Vai jāievieš bargāki sodi par necieņu pret valsts simboliem? 0
Lāsma Miezīte no Ogres novada: ”Var uzlikt sodu kaut vai tūkstoš latu apmērā, taču, ja cilvēkam nebūs iekšējas cieņas, ar soda uzlikšanu nekas netiks panākts – vienīgi valsts kasē ieplūdīs līdzekļi. Manuprāt, efektīvs soda veids šādos gadījumos būtu sabiedrisko darbu piespiedu veikšana.
Tā cilvēks vismaz izdarītu kaut ko lietderīgu valsts labā, kuras simbolus pirms tam noniecinājis.”
Jana Suhane no Rīgas: ”Uzskatu, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā sods līdz 250 latiem ir pietiekama samaksa par necieņas izrādīšanu valsts simboliem. Iespējams, šo summu atsevišķos gadījumos varētu palielināt, piemēram, dubultojot sodu par atkārtotas necieņas izrādīšanu.”
Karīna Girdo no Liepājas: ”Atbalstu lielāku sodu ieviešanu, taču uzskatu, ka necieņas izrādīšanas gadījumi rūpīgi jāvērtē. Ja par valsts simbolu tiktu uzskatīts ikviens Latvijas deputāts, tad lielākajai daļai iedzīvotāju nāktos maksāt bargus sodus par pārmērīgu tautas kalpu kritizēšanu un aprunāšanu.”
Arita Norlinde no Valmieras: ”Viennozīmīgi atbalstu piedāvātās izmaiņas likumdošanā, jo izskatās, ka pašreizējie soda mēri nav bijuši gana efektīvi, lai liktu cilvēkiem aizdomāties par viņu rīcību. Gan mums pašiem, gan ārzemju viesiem ir jāiemācās cienīt Latvijas valsts vērtības un simbolus. Ja tas nav iemācāms mierīgā ceļā, tad neatliek nekas cits kā ķerties pie striktākiem līdzekļiem.”
Skaidrīte no Rūjienas: ”Nesaprotu, kā cilvēki, kas atbrauc uz svešu valsti, acumirklī pamanās apgānīt šīs valsts simbolus, piemēram, Brīvības pieminekli. Tiesa, sava daļa vainas šādos gadījumos jāuzņemas arī Rīgas domei, kas nav padomājusi par sabiedrisko tualešu ierīkošanu pietiekamā skaitā galvaspilsētas centrā. Uzskatu, ka par valsts simbolu apgānīšanu bargākus sodus vajadzētu piešķirt ārzemniekiem, lai viņi saprastu, ka ne visur, kur viņi dodas, pastāv visatļautība.”
Irina Vanaga no Preiļu novada: ”Necieņas izrādīšana simboliskiem elementiem ir arī klaja necieņa pret valsti, kurā dzīvojam. Ja cilvēkiem ir nauda, lai piedzertos līdz nemaņai, nespējot vairs kontrolēt savu rīcību, tad pietiks arī līdzekļu, lai samaksātu sodu. Varbūt šāda veida mācība paliks viņu atmiņā ilgāk un nākamreiz viņi aizdomāsies par to, ko dara. Ārzemniekiem jāatceras latviešiem raksturīgā viesmīlības norma – jūties kā mājās, bet neaizmirsti, ka esi ciemos.”
Mareks Lācis no Cēsu novada: ”Ir grūti izvērtēt, kādos gadījumos varam runāt par necieņas izrādīšanu valsts simboliem. Vai ar necieņu izturas tie, kas aizmirst izkārt karogu svētku dienās, tie, kas nemāk himnas vārdus, vai tie, kas nicīgi atsaucas, vērtējot politiķu paveikto? Sodu palielināšana neko nemainīs, jo cilvēki arvien domās, ka viņi jau nu nebūs tie, kurus pieķers. Daudz būtiskāk ir mazināt vēlmi izrādīt simbolisko necieņu. Šajā gadījumā talkā var nākt vienīgi izglītības sistēma – bērni jau no mazotnes jāmāca, ka pret valsts simboliem jāizturas tāpat kā pret vecākiem – ar mīlestību un pietāti.”
Fakti * Valsts prezidents Andris Bērziņš nācis klajā ar iniciatīvu būtiski palielināt naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem, nosakot maksimālo soda apmēru – 500 latu. * Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām plānots sods līdz Ls 100, juridiskām personām – līdz Ls 200. * Kā liecina TNS/LNT “900 sekunžu” veikta aptauja, 58% Latvijas iedzīvotāju atbalsta lielāku sodu noteikšanu par necieņas izrādīšanu valsts simboliem. Pret to iebilst 31% iedzīvotāju. |
