laikā kopš aizgājēja nāves. Šo iespēju var izmantot visi mantinieki neatkarīgi no tā, vai viņi aicināti mantot, pamatojoties uz likumu, testamentu vai līgumu. Inventāra tiesība jāpiesaka katram mantiniekam personīgi. Tā ļauj pirms mantojuma pieņemšanas iepazīties ar tā sastāvu. Ar lūgumu izveidot inventāra sarakstu jāvēršas pie notāra, bet mantojuma sarakstu izveido tiesu izpildītājs vai likumā paredzētos gadījumos – bāriņtiesa. Mantojuma sarakstā norāda katras lietas nosaukumu, pazīmes un vērtību. Kamēr tiek veidots inventāra saraksts, kreditori nedrīkst vērst pret mantojumu savus prasījumus.
Šajā gadījumā mantinieki divu mēnešu termiņu diemžēl ir nokavējuši, jo notāre, pie kuras uzsākta mantojuma lieta, viņus par to nebrīdināja. Iespējams, mantinieki pie notāres vērsās pēc divu mēnešu termiņa, un tad vairs nav jēgas skaidrot par inventāra tiesību. Par to, ka viņi manto parādus, gan vajadzēja brīdināt.
Ja sieva ieguldījusi savu naudu vīra mājā, viņa varēja pieteikties arī kā kreditore (ievērojot “Latvijas Vēstnesī” izsludināto pieteikšanās termiņu). Tad viņa būtu kreditore attiecībā pret pārējiem diviem mantiniekiem. Ja dokumenti neatklāj, ka nauda ieguldīta vīra īpašumā, to varētu mēģināt pierādīt tiesas ceļā, taču arī šis termiņš diemžēl ir nokavēts.